RSS
Alfabētiskais rādītājs
Ši lapa ir pieejama 23 valodas
Jaunas pieejamas valodas:  BG - CS - ET - GA - LV - LT - HU - MT - PL - RO - SK - SL

We are migrating the content of this website during the first semester of 2014 into the new EUR-Lex web-portal. We apologise if some content is out of date before the migration. We will publish all updates and corrections in the new version of the portal.

Do you have any questions? Contact us.


Profesionālo kvalifikāciju atzīšanas sistēma

Ar šo direktīvu tiek izveidota sistēma profesionālo kvalifikāciju atzīšanai, lai padarītu elastīgākus darba tirgus, liberalizētu pakalpojumu sniegšanu, sekmētu to, ka profesionālās kvalifikācijas atzīšana lielākā mērā notiek automātiski, un vienkāršotu administratīvās procedūras.

AKTS

Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīva 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu [Skatīt grozošo(-os) aktu(-us)].

KOPSAVILKUMS

Šī direktīva attiecas uz visiem Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņiem, kas vai nu kā pašnodarbinātas personas, vai kā darbinieki vēlas darboties reglamentētā profesijā *, tostarp brīvajās profesijās, dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā viņi ieguvuši savu profesionālo kvalifikāciju.

Direktīvā ir nošķirta “pakalpojumu sniegšanas brīvība” un “uzņēmējdarbības veikšanas brīvība”, pamatojoties uz Tiesas noteiktajiem kritērijiem: pakalpojumu sniegšanas ilgums, biežums, regularitāte un nepārtrauktība.

PAKALPOJUMU SNIEGŠANAS BRĪVĪBA

Ikviens ES pilsonis, kas likumīgi darbojas vienā dalībvalstī, var uz laiku un neregulāri sniegt pakalpojumus citā dalībvalstī ar savu sākotnējo profesionālo nosaukumu, un viņam tālab nav jāiesniedz pieteikums savas kvalifikācijas atzīšanai. Tomēr, ja attiecīgā profesija minētajā dalībvalstī netiek reglamentēta, pakalpojumu sniedzējam ir jāsniedz pierādījumi par divu gadu profesionālo pieredzi.

Uzņēmēja dalībvalsts var prasīt, lai pakalpojumu sniedzējs pirms jelkādu pakalpojumu sniegšanas tās teritorijā iesniedz deklarāciju (kas ik gadus jāatjauno), ietverot ziņas par apdrošināšanas segumu, vai citus dokumentus, piemēram, apliecinājumu par valstspiederību, likumīgu statusu un profesionālo kvalifikāciju.

Ja uzņēmēja dalībvalsts prasa pro forma reģistrēšanos kompetentā profesionālā organizācijā, tam ir jānotiek automātiski. Kompetentajai iestādei, kad tā saņēmusi minēto deklarāciju, pretendenta dokumenti jāpārsūta profesionālajai organizācijai vai struktūrai. Attiecībā uz profesijām, kurām ir ietekme uz sabiedrības veselību vai drošību un uz kurām neattiecas automātiskā atzīšana, uzņēmēja dalībvalsts var iepriekš pārbaudīt pakalpojumu sniedzēja profesionālo kvalifikāciju, ievērojot samērības principu.

Ja pakalpojumu sniedz, izmantojot vai nu pakalpojumu sniedzēja profesionālo nosaukumu, ko izmanto dalībvalstī, kurā pakalpojuma sniedzējam ir likumīgs statuss, vai pakalpojumu sniedzēja kvalifikāciju apliecinošu dokumentu *, tad uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes var prasīt, lai pakalpojumu sniedzējs sniedz pakalpojumu saņēmējiem noteiktu informāciju, jo īpaši par apdrošināšanu pret finansiāliem riskiem, kas izriet no profesionālās atbildības.

Runājot gan par īslaicīgu pakalpojumu sniegšanu, gan par pastāvīgu darbību citā dalībvalstī, attiecīgajām iestādēm ir jānodrošina savlaicīga informācijas apmaiņa par nopietniem apstākļiem, kas izriet no personas darbības dalībvalstī un kas var ietekmēt attiecīgās profesionālās darbības veikšanu. Informācijas apmaiņai jānorit saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem par datu aizsardzību.

UZŅĒMĒJDARBĪBAS VEIKŠANAS BRĪVĪBA

“Uzņēmējdarbības veikšanas brīvība” ir spēkā gadījumos, kad profesijas pārstāvis faktiski var sākt darboties citā dalībvalstī, lai tur regulāri veiktu profesionālo darbību.

Kvalifikāciju atzīšanas vispārējā sistēma

Vispārējā sistēma attiecas uz profesijām, kurām nepiemēro īpašus noteikumus par atzīšanu, un uz gadījumiem, kad profesijas pārstāvis neatbilst nosacījumiem, ko paredz citas atzīšanas sistēmas. Šīs sistēmas pamatā ir savstarpējas atzīšanas princips, tomēr nav liegts piemērot kompensācijas pasākumus, ja ir lielas atšķirības starp attiecīgās personas iegūto apmācību * un uzņēmējā dalībvalstī prasīto apmācību. Kompensācijas pasākumi var izpausties kā adaptācijas periods * vai zināšanu pārbaude *. Izvēle ir attiecīgās personas ziņā, ja vien nav paredzētas īpašas atkāpes.

Ja persona vēlas sākt vai turpināt darboties profesijā, kas uzņēmējā dalībvalstī ir reglamentēta (t. i., ir nepieciešama specifiska profesionālā kvalifikācija), minētās dalībvalsts kompetentajai iestādei ir jāatļauj sākt vai turpināt profesionālo darbību ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi izvirzīti tās pilsoņiem. Tomēr pretendentam ir jābūt citā dalībvalstī iegūtai kvalifikācijai, kas apliecina, ka iegūtās apmācības līmenis ir vismaz ekvivalents līmenim tieši pirms līmeņa, kurš ir vajadzīgs uzņēmējā dalībvalstī.

No otras puses, ja pretendenta dalībvalstī nav nepieciešama specifiska profesionālā kvalifikācija, lai sāktu vai turpinātu darboties profesijā, savukārt uzņēmējā dalībvalstī šī profesija ir reglamentēta, tad papildus kvalifikācijai ir nepieciešami arī pierādījumi, ka pretendents iepriekšējo 10 gadu laikā ir guvis divus gadus ilgu pilna laika profesionālo pieredzi.

Direktīvā ir noteikti pieci profesionālās kvalifikācijas līmeņi:

  • kompetences apliecinājums, kuru izdevusi izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde, kas apliecina, ka ir iegūtas vispārējas zināšanas, kuras atbilst pamatizglītībai vai vidējai izglītībai, vai ka ir apgūts apmācības kurss, kas nav daļa no sertifikāta vai diploma, vai ka ir nokārtots īpašs eksāmens bez iepriekšējas apmācības, vai ka ir iegūta trīs gadu profesionālā pieredze;
  • sertifikāts par tehnisko vai profesionālo vidējo izglītību vai par vispārējo vidējo izglītību, ko papildina profesionālās apmācības kurss;
  • diploms, kas apliecina, ka sekmīgi pabeigta vai nu apmācība pēcvidusskolas līmenī, kuras ilgums ir vismaz viens gads, vai profesionālā apmācība, kas ir līdzvērtīga atbildības un funkciju ziņā;
  • diploms, kas apliecina, ka sekmīgi pabeigta augstākā vai universitātes izglītība, kuras ilgums ir vismaz trīs gadi, bet nepārsniedz četrus gadus;
  • diploms, kas apliecina, ka sekmīgi pabeigta augstākā vai universitātes izglītība, kuras ilgums ir vismaz četri gadi.

Uzņēmēja dalībvalsts var atzīt kvalifikāciju ar nosacījumu, ka pretendentam ir jāizpilda kompensācijas pasākums (zināšanu pārbaude vai adaptācijas periods, kas nepārsniedz trīs gadus), šādos trijos gadījumos:

  • apmācības ilgums bijis vismaz par vienu gadu īsāks, nekā vajadzīgs uzņēmējā dalībvalstī;
  • apmācība aptver mācību priekšmetus, kas būtiski atšķiras no tiem, ko aptver kvalifikāciju apliecinošais dokuments, kas vajadzīgs uzņēmējā dalībvalstī;
  • profesija, kā tā definēta uzņēmējā dalībvalstī, ietver vienu vai vairākas reglamentētas profesionālās darbības, kas attiecīgajā profesijā nepastāv pretendenta izcelsmes dalībvalstī, kā dēļ ir nepieciešama specifiska apmācība, kas aptver mācību priekšmetus, kuri būtiski atšķiras no tiem, ko pretendents apguvis savās apmācībās.

Direktīva nosaka, ka profesionālās asociācijas vai organizācijas, kas ir reprezentatīvas valsts un Eiropas līmenī, var ierosināt “kopējas platformas”, lai kompensētu konstatētās būtiskās atšķirības starp dalībvalstu apmācības prasībām. Platforma ir veids, kā nodrošināt, lai pretendentiem neizvirzītu papildu prasības un vienlaikus garantētu pienācīgu kvalifikācijas līmeni. Platforma savā ziņā ir iepriekšnoteikts kompensācijas pasākums. 2010. gada beigās Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniegs ziņojumu par kopējām platformām.

Sistēma automātiskai kvalifikāciju atzīšanai, pamatojoties uz profesionālo pieredzi atsevišķās rūpnieciskās, komerciālās un amatniecības darbībās

Saistībā ar direktīvā (II nodaļā) uzskaitītajām rūpnieciskajām, amatniecības un komerciālajām darbībām ir spēkā (ievērojot norādītos nosacījumus) kvalifikācijas automātiska atzīšana, balstoties uz profesionālo pieredzi.

Lai atzītu profesionālo pieredzi, vērā ņem tās ilgumu un veidu (vai pieredze gūta pašnodarbinātā vai darba ņēmēja statusā). Vērā ņem arī iepriekšējo apmācību, un tās dēļ var samazināt prasīto profesionālās pieredzes ilgumu. Tomēr visu veidu iepriekšējo apmācību var apliecināt tikai ar sertifikātu, ko atzinusi dalībvalsts vai ko par derīgu uzskata kompetenta profesionālā organizācija.

Visas šīs profesionālās darbības var veikt, ja ir izpildīti nosacījumi:

  • IV pielikuma I sarakstā, kas attiecas uz tādām dažādām nozarēm kā tekstilrūpniecība, ķīmiskā un naftas rūpniecība, iespiešana, ražošana, būvniecība utt.;
  • IV pielikuma II sarakstā, kas attiecas uz tādām nozarēm kā transporta iekārtu ražošana, ar transportu saistītas darbības, pasta pakalpojumi, telekomunikācijas, fotostudijas utt.;
  • IV pielikuma III sarakstā, kas attiecas uz tādām nozarēm kā restorāni un viesnīcas, personiskie pakalpojumi, publiskie pakalpojumi un rekreācijas pakalpojumi utt.

Sistēma automātiskai kvalifikāciju atzīšanai ārsta, māsas, zobārsta, veterinārārsta, vecmātes, farmaceita un arhitekta profesijā

Automātiska kvalifikācijas atzīšana, pamatojoties uz minimālo apmācības nosacījumu saskaņošanu, attiecas uz šādām profesijām: ārsts, vispārējās aprūpes māsa, zobārsts, veterinārārsts, vecmāte, farmaceits un arhitekts (direktīvas III nodaļa).

Lai kvalifikāciju varētu atzīt, direktīvā ir noteikti minimālie apmācības nosacījumi katrai profesijai, tostarp minimālais mācību ilgums. Direktīvas V pielikumā ir uzskaitīti dalībvalstu izdotie kvalifikāciju apliecinošie dokumenti, kas to turētājiem ļauj praktizēt šajā profesijā ikvienā dalībvalstī.

Direktīvā noteikts, ka dalībvalstis var atļaut daļlaika apmācību visās minētajās profesijās ar nosacījumu, ka šādas apmācības kopējais ilgums, līmenis un kvalitāte nav zemāka kā nepārtrauktai pilna laika apmācībai.

Neskarot iegūtās tiesības, kas ir specifiskas attiecīgajām profesijām, jo īpaši arhitektu tiesības (VI pielikums), pat gadījumā, ja dalībvalsts pilsoņa kvalifikāciju apliecinošais dokuments attiecībā uz šīm profesionālajām darbībām neatbilst visām minētajām apmācības prasībām, katrai dalībvalstij tas ir jāatzīst kā pietiekams pierādījums. Šiem dokumentiem jāapstiprina, ka sekmīgi ir pabeigta apmācība, kas uzsākta pirms V pielikumā norādītajiem atsauces datumiem, un tiem jāpievieno sertifikāts, kurā apstiprināts, ka piecos gados pirms sertifikāta izsniegšanas attiecīgā persona ir vismaz trīs gadus pēc kārtas veikusi konkrēto profesionālo darbību.

Profesionālo kvalifikāciju savstarpējas atzīšanas procedūra

Pretendentam kompetentajai iestādei uzņēmējā dalībvalstī ir jāiesniedz individuāls pieteikums, kam pievieno noteiktus dokumentus un sertifikātus. Kompetentā iestāde viena mēneša laikā apstiprina pieteikuma saņemšanu un informē pretendentu par jebkādiem trūkstošiem dokumentiem. Principā lēmums ir jāpieņem trīs mēnešu laikā kopš dienas, kad iesniegts pieteikums ar visu dokumentāciju. Tomēr gadījumos, uz ko attiecas kvalifikācijas atzīšanas vispārējā sistēma, šo termiņu var pagarināt par vienu mēnesi. Pieteikuma noraidījums ir jāpamato. Noraidījumu vai lēmuma nepieņemšanu noteiktajā termiņā var apstrīdēt valsts tiesās.

Dalībvalsts pilsoņiem ir tiesības lietot piešķirto nosaukumu, un, iespējams, arī šī nosaukuma saīsināto formu, kā arī profesionālo nosaukumu, kas atbilst attiecīgajai profesijai uzņēmējā dalībvalstī. Ja uzņēmējā dalībvalstī profesiju reglamentē asociācija vai organizācija (sk. I pielikumu), dalībvalsts pilsonim ir jākļūst par šīs organizācijas vai asociācijas biedru, lai varētu izmantot nosaukumu.

Dalībvalsts var prasīt, lai pretendentiem būtu darbam profesijā nepieciešamās valodu zināšanas. Šis noteikums ir piemērojams samērīgi, kas nozīmē, ka nevar sistemātiski prasīt nokārtot valodu zināšanu pārbaudes, pirms var sākt darboties profesijā.

Lai atvieglotu minēto noteikumu piemērošanu, direktīvā noteikts, ka kompetentajām iestādēm gan izcelsmes, gan uzņēmējā dalībvalstī ir cieši jāsadarbojas. Tāpat direktīvā paredzēts ieviest šādus pasākumus:

  • katrai dalībvalstij ir jānorīko koordinators, lai sekmētu direktīvas vienādu piemērošanu;
  • dalībvalstīm ir jānorīko kontaktpunkti, kuru uzdevums ir pilsoņiem sniegt vajadzīgo informāciju par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu un palīdzēt īstenot ar šo direktīvu piešķirtās tiesības, jo īpaši sazinoties ar iestādēm, kas izskata atzīšanas lūgumus;
  • dalībvalstīm ir jāieceļ pārstāvji Profesionālo kvalifikāciju atzīšanas komitejā;
  • Komisijai vajadzības gadījumā ir jāapspriežas ar attiecīgo profesionālo grupu ekspertiem.

Dalībvalstīm reizi divos gados ir jāziņo Komisijai par sistēmas piemērošanu. Ja saistībā ar kāda šīs direktīvas noteikuma piemērošanu rodas ievērojamas grūtības kādā noteiktā jomā, Komisijai sadarbībā ar attiecīgo dalībvalsti jāizskata šīs grūtības.

No 2007. gada 20. oktobra Komisija reizi piecos gados sagatavos ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu.

Priekšvēsture

Direktīva pieņemta, atsaucoties uz 2001. gada Stokholmas Eiropadomes ieteikumiem, kuros Komisiju aicināja izveidot vienotāku, pārredzamāku un elastīgāku sistēmu, lai sasniegtu Lisabonas stratēģijas mērķus.

Direktīvā vienā tekstā konsolidētas trīs direktīvas par kvalifikāciju atzīšanas vispārējo sistēmu (ilglaicīgas augstākās izglītības diplomu, sertifikātu un citu apliecinājumu atzīšana (DA) (DE) (EL) (EN) (ES) (FR) (IT) (NL) (PT) (FI) (SV); cita veida profesionālās izglītības un apmācības diplomu, sertifikātu un citu apliecinājumu atzīšana (DA) (DE) (EL) (EN) (ES) (FR) (IT) (NL) (PT) (FI) (SV); un mehānisms kvalifikācijas atzīšanai amatniecības, tirdzniecības un atsevišķu pakalpojumu nozarē (DA) (DE) (EL) (EN) (ES) (FR) (IT) (NL) (PT) (FI) (SV)).

Ar to konsolidētas arī 12 nozaru direktīvas, kas attiecas uz šādām profesijām: ārsts (DA) (DE) (EL) (EN) (ES) (FR) (IT) (NL) (PT) (FI) (SV), māsa (Direktīva 77/452/EEK), zobārsts (Direktīva 78/686/EEK), veterinārārsts (Direktīva 78/1026/EEK), vecmāte (Direktīva 80/154/EEK), arhitekts (DA) (DE) (EL) (EN) (ES) (FR) (IT) (NL) (PT) (FI) (SV) un farmaceits (farmācijas diplomu (DA) (DE) (EL) (EN) (ES) (FR) (IT) (NL) (PT) (FI) (SV) un kvalifikāciju apliecinošu dokumentu savstarpēja atzīšana (DA) (DE) (EL) (EN) (ES) (FR) (IT) (NL) (PT) (FI) (SV)).

Šajā direktīvā nav konsolidētas direktīvas par advokātu sniegtajiem pakalpojumiem (Direktīva 77/249/EEK) un par advokātu profesijas pastāvīgu praktizēšanu, jo tās attiecas nevis uz profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, bet gan uz tiesībām praktizēt.

Aktā lietotie svarīgākie termini
  • Reglamentēta profesija: profesionāla darbība vai profesionālu darbību kopums, uz kuras sākšanu, veikšanu vai veikšanu kādā noteiktā veidā tieši vai netieši attiecas normatīvos vai administratīvos aktos paredzēta prasība par īpašas profesionālās kvalifikācijas esamību; jo īpaši par veikšanas veidu uzskata tāda profesionālā nosaukuma lietošanu, kuru normatīvie vai administratīvie akti atļauj lietot vienīgi personām ar noteiktu profesionālo kvalifikāciju.
  • Kvalifikāciju apliecinošs dokuments: diploms, sertifikāts un cita veida apliecinājums, kuru izsniegusi dalībvalsts iestāde, kas norīkota saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem, un kurš apliecina tādas profesionālās apmācības sekmīgu pabeigšanu, kas apgūta galvenokārt Kopienā.
  • Reglamentēta apmācība: jebkāda apmācība, kas īpaši paredzēta darbības veikšanai kādā konkrētā profesijā un kas aptver kursu vai kursus, kurus atbilstīgos gadījumos papildina profesionālā apmācība, pārbaudes prakse vai profesionālā prakse. Profesionālās apmācības, pārbaudes prakses vai profesionālās prakses struktūru un līmeni nosaka ar attiecīgās dalībvalsts normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem, vai arī to uzrauga vai apstiprina šim nolūkam norīkota iestāde.
  • Adaptācijas periods: darbības veikšana reglamentētā profesijā uzņēmējā dalībvalstī šīs profesijas kvalificēta pārstāvja pārraudzībā; šādu pārraudzītas prakses periodu var papildināt turpmāka apmācība. Par šādu pārraudzītās prakses periodu sagatavo vērtējumu.
  • Zināšanu pārbaude: pārbaude, kura attiecas vienīgi uz pretendenta profesionālajām zināšanām un kuru veic uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes nolūkā izvērtēt pretendenta spēju veikt darbību reglamentētā profesijā šajā dalībvalstī. Lai veiktu šo pārbaudi, kompetentajām iestādēm ir jāsagatavo to mācību priekšmetu saraksts, uz kuriem neattiecas pretendenta kvalifikāciju apliecinošais dokuments.

ATSAUCES

AktsStāšanās spēkāTransponēšanas termiņš dalībvalstīsOficiālais Vēstnesis
Direktīva 2005/36/EK

20.10.2005.

20.10.2007.

OV L 255, 30.9.2005.

Grozošais(-ie) akts(-i)Stāšanās spēkāTransponēšanas termiņš dalībvalstīsOficiālais Vēstnesis
Direktīva 2006/100/EK

1.1.2007.

1.1.2007.

OV L 363, 20.12.2006.

Regula (EK) Nr. 1137/2008

11.12.2008.

-

OV L 311, 21.11.2008.

Direktīvas 2005/36/EK turpmākie grozījumi un labojumi tika iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai informatīva nozīme.

PIELIKUMU GROZĪJUMS

II pielikums – Direktīvas 11. panta c) punkta ii) apakšpunktā minētais to kursu saraksts, kuriem ir īpaša struktūra:
Direktīva 2006/100/EK [Oficiālais Vēstnesis L 363, 20.12.2006.];
Regula (EK) Nr. 1430/2007 [Oficiālais Vēstnesis L 320, 6.12.2007.];
Regula (EK) Nr. 755/2008 [Oficiālais Vēstnesis L 205, 1.8.2008.];
Regula (EK) Nr. 279/2009 [Oficiālais Vēstnesis L 93, 7.4.2009.].

III pielikums – 13. panta 2. punkta trešajā rindkopā minētais reglamentēto apmācību saraksts:
Regula (EK) Nr. 1430/2007 [Oficiālais Vēstnesis L 320, 6.12.2007.].

V pielikums – Atzīšana, pamatojoties uz minimālo apmācības nosacījumu saskaņošanu:
Padomes Direktīva 2006/100/EK [Oficiālais Vēstnesis L 363, 20.12.2006.].

VI pielikums – Iegūtās tiesības attiecībā uz profesijām, ko atzīst, pamatojoties uz minimālo apmācības nosacījumu saskaņošanu:
Padomes Direktīva 2006/100/EK [Oficiālais Vēstnesis L 363, 20.12.2006.].

SAISTĪTIE AKTI

Komisijas 2007. gada 19. marta Lēmums 2007/172/EK par koordinatoru grupas izveidošanu profesionālo kvalifikāciju atzīšanai [Oficiālais Vēstnesis L 79, 20.3.2007.].
Šīs ekspertu grupas uzdevums ir sekmēt direktīvas īstenošanu un pilnveidot iekšējo tirgu atbilstoši kvalifikācijām reglamentētajās profesijās. Komisija apspriežas ar šo grupu, kurā darbojas valstu koordinatori, dalībnieku vietnieki un Komisijas pārstāvis.

Pēdējā atjaunināšana: 19.01.2010
Juridisks paziņojums | Par šo vietni | Meklēt | Kontakti | Lapas sākums