RSS
Alfabētiskais rādītājs
Ši lapa ir pieejama 23 valodas
Jaunas pieejamas valodas:  BG - CS - ET - GA - LV - LT - HU - MT - PL - RO - SK - SL

We are migrating the content of this website during the first semester of 2014 into the new EUR-Lex web-portal. We apologise if some content is out of date before the migration. We will publish all updates and corrections in the new version of the portal.

Do you have any questions? Contact us.


Lisabonas līgums: ievads

Lisabonas līgums ir reakcija uz vajadzību reformēt Eiropas Savienības (ES) struktūru un darbības veidu. Secīgu paplašināšanās kārtu rezultātā ES dalībvalstu skaits ir sasniedzis 27 dalībvalstis. Tādēļ iestāžu darbība un Eiropas lēmumu pieņemšanas kārtība bija jāpielāgo šai situācijai.

Turklāt Lisabonas līgums ir ļāvis mainīt ES politiku vairākos aspektos. Ar to ir arī no jauna noteiktas un nostiprinātas Eiropas līmenī veiktās darbības.

VĒSTURE

Pirmais reformas mēģinājums tika veikts, izstrādājot Līgumu par Konstitūciju Eiropai. Mērķis bija aizstāt ES dibināšanas līgumus ar vienu Eiropas Konstitūciju.

Konstitūciju bija paredzēts parakstīt Romā 2004. gada 29. oktobrī, taču, lai tā stātos spēkā, to vajadzēja parakstīt visām dalībvalstīm. Ratifikācijas process tomēr vairākās dalībvalstīs beidzās ar neveiksmi.

2007. gada 23. jūlijā tika sasaukta jauna starpvaldību konference Lisabonā, lai atrastu alternatīvu Konstitucionālajam līgumam un turpinātu reformas. Eiropas Konstitūcijas ieceri tad atmeta, un sākās jaunas sarunas par Reformu līguma izstrādāšanu.

2007. gada 13. decembrī 27 ES valstu un valdību vadītāji Lisabonā parakstīja jauno Reformu līgumu. Lisabonas Līgums stājās spēkā 2009. gada 1. decembrī, kad to bija ratificējušas visas dalībvalstis saskaņā ar to attiecīgajiem konstitucionālajiem noteikumiem.

ATŠĶIRĪBAS NO LĪGUMA PAR KONSTITŪCIJU EIROPAI

Lisabonas līgums lielā mērā ir balstīts uz Konstitucionālo līgumu. Lisabonas Līgumā ir pārņemta lielākā daļa no Konstitūcijā paredzētajām institucionālajām un politikas reformām, taču tās ir norādītas citā veidā.

Būtībā Konstitucionālajam līgumam vajadzēja atcelt ES dibināšanas līgumus, lai tos aizstātu ar vienu vienīgu tekstu: Eiropas Konstitūciju. Savukārt ar Lisabonas Līgumu dibināšanas līgumus neaizstāj. Ar Lisabonas Līgumu tos tikai groza, līdzīgi kā tas darīts iepriekš ar Amsterdamas un Nicas līgumu. Arī Lisabonas Līgums ir izveidots kā dibināšanas līgumos izdarītu grozījumu kopums.

Formas maiņai nav juridisku seku, taču tā ir ļoti būtiska simboliski un politikas ziņā. Eiropas konstitucionalizēšanas iecere ir atmesta, un Eiropas tiesības paliek noteiktas starptautiskajos līgumos.

Attiecīgi ES pamats joprojām ir divi dibināšanas līgumi: Līgums par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgums. Taču Eiropas Kopienas dibināšanas līgums ir pārdēvēts par “Līgumu par ES darbību”.

LISABONAS LĪGUMA DEVUMS

Lisabonas Līgums:

  • reformē iestādes un uzlabo ES lēmumu pieņemšanas procesu,
  • pastiprina demokrātiju ES,
  • reformē ES iekšējās politikas aspektus,
  • nostiprina ES ārpolitiku.

Institucionālie jautājumi

ES iestāžu reforma bija nepieciešama dalībvalstu skaita pieauguma dēļ. Ar Lisabonas Līgumu arī groza noteikumus saistībā ar Komisijas, Eiropas Parlamenta, Reģionu komitejas un Eiropas Ekonomikas un sociālās komitejas sastāvu.

Turklāt ar Lisabonas Līgumu reformē lēmumu pieņemšanas procesuPadomē. Būtībā ar to tiek atcelta iepriekšējā svērtā balsošanas sistēma, kuru aizstāj ar jaunu definīciju par kvalificēto balsu vairākumu balsošanā par lēmumiem.

Ar Lisabonas Līgumu arī tika radītas divas jaunas funkcijas ES institucionālajā uzbūvē:

Turklāt Lisabonas Līgumā iekļauti centieni padarīt skaidrāku un uzlabot ES darbību. Ar to tiek atcelta iepriekšējā pīlāru struktūra un ieviests jauns pilnvaru sadalījums starp ES dalībvalstīm. Lisabonas Līgumā ir arī vienkāršotas likumdošanas procedūras un ES pieņemto juridisko aktu tipi.

Tāpat ar Lisabonas Līgumu ES darbībai tiek dota lielāka elastība. Ar to ievieš vairākas starptautiskas klauzulas ar mērķi noteiktās politikas jomās atvieglot Eiropas veidošanas procesu. Ir atvieglota arī dalībvalstu ciešākas sadarbības formātu ieviešana.

Eiropas demokrātijas nostiprināšana

Viens no Lisabonas Līguma mērķiem ir nostiprināt Eiropas demokrātiju, lai būtiski uzlabotu lēmumu likumību un tuvinātu ES tās pilsoņiem. Tā tiek ievērojami palielinātas Eiropas Parlamenta pilnvaras. Tāpat ar Lisabonas Līgumu ES tiek piešķirta svarīgāka loma valstu parlamentiem.

Lisabonas Līguma ietvaros tiek radīta Pilsoņu iniciatīva, ļaujot pilsoņiem aktīvāk piedalīties Eiropas veidošanas procesā.

ES iekšējās politikas aspekti

Viena no visbūtiskākajām pārmaiņām attiecas uz Eiropas Brīvības, drošības un tiesiskuma telpu. Būtībā Lisabonas Līgumā ir pastiprināta ES pilnvaras attiecībā uz:

  • robežkontroli, patvēruma meklētājiem un imigrāciju;
  • tiesu iestāžu sadarbību civillietās;
  • tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās;
  • policijas sadarbību.

Turklāt Lisabonas Līgumā ir precizētas ES pilnvaras ekonomikas, sociālajā un enerģētikas politikā. Tajā kā jauns mērķis ir noteikta Eiropas Pētniecības telpas izveide.

ES ārpolitika

Ir nostiprināta ES darbība starptautiskā mērogā. Ar Lisabonas Līgumu ES kopējā ārpolitika un drošības politika galvenokārt tiek padarīta saskaņotāka un pamanāmāka. Šādi ES iegūst juridiskas personas statusu, kas tai ļauj vienoties un būt par starptautisku nolīgumu līgumslēdzēju pusi. Bez tam uz pasaules skatuves ES turpmāk pārstāvēs Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos.

Uz kopējo drošības un aizsardzības politiku turpmāk attieksies arī sadaļa dibināšanas līgumos. Ilgtermiņa mērķi ir ieviest kopēju Eiropas aizsardzību.

Pēdējā atjaunināšana: 14.07.2010
Juridisks paziņojums | Par šo vietni | Meklēt | Kontakti | Lapas sākums