RSS
Alfabētiskais rādītājs
Ši lapa ir pieejama 23 valodas
Jaunas pieejamas valodas:  BG - CS - ET - GA - LV - LT - HU - MT - PL - RO - SK - SL

We are migrating the content of this website during the first semester of 2014 into the new EUR-Lex web-portal. We apologise if some content is out of date before the migration. We will publish all updates and corrections in the new version of the portal.

Do you have any questions? Contact us.


Kopējā drošības un aizsardzības politika

IEVADS

Kopējā drošības un aizsardzības politika (KDAP) aizstāj iepriekšējo Eiropas Drošības un aizsardzības politiku (EDAP). Ar Lisabonas līgumu tiek veikta šī nosaukuma maiņa, vienlaicīgi šai politikai veltot jaunu iedaļu dibināšanas līgumos. Tā Lisabonas līgums norāda uz KDAP nozīmību un īpašo raksturu. KDAP tomēr joprojām ir neatņemama kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) daļa.

Papildus šai jaunajai atzīšanai Lisabonas līgumā ir arī iekļauti jauni noteikumi ar mērķi attīstīt KDAP. Galveno jauninājumu mērķis ir pakāpeniska kopējas Eiropas aizsardzības ieviešana.

Dalībvalstis šādi var piedalīties militārās vai humanitārās misijās un turpmāk Eiropas aizsardzības jomā ir savstarpēji saistītas ar solidaritātes klauzulu. Tām ir vairāk iespēju ciešāk sadarboties šajā jomā, jo īpaši — Eiropas Aizsardzības aģentūrā vai ieviešot pastāvīgo strukturēto sadarbību.

Saskaņā ar iepriekšējiem līgumiem KDAP galvenokārt būs starpvaldību jautājums. ES Padome lēmumus lielākoties pieņem vienbalsīgi. KDAP ietvaros vadīto misiju finansējumu un operatīvos līdzekļus arī nodrošina dalībvalstis.

KDAP IETVAROS VADĪTO MISIJU PALIELINĀJUMS

KDAP piedāvā sadarbības ietvaru, ar kuru ES var vadīt operatīvās misijas trešās valstīs. Šo misiju mērķis jo īpaši ir miera uzturēšana un starptautiskās drošības pastiprināšana. Tās balstās uz dalībvalstu nodrošinātiem civiliem un militāriem līdzekļiem.

Līdz Lisabonas līguma spēkā stāšanās brīdim misijas, kuras varēja vadīt KDAP ietvaros, bija:

  • humanitāras un evakuācijas misijas,
  • konfliktu novēršanas un miera uzturēšanas misijas,
  • kaujas spēku misijas krīzes pārvarēšanai.

Saskaņā ar Lisabonas līgumu šim uzskaitījumam pievieno trīs jaunas misijas:

  • kopīgas atbruņošanas darbības,
  • militārās konsultēšanas un palīdzības misijas,
  • stabilizācijas operācijas pēc konflikta novēršanas.

Padome nosaka šo misiju īstenošanas vispārīgos mērķus un nosacījumus. Lisabonas līgumam stājoties spēkā, tā turpmāk varēs deleģēt misijas īstenošanu tādu dalībvalstu grupai, kuras vēlas un kuru rīcībā ir misijas veikšanai vajadzīgie civilie un militārie līdzekļi. Par operāciju veikšanu atbildīgās dalībvalstis attiecīgi regulāri informē Padomi par misijas norisi. Tās vairāk rīkojas sadarbībā ar Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos.

Turklāt Lisabonas Līgumā ir atzīta iespējama daudznacionālo spēku iejaukšanās KDAP īstenošanā. Šie spēki veido tādu noteiktu dalībvalstu militāru aliansi, kas ir nolēmušas apvienot to iespējas, aprīkojumu un skaitliskos sastāvus. Galvenie "Eirospēki" ir:

  • Eurofor, kas apvieno Francijas, Itālijas, Portugāles un Spānijas sauszemes spēkus,
  • Eurocorps, kas apvieno Beļģijas, Francijas, Luksemburgas, Spānijas un Vācijas sauszemes spēkus,
  • Euromarfor, kas apvieno Francijas, Itālijas, Portugāles un Spānijas jūras spēkus,
  • Eiropas Gaisa spēku grupa, kas apvieno Beļģijas, Francijas, Itālijas, Lielbritānijas, Nīderlandes, Spānijas un Vācijas gaisa spēkus.

SAVSTARPĒJĀS AIZSARDZĪBAS KLAUZULA

Ar Lisabonas līgumu pirmo reizi ir ieviesta savstarpējās aizsardzības klauzula, kas savstarpēji saista tieši ES dalībvalstis. Ar to dalībvalsts, kura savā teritorijā kļuvusi par bruņota uzbrukuma mērķi, varēs paļauties uz palīdzību un atbalstu no citām dalībvalstīm, kurām jānodrošina šī palīdzība.

Šo klauzulu mīkstina divi ierobežojumi:

  • savstarpējās aizsardzības klauzula neietekmē noteiktu dalībvalstu drošības un aizsardzības politiku, jo sevišķi — to, kuras tradicionāli ir neitrālas,
  • savstarpējās aizsardzības klauzula neietekmē saistības, kuras dalībvalstis apņēmušās Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) (EN) (FR) ietvaros.

EIROPAS AIZSARDZĪBAS AĢENTŪRA

Lisabonas līgumā ir paplašināta un sīkāk noteikta Eiropas Aizsardzības aģentūras darbības joma. Tās galvenais mērķis ir uzlabot dalībvalstu militārās iespējas. Šajā nolūkā aģentūrai ir:

  • jānosaka dalībvalstu kopējie mērķi militāro iespēju jomā,
  • jāievieš programmas un tajās jānodrošina pārvaldība, lai sasniegtu noteiktos mērķus,
  • jāsaskaņo dalībvalstu operatīvās vajadzības un attiecīgi jāuzlabo militārā aprīkojuma ieguves metodes,
  • jāvada pētniecības darbības aizsardzības tehnikas jomā,
  • jāveicina aizsardzības sektora ražošanas un tehniskās bāzes pastiprināšana un jāuzlabo militāro izdevumu efektivitāte.

PASTĀVĪGĀ STRUKTURĒTĀ PARTNERĪBA

Pastāvīgā strukturētā partnerība starp noteiktām dalībvalstīm veido padziļinātāku sadarbības formu aizsardzības jomā. Tā ir aprakstīta Lisabonas līgumam pievienotā protokolā.

Iesaistītās dalībvalstis tās ietvaros apņemas attīstīt savas aizsardzības iespējas vēl intensīvāk un paredzētajās misijās nodrošināt kaujas vienības. Eiropas Aizsardzības aģentūra arī regulāri izvērtē iesaistīto dalībvalstu iemaksas.

Pastāvīgā strukturētā partnerība jāapstiprina Padomei, kurā pēc iesaistīto dalībvalstu lūguma lēmumi tiek pieņemti ar kvalificēto balsu vairākumu. Uz pastāvīgas strukturētas partnerības izveidošanu nav attiecināmi nekādi dalībvalstu skaita ierobežojumi. Katra dalībvalsts var brīvi izstāties no pastāvīgās partnerības un pievienoties tai, ja dalībvalsts atbilst iestāšanās nosacījumiem.

Pēdējā atjaunināšana: 07.05.2010
Juridisks paziņojums | Par šo vietni | Meklēt | Kontakti | Lapas sākums