RSS
Alfabētiskais rādītājs
Ši lapa ir pieejama 23 valodas
Jaunas pieejamas valodas:  BG - CS - ET - GA - LV - LT - HU - MT - PL - RO - SK - SL

We are migrating the content of this website during the first semester of 2014 into the new EUR-Lex web-portal. We apologise if some content is out of date before the migration. We will publish all updates and corrections in the new version of the portal.

Do you have any questions? Contact us.


Eiropas demokrātijas nostiprināšana

IEVADS

Lisabonas līgums pilsoni ieceļ Eiropas Savienības (ES) un tās institūciju centrā. Tā mērķis ir atdzīvināt pilsoņu interesi par ES un tās rezultātiem, kas tam var šķist pārāk tāli. Viens no Lisabonas līguma mērķiem ir veicināt Eiropas demokrātiju, kas pilsoņiem piedāvā iespēju interesēties un piedalīties ES darbībā un attīstībā.

Šāds mērķis noteikti ir saistīts ar labāku Eiropas pilsonības atpazīstamību ES dibināšanas līgumos. Lisabonas līgums tiecas arī vienkāršot un padarīt skaidrāku Savienības darbību, lai tā kļūtu saprotamāka, tātad pieejamāka pilsoņiem. Beidzot, Lisabonas līgums nostiprina pārstāvību un pilsoņa piedalīšanos Eiropas procesos. Pilsoņu iniciatīvas radīšana veido vienu no galvenajiem jauninājumiem.

LABĀKA PILSOŅU ATPAZĪSTAMĪBA LĪGUMOS

Lisabonas līgumā ieviests jauns pants, kurā pilntiesīgi atzīta Eiropas pilsonība.

Līguma par ES 10. pantā precizēts, ka Eiropas parlaments tieši pārstāv pilsoņus institucionālā līmenī. Tajā pašā pantā ir piebilsts, ka šī pārstāvības demokrātija ir viens no ES pamatprincipiem. Šis atzinums nerada pilsoņiem jaunas tiesības, bet ietver stipru simbolisku vērtību, iekļaujot Eiropas pilsonības principu dibināšanas līgumos.

10. pantā turklāt noteikts tuvuma princips, saskaņā ar kuru lēmumi jāpieņem pēc iespējas tuvāk iedzīvotājiem. Jo īpaši šo principu piemēro, ieviešot jaunas pilnvaras Eiropas Savienībā. Šajā ieviešanā pēc iespējas efektīvāk jāiesaista valsts un pašvaldības pārvalde tā, lai tuvinātu ES un tās pilsoņus.

PILSOŅIEM PIEEJAMĀKA EIROPAS SAVIENĪBA

ES bieži ir radījusi priekšstatu par sarežģītu uzbūvi un sarežģītām procedūrām. Lisabonas līgums paskaidro ES darbību, lai uzlabotu pilsoņu izpratni par to. Daudzās likumdošanas procedūras tagad sniedz plašākas iespējas vienotai tiesību procedūrai un īpašām likumdošanas procedūrām, kas detalizētas katrā atsevišķā gadījumā. Likvidēta arī agrākā pīlāru struktūra, dodot vietu skaidrai un precīzai kompetenču sadalei Eiropas Savienībā.

Tajā pašā aspektā Lisabonas līgums uzlabo darbu pārredzamību ES iekšienē. Attiecībā uz Padomi tas paplašina atklāto debašu principu, kas jau tiek piemērots Eiropas Parlamentā. Turklāt pieaugošā pārredzamība ļauj labāk informēt pilsoņus par likumdošanas debašu saturu.

PASTIPRINĀTA PĀRSTĀVĪBA INSTITUCIONĀLAJĀ LĪMENĪ

Lisabonas līgums ievērojami pastiprina Eiropas Parlamenta (skatīt piezīmi “Eiropas Parlaments”) pilnvaras. Visnozīmīgākās pārmaiņas ir:

  • likumdošanas varas nostiprināšana: parastā likumdošanas procedūra, kurā Parlamentam ir tādas pašas pilnvaras kā Padomei, tiek attiecināta uz jaunām politikas jomām,
  • starptautiskās lomas palielināšanās: Parlamentam jāapstiprina starptautiskie nolīgumi tajās jomā, uz kuru attiecas parastā likumdošanas procedūra,
  • budžeta varas pastiprināšanās: tagad Parlaments ir vienlīdzīgs ar Padomi ES ikgadējās budžeta pieņemšanas procedūrā.

Lisabonas līgums palielina arī valstu parlamentu nozīmi ES (skatīt piezīmi “Valstu parlamenti”). Arī valstu parlamenti ir spējīgi aizstāvēt pilsoņu viedokli ES. Vēl precīzāk, valstu parlamentiem tagad jāgādā par subsidiaritātes principa pareizu piemērošanu. Šajā statusā valstu parlamenti spēj iejaukties parastajā likumdošanas procedūrā un tiem ir tiesības vērsties ES Tiesā.

PIEAUGOŠA PILSOŅU LĪDZDALĪBA LĒMUMU PIEŅEMŠANAS PROCESĀ

Lisabonas līgums pirmo reizi paredz pilsoņu iniciatīvas tiesības, tās ieviestas ar Lisabonas līguma 11. pantu: vismaz viens miljons Eiropas pilsoņu var aicināt Komisiju iesniegt priekšlikumus par konkrētu tematu. Šis noteikums izsaka ES gribu iesaistīt tās pilsoņus ES projektos un to lēmumu pieņemšanā, kas attiecas uz viņiem. Uz šīm tiesībām attiecas vairāki nosacījumi. Sākumā minimālais slieksnis – miljons pilsoņu – var šķist iespaidīgi. Tomēr to ir relatīvi viegli sasniegt, jo Eiropas iedzīvotāju skaits ir apmēram pusmiljards, turklāt var izmantot jaunās komunikāciju tehnoloģijas. Lisabonas līguma 11. pantā precizēts, ka parakstījušajiem pilsoņiem jābūt no ievērojama skaita dalībvalstu, lai īpaši izvairītos galvenokārt tikai no nacionālo interešu aizsardzības.

Tomēr pilsoņu iniciatīvas tiesības neatņem iniciatīvas monopolu Eiropas Komisijai. Komisijai ir brīva izvēle Eiropas pilsoņu piedāvāto iniciatīvu virzīt tālāk vai ne. Ja šī iniciatīva rada likumdošanas priekšlikumu, aktu pieņems Padome un Eiropas Parlaments atbilstoši parastajai likumdošanas procedūrai vai īpašajai likumdošanas procedūrai.

Pēdējā atjaunināšana: 26.03.2010
Juridisks paziņojums | Par šo vietni | Meklēt | Kontakti | Lapas sākums