RSS
Alfabētiskais rādītājs
Ši lapa ir pieejama 23 valodas
Jaunas pieejamas valodas:  BG - CS - ET - GA - LV - LT - HU - MT - PL - RO - SK - SL

We are migrating the content of this website during the first semester of 2014 into the new EUR-Lex web-portal. We apologise if some content is out of date before the migration. We will publish all updates and corrections in the new version of the portal.

Do you have any questions? Contact us.


Eiropas Parlaments

IEVADS

Vietu sadalījums starp dalībvalstīm un Parlamenta vara likumdošanas procedūrā bieži vien ir bijusi diskusiju centrā iepriekšējo Līgumu pārskatīšanas laikā.

Pakāpeniskās Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās laikā Parlamentā pārstāvēto deputātu skaits ir pastāvīgi palielinājies un radījis garas sarunas starp dalībvalstīm. Turklāt Eiropas deputāti ir pieredzējuši, kā ievērojami attīstās viņu pilnvaras, galvenokārt pateicoties koplēmuma procedūrai.

Lisabonas līgums piedāvā jaunu procedūru vietu sadalījumam parlamentā un ievērojami palielina tā likumdošanas un budžeta pilnvaras, izmainot ES lēmumu pieņemšanas procedūras.

SASTĀVS

Vietu sadalījums starp dalībvalstīm Parlamentā ir sarežģīts jautājums. Pirmkārt, vietu sadalījumā jāsaglabā apmierinoša proporcionalitāte starp dalībvalstīm piešķirto vietu un šo valstu iedzīvotāju skaitu. Otrkārt, parlamentāriešu kopskaits nevar pārsniegt noteiktu slieksni, lai netraucētu Parlamenta darba efektivitāti.

Vietu skaits Parlamentā ir bijis garu diskusiju objekts, un sīks vietu sadalījums katrai valstij tradicionāli tika ierakstīts dažādos Līguma grozījumos. Lisabonas Līgumos stājoties spēkā, šis vietu sadalījums līgumos vairs nepastāv. Tagad tas jāiekļauj Parlamenta priekšlikumā un pēc tam tas vienprātīgi jāpieņem Eiropadomē.

Tātad Lisabonas līgums uzliek par pienākumu Parlamentam ierosināt pašam savu vietu sadalījumu, tomēr nosaka pamatnoteikumus, kas jāievēro, veicot šo sadalīšanu:

  • maksimālais deputātu skaits, ieskaitot Parlamenta deputāti – tā, lai ir 751,
  • minimālais vietu skaits dalībvalstij ir seši deputāti – tā, lai, tā lai visiem politiskajiem strāvojumiem būtu iespējas tikt pārstāvētiem pat tad, ja dalībvalstī ir neliels iedzīvotāju skaits,
  • maksimālais vietu skaits dalībvalstij ir 96 vietas,
  • vietu sadalījumam jābalstās uz “degresīvās proporcionalitātes” principa. Citiem vārdiem sakot, jo vairāk iedzīvotāju ir dalībvalstī, jo vairāk tai ir deputātu un jo lielāks viena deputāta pārstāvēto iedzīvotāju skaits.

PĀREJAS NOTEIKUMI

Eiropas Parlamentā, kas ievēlēts 2009. gada jūnijā, ir 736 deputāti, kā tas paredzēts Nicas līgumā. Eiropadome tomēr ir paātrinājusi Lisabonas līguma stāšanos spēkā, paredzot pārejas noteikumus attiecībā uz Parlamenta sastāvu. Tādējādi savos 2008. gada 11. un 12. decembra secinājumos 2008.gada 11. un 12. decembrī tas precizē, ka parlamentāriešu skaits tiks palielināts līdz 754 deputātiem uz pilnvaru laiku no 2009. līdz 2014. gadam. Šīs izmaiņas jāratificē visām dalībvalstīm. Līdz galīgā lēmuma pieņemšanai par šo deputātu skaita pieaugumu 18 Eiropas Parlamenta papildu deputātiem ir tikai novērotāju statuss.

KOMPETENCE

Lisabonas līgums, paplašinot Eiropas Parlamenta prerogatīvas, nostiprina ES demokrātisko raksturu. Koplēmuma procedūra, kurā Parlaments ir vienlīdzīgs ar Padomi, ir pārdēvēta par “parasto likumdošanas procedūru”. Šo procedūru attiecina uz jaunām politikas jomām, piemēram, lauksaimniecību, tieslietām vai arī imigrāciju (skatīt faktu lapu “Likumdošanas procedūra”). Parlaments saglabā arī apstiprināšanas tiesības tiem tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā ar konsultāciju un piekrišanas procedūru, ko tagad sauc par “īpašo likumdošanas procedūru”.

Starptautiskajā līmenī Parlamentam jāapstiprina virkne vienošanos – asociācijas līgumi vai nolīgumi jomās, uz kurām attiecas parastā vai īpašā likumdošanas procedūra, ja tā prasa Parlamenta apstiprinājumu. Starp citu, Parlamentam jābūt informētam un jāiepazīstas ar visu citu veidu starptautiskajiem nolīgumiem.

Ir paplašinātas arī Parlamenta pilnvaras budžeta jomā. Tagad Parlaments ir vienlīdzīgs ar Padomi, pieņemot ES gada budžetu. Precīzāk sakot, atšķirība starp “neobligātajiem izdevumiem”, par kuriem pēdējais vārds bija Parlamentam, un “obligātie izdevumi”, par kuriem tas varēja tikai iesniegt priekšlikumus, ir likvidēta. Procedūra ir vienkāršota un turpmāk pakļauta Parlamenta un Padomes vienam lasījumam, pēc tam nepieciešamības gadījumā var vērsties Samierināšanas komitejā (Līguma par ES 314. pants).

Parlaments saglabā spēcīgu politisko kontroli pār Eiropas Komisiju. Parlaments ievēlē tās priekšsēdētāju un apstiprina Komisijas kopumā. Saskaņā ar Līguma par ES 234. pantu Parlaments var arī noraidīt Komisiju, balsojot par neuzticību tai.

Tādējādi Parlaments ieguvis lielāku atbildību attiecībā uz ES dibināšanas līgumu pārskatīšanu. Tādējādi tam ir iniciatīvas tiesības, un tas var ierosināt Padomei pārskatīt Līgumus. Parlaments ir iekļauts Konvencijā, kas izskata projektus saskaņā ar parasto procedūru līgumu grozījumiem. Vienkāršotajā grozījumu procedūrā, ja Konvencijas iejaukšanās nav prasīta, konsultēšanās ar Parlamentu ir nepieciešama Līgumu grozīšanai.

APKOPOJOŠĀ TABULA

PantiPriekšmets

Līgums par ES

14.

Parlamenta loma un sastāvs
Līgums par ES darbību

223. līdz 234.

Parlamenta darbības veids un pilnvaras
Pēdējā atjaunināšana: 07.01.2010
Juridisks paziņojums | Par šo vietni | Meklēt | Kontakti | Lapas sākums