RSS
Alfabētiskais rādītājs
Ši lapa ir pieejama 23 valodas
Jaunas pieejamas valodas:  BG - CS - ET - GA - LV - LT - HU - MT - PL - RO - SK - SL

We are migrating the content of this website during the first semester of 2014 into the new EUR-Lex web-portal. We apologise if some content is out of date before the migration. We will publish all updates and corrections in the new version of the portal.

Do you have any questions? Contact us.


Eiropas Komisija

IEVADS

Lisabonas līgumā apstiprinātas Komisijas būtiskās funkcijas attiecībā uz savām iniciatīvas tiesībām, savām izpildfunkcijām, kontroles un pārstāvniecības funkcijām. Vairākas veiktās izmaiņas jo īpaši skar Komisijas sastāvu. Viens no galvenajiem jauninājumiem ir Eiropas Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos posteņa radīšana. Turklāt Lisabonas līgums cenšas nodrošināt apmierinošu atbildi uz jautājumu par komisāru skaitu, kas plaši diskutēts Amsterdamas un Nicas līgumā. Beidzot, turpinot iepriekšējo līgumu ieviestos grozījumus, priekšsēdētāja loma un pilnvaras ir pastiprinātas.

STRUKTŪRA

Pirmās Komisijas sastāvā, kas tika iecelta, 2009. gadā īstenojot Lisabonas līgumu, ir pa vienam komisāram

no katras dalībvalsts. Tomēr Lisabonas līgumā paredzēts, ka, sākot no 2014. gada, Komisijā būs mazāk komisāru nekā dalībvalstu skaits. Komisijas locekļus izvēlēsies, pamatojoties uz vienlīdzīgas rotācijas principu, kura kārtību noteiks Eiropas Padome, lemjot vienbalsīgi un ievērojot šādus principus:

  • komisāru skaitam jāatbilst divām trešdaļām no dalībvalstu skaita,
  • pret dalībvalstīm jābūt vienlīdzīgai attieksmei gan attiecībā uz pārcelšanas kārtību, gan uz viņu valsts pārstāvju uzturēšanās laiku kolēģijā. Nekādā gadījumā kolēģijā nevar būt divi vienas valsts locekļi,
  • katrai nākamajai kolēģijai jābūt veidotai tā, lai vislabāk atspoguļotu ES dalībvalstu kopuma demogrāfisko un ģeogrāfisko dažādību.

Šāda rotācijas sistēma veido Līgumā par ES ietverto pamatnoteikumu. Tomēr Līgumā paredzēta atkāpe, jo Eiropadome, vienbalsīgi lemjot, var lemt par komisāru skaita izmaiņām. Šī iespēja jau ir izmantota. Eiropadome jau kopš 2008. gada 11. un 12. decembra , lai atvieglotu Lisabonas līguma stāšanos spēkā, paredzējusi pieņemt lēmumu, ka Komisijā arī turpmāk tiktu iekļauts viens pārstāvis no katras dalībvalsts arī pēc 2014. gada.

Ar Lisabonas līgumu izveidots arī jauns amats Komisijas iekšienē: tas ir Eiropas Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos. Viņš vienlaikus aizstāj ārējo attiecību komisāru un Augsto pārstāvi kopējās ārpolitikas un drošības politikas jautājumos. Viņa pienākums ir vadīt Savienības ārpolitiku. Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos vada Ārlietu padomi, un viņš ir arī viens no Komisijas priekšsēdētāja vietniekiem. Viņu ieceļ Eiropadome, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, vienojoties ar Komisijas priekšsēdētāju. Līdztekus viņš, tāpat kā Komisijas priekšsēdētājs, ir pakļauts Eiropas Parlamenta apstiprinājuma balsojumam.

IECELŠANAS PROCEDŪRAS

Komisijas priekšsēdētāja izvirzīšanas kārtība nemainās. Viņu iesaka Eiropadome, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, pēc tam apstiprina Eiropas Parlaments. Tomēr ar Lisabonas līgumu ieviests jauninājums, iedibinot tiešas saiknes starp vēlēšanu rezultātiem Eiropas Parlamentā un kandidāta izvēli Komisijas priekšsēdētāja amatam. Turpmāk Eiropadomei jāņem vērā Parlamenta rezultāti, ja tā izvirza personu, kuru paredzēts iecelt par Komisijas priekšsēdētāju. Šīs pārmaiņas palielina Parlamenta nozīmi priekšsēdētāja izvirzīšanā un pastiprina politisko jautājumu, saistībā ar Eiropas vēlēšanām.

Padome, savstarpēji vienojoties ar ievēlēto priekšsēdētāju, pēc tam apstiprina to personu sarakstu, kuras tā piedāvā iecelt par Komisijas locekļiem, izņēmums ir tikai Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos. Komisijas locekļus izvēlas, ņemot vērā viņu vispārējās kompetences un neatkarību. Ar Lisabonas līgumu pievienots jauns kritērijs attiecībā uz viņu Eiropas saistībām.

PREZIDENTA LOMA

Amsterdamas un Nicas līgums bija ievērojami paplašinājis Komisijas priekšsēdētāja prerogatīvas. Priekšsēdētājam jādefinē kolēģijas politiskā orientācija un jālemj arī par Komisijas iekšējo organizāciju. Tātad prezidents dod uzdevumus dažādiem komisāriem un savu pilnvaru laikā var pārskatīt pienākumus. No Komisijas locekļu vidus viņš ieceļ priekšsēdētāja vietnieku, izņemot Augsto ārlietās ārpolitikas un drošības politikas jautājumos. Kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā viņš, neprasot kolēģijas apstiprinājumu, var likt kādam komisāram atteikties no amata.

APKOPOJOŠĀ TABULA

PantiPriekšmets

Līgums par ES

17.

Komisijas loma un sastāvs, Komisijas priekšsēdētāja izvirzīšana un prerogatīvas

18.

Eiropas Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos izvirzīšana un prerogatīvas

Līgums par ES darbību

244. līdz 250.

Komisijas darbības veids

Pēdējā atjaunināšana: 22.12.2009
Juridisks paziņojums | Par šo vietni | Meklēt | Kontakti | Lapas sākums