Eiropas Parlamenta Reglaments

KOPSAVILKUMS:

Eiropas Parlamenta Reglaments

KOPSAVILKUMS

KĀDS IR ŠĪ REGLAMENTA UZDEVUMS?

• Ar to nosaka Eiropas Savienības (ES) vienīgās tieši ievēlētās Eiropas mēroga institūcijas iekšējo organizāciju un darbības principus. Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 232. pants piešķir Eiropas Parlamentam tiesības pieņemt savu reglamentu.
• Šajā 300 lappušu garajā dokumentā ir ietverti visi Parlamenta darba procesuālie aspekti. To regulāri atjaunina (jaunākā versija: 2015. gada septembris).

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Reglamentā ir aplūkoti šādi Parlamenta darbības aspekti.

Eiropas Parlamenta deputāti:

• īsteno savas pilnvaras neatkarīgi;
• izmanto noteiktas privilēģijas un imunitāti;
• ievēro 2005. gadā pieņemto Eiropas Parlamenta deputātu nolikumu un vairākus citus juridiskus pienākumus, ieskaitot noteikumus par deputātu finansiālo interešu pārredzamību.

Parlamenta amatpersonas

Eiropas Parlamenta deputāti aizklātā balsošanā ievēl priekšsēdētāju, 14 priekšsēdētāja vietniekus un piecus kvestorus uz divarpus gadu pilnvaru termiņu.

• Priekšsēdētājs:
  • vada Parlamenta un tā dažādo struktūrvienību darbu;
  • pārstāv Parlamentu;
  • nodrošina Reglamenta ievērošanu un uztur kārtību;
  • atklāj, pārtrauc un slēdz sēdes, vada debates un uzrauga balsošanu;
  • lemj par grozījumu pieņemamību, par jautājumiem un par ziņojumu atbilstību;
  • nodod Parlamenta komitejām jautājumus, kas uz tām attiecas.
• Priekšsēdētāja vietniekiem ir īpaši pienākumi, un viņi aizvieto priekšsēdētāju, kad tas ir nepieciešams.
• Kvestori ir atbildīgi par tiem administratīvajiem un finanšu jautājumiem, kas tieši skar deputātus.
• Prezidiju veido Parlamenta priekšsēdētājs un 14 priekšsēdētāja vietnieki. Prezidijs pieņem finansiālus, organizatoriskus un administratīvus lēmumus, kas ietekmē Parlamentu.
• Priekšsēdētāju konferenci veido Parlamenta priekšsēdētājs un politisko grupu priekšsēdētāji (skatīt tālāk). Tā organizē Parlamenta politisko darbu un lemj par jautājumiem, kas saistīti ar likumdošanas plānošanu.
• Komiteju priekšsēdētāju konferenci veido visu pastāvīgo vai īpašo komiteju priekšsēdētāji. Tā var sniegt ieteikumus par komiteju darbu un par sesiju darba kārtību sagatavošanu.
• Delegāciju priekšsēdētāju konferenci veido visu Parlamenta delegāciju priekšsēdētāji sadarbībai ar parlamentiem citās pasaules valstīs. Tā var sniegt ieteikumus par delegāciju darbu.
• Politiskās grupas veido Eiropas Parlamenta deputāti saskaņā ar savu politisko pārliecību. Politiskajā grupā apvienojas deputāti, kas ievēlēti vismaz vienā ceturtdaļā ES valstu. Minimālais deputātu skaits, lai izveidotu politisko grupu, ir 25 deputāti. Politiskās grupas saņem finansiālo un administratīvo atbalstu atkarībā no grupas lieluma.
• Daži Eiropas Parlamenta deputāti nepieder pie nevienas politiskās grupas. Viņi saņem atbalstu darbībai Parlamentā.
• Atsevišķi deputāti no dažādām politiskajām grupām var veidot sadarbības grupas saistībā ar īpašiem jautājumiem, piemēram, dzīvnieku labturību vai sabiedrības veselību.

Likumdošanas procedūras

• Parastā likumdošanas procedūra (1., 2. un 3. lasījums), kad Parlaments pieņem tiesību aktus kopā ar Padomi;
• konsultāciju procedūra, kad Parlaments iesniedz atzinumu par tiesību akta projektu;
• piekrišanas procedūra, kad pirms tiesību akta pieņemšanas ir nepieciešama Parlamenta piekrišana.

Šo likumdošanas procedūru gaitā Parlaments pievērš īpašu uzmanību pamattiesību ievērošanai, juridiskā pamata pārbaudei, likumdošanas pilnvaru deleģēšanai, finansiālās atbilstības pārbaudei un subsidiaritātes principa ievērošanas pārbaudei.

Patstāvīgas iniciatīvas procedūras

• Ar likumdošanu saistītu patstāvīgu ziņojumu gadījumā Parlaments prasa Komisijai sniegt tam priekšlikumus.
• Parlaments var arī sagatavot ar likumdošanu nesaistītus patstāvīgus ziņojumus par īpašām tēmām:
  • Konstitucionālie jautājumi, saistībā ar kuriem Reglaments nosaka Parlamenta lomu gadījumos, kad groza ES līgumus, ES pievienojas jauna valsts vai valsts nolemj izstāties no ES.
  • Budžeta procedūras, saistībā ar kurām Reglaments nosaka ES gada budžeta apspriešanu un daudzgadu finanšu shēmu.
  • Starptautiski nolīgumi , saistībā ar kuriem ir nepieciešama Parlamenta piekrišana vai atzinums par starptautiskiem nolīgumiem. Ar to var apspriesties par ES kopējo ārpolitiku un drošības politiku.

Attiecības ar citām ES iestādēm un struktūrām

• Parlaments
  • ievēl Komisijas priekšsēdētāju un visu Komisiju
  • var pieņemt priekšlikumu izteikt neuzticību Komisijai
  • ir iesaistīts amatpersonu iecelšanā tādās iestādēs kā Eiropas Centrālā banka un Revīzijas palāta.

Parlamenta jautājumi

• Eiropas Parlamenta deputāti var iesniegt jautājumus, uz kuriem jāatbild rakstiski, Eiropadomes priekšsēdētājam, Padomei, Komisijai vai Komisijas priekšsēdētāja vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos. Viņi var arī iesniegt Padomei vai Komisijai jautājumus, uz kuriem jāatbild mutiski un kuriem seko debates.

Attiecības ar valstu parlamentiem

• Parlaments regulāri informē valstu parlamentus par savu darbību. Eiropas Parlamenta deputāti un valstu parlamentu deputāti reizēm tiekas Eiropas lietu komiteju konferencē.

Parlamenta sesijas

• Parlaments sasauc četras dienas ilgas sesijas gandrīz katru mēnesi Strasbūrā, kā arī papildu sesijas Briselē.
• Detalizēti noteikumi nosaka uzstāšanās laiku, valodu izmantošanu, dokumentu izplatīšanu, balsošanu un sankcijas par neatbilstīgu uzvedību.

Komitejas

• Pastāvīgās komitejas sagatavo Parlamenta lēmumus plenārsēžu līmenī, iesniedzot ziņojumus un citus dokumentus to kompetencē esošajās jomās.
• Īpašās komitejas var izveidot uz noteiktu laiku un noteiktā kompetences jomā.
• Izmeklēšanas komitejas var izveidot, lai izmeklētu gadījumus, kad ir aizdomas par to, ka ir izdarīts ES tiesību pārkāpums vai pieļauta administratīva kļūme.

Parlamentu sadarbības delegācijas

• Parlaments izveido apvienotās parlamentārās komitejas ar valstu parlamentiem visā pasaulē un sadarbojas ar Eiropas Padomes Parlamentāro asambleju.

Lūgumraksti

• Ikvienam Eiropas Savienības pilsonim ir tiesības iesniegt lūgumrakstu Parlamentam par jautājumu, kas attiecas uz ES darbības jomu un kas tieši skar lūgumraksta iesniedzēju.

AKTS

Europas Parlamenta reglaments

Pēdējo reizi atjaunots: 21.03.2016