RSS
Alfabētiskais rādītājs
Ši lapa ir pieejama 22 valodas
Jaunas pieejamas valodas:  BG - CS - ET - LV - LT - HU - MT - PL - RO - SK - SL

We are migrating the content of this website during the first semester of 2014 into the new EUR-Lex web-portal. We apologise if some content is out of date before the migration. We will publish all updates and corrections in the new version of the portal.

Do you have any questions? Contact us.


Eiropas Savienības Tiesas Reglaments

Tiesa groza savu reglamentu, lai padarītu to vienkāršāku un saprotamāku gan tiesvedībā iesaistītajām personām, gan valstu tiesām. Tā arī vēlas pielāgot reglamenta struktūru un saturu tam, lai vairāk ņemtu vērā izskatāmo lietu faktus un izmaiņas izskatāmajās lietās.

AKTS

Tiesas Reglaments (2012. gada 29. septembris) (Oficiālais Vēstnesis L 265, 29.9.2012.).

KOPSAVILKUMS

Šajā reglamentā paredzēti noteikumi, kuri vajadzīgi tam, lai piemērotu un papildinātu Tiesas Statūtus, kas ietverti līgumiem pievienotajā Protokolā Nr. 3.

Tiesa ir viena no Eiropas Savienības Tiesas iestādēm – tā ir Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (EAEK) tiesu varas iestāde. Abas pārējās tiesas ir Vispārējā tiesa un Civildienesta tiesa. To uzdevums ir nodrošināt ES tiesību ievērošanu līgumu interpretēšanā un piemērošanā un jo īpaši kontrolēt Savienības izdoto aktu likumību.

Tiesas struktūra un darba organizācija

Tiesa ir organizēta šādi:

  • Tiesas sastāvs: tajā ietilpst 27 tiesneši un 8 ģenerāladvokāti, kurus ieceļ amatā uz sešiem gadiem. Ģenerāladvokāti palīdz Tiesai veikt tās uzdevumus un sniedz juridiskus atzinumus. Tiesneši ievēl Tiesas priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku uz trim gadiem. Priekšsēdētājs pārstāv Tiesu un vada tās darbu; priekšsēdētāja vietnieks palīdz Tiesas priekšsēdētājam pildīt tā pienākumus.
  • palātu izveide un tiesnešu referentu norīkošana: Tiesa izveido piecu tiesnešu palātas, kuru priekšsēdētāji tiek ievēlēti uz trijiem gadiem, un triju tiesnešu palātas, kuru priekšsēdētāji tiek ievēlēti uz vienu gadu. Lietas izskatīšanai Tiesas priekšsēdētājs ieceļ tiesnesi referentu, bet ģenerāladvokātu ieceļ pirmais ģenerāladvokāts. Vajadzības gadījumā Tiesa var iecelt referentu palīgus.
  • sekretāra pienākumi: Tiesa ieceļ sekretāru uz sešiem gadiem. Viņš ir atbildīgs par dokumentu pieņemšanu, nodošanu un glabāšanu, kā arī par Tiesas arhīvu. Viņš arī palīdz Tiesas locekļiem un atbild par Tiesas publikācijām. Visbeidzot Tiesas priekšsēdētāja pakļautībā ir arī Tiesas dienesti.
  • Tiesas darbs: lietas nodod Tiesas plēnumam, virspalātai vai piecu tiesnešu palātai, vai triju tiesnešu palātai. Viens iztiesāšanas sastāvs var iztiesāt vairākas lietas. Tiesas apspriedēm nodrošina slepenību.
  • valodu lietojums: katrai lietai nosaka tiesvedības valodu. Tiešajās prasībās prasītājs izvēlas tiesvedības valodu no divdesmit trijām oficiālajām Eiropas Savienības valodām. Prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā tiesvedības valoda ir iesniedzējtiesas tiesvedības valoda.

Tiesvedības raksturojums

Tiesvedībai Tiesā ir šādi pamata posmi:

  • tiesvedības rakstveida daļa: puses savstarpēji apmainās ar procesuālajiem rakstiem. Šo procesuālo rakstu saturs ir precīzi noteikts. Pēc tiesvedības rakstveida daļas pabeigšanas tiesnesis referents Tiesas vispārējā sapulcē sniedz ievadziņojumu.
  • pierādījumu savākšanas pasākumi: Tiesa var noteikt tādus pierādījumu savākšanas pasākumus kā lietas dalībnieku personiska iztaujāšana, informācijas pieprasīšana un dokumentu iesniegšana, mutvārdu liecība, ekspertīze vai attiecīgās vietas vai lietas apskate. Katrā pierādījumu savākšanas sēdē sagatavo tās protokolu.
  • tiesvedības mutvārdu daļa sākas pēc pierādījumu savākšanas. Mutvārdu procesu uzsāk un vada priekšsēdētājs. Mutvārdu procesu var veikt slēgtā sēdē.
  • ģenerāladvokāta secinājumi: pēc šā procesa ģenerāladvokāts sniedz savus secinājumus.
  • galīgais lēmums: Tiesa pasludina spriedumu vai rīkojumu. Atklātā tiesas sēdē pasludina tikai spriedumu. Spriedumos un rīkojumos ietver dažādu informāciju, piemēram, faktu kopsavilkumu vai motīvus. Katrai ieinteresētajai pusei izsniedz vienu sprieduma kopiju.

Reglamentā ir ietverti arī īpaši noteikumi par dažādiem Tiesas tiesvedības veidiem: prejudiciālā nolēmuma tiesvedību, tiešām prasībām, apelācijas sūdzībām par Vispārējās tiesas nolēmumiem, Vispārējās tiesas nolēmumu pārskatīšanu, atzinumiem un sevišķo tiesāšanas kārtību.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu

Dalībvalstu tiesas var vērsties Tiesā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, uzdodot jautājumu par Savienības tiesību interpretāciju un spēkā esamību. Prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā apsvērumus var iesniegt:

  • pamatlietas puses;
  • dalībvalstis;
  • Eiropas Komisija;
  • iestāde, kas pieņēmusi aktu, kura spēkā esamību apstrīd.

Apelācijas sūdzības par Vispārējās tiesas nolēmumiem

Par Vispārējās tiesas nolēmumu var iesniegt apelācijas sūdzību. Šajā gadījumā prasība jāiesniedz kancelejā un arī jānorāda izvirzītie tiesību pamati un argumenti. Šīs prasības mērķis ir atcelt lēmumu pilnībā vai daļēji.

Vispārējās tiesas nolēmumu pārskatīšana

Abos gadījumos, it īpaši, ja pieņemts lēmums par apelācijas sūdzību par Civildienesta tiesas lēmumu, Tiesa var pārskatīt Vispārējās tiesas lēmumus. Lai izlemtu, vai ir jāpārskata minētie nolēmumi, uz vienu gadu tiek norīkota piecu tiesnešu palāta.

ATSAUCE

AktsStāšanās spēkāTransponēšanas termiņš dalībvalstīsOficiālais Vēstnesis

Tiesas Reglaments

1.11.2012.

-

OV L 265, 29.9.2012. un

OV C 337, 6.11.2012.

SAISTĪTAIS (-IE) AKTS (-I)

Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 904/2012 (2012. gada 24. septembris), ar ko groza Regulu Nr. 422/67/EEK, Nr. 5/67/Euratom par Komisijas priekšsēdētāja un tās locekļu, Kopienu Tiesas priekšsēdētāja, tiesnešu, ģenerāladvokātu un sekretāra, Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja, tās locekļu un sekretāra, kā arī Eiropas Savienības Civildienesta tiesas priekšsēdētāja, locekļu un sekretāra atalgojumu (Oficiālais Vēstnesis L 269, 4.10.2012.).

Pēdējā atjaunināšana: 27.12.2012
Juridisks paziņojums | Par šo vietni | Meklēt | Kontakti | Lapas sākums