RSS
Alfabētiskais rādītājs
Ši lapa ir pieejama 23 valodas
Jaunas pieejamas valodas:  BG - CS - ET - GA - LV - LT - HU - MT - PL - RO - SK - SL

We are migrating the content of this website during the first semester of 2014 into the new EUR-Lex web-portal. We apologise if some content is out of date before the migration. We will publish all updates and corrections in the new version of the portal.

Do you have any questions? Contact us.


Bērnu aizsardzība digitalizētajā pasaulē

Patērētāju un it īpaši nepilngadīgo vidū ir vērojamas lielas izmaiņas plašsaziņas līdzekļu lietošanā. Nepilngadīgie arvien vairāk lieto plašsaziņas līdzekļus, izmantojot mobilās ierīces, tostarp tiešsaistes videospēles, tas savukārt rada lielāku pieprasījumu pēc interneta pakalpojumiem. Tāda jauna parādība kā socializācijas vietnes gūst arvien svarīgāku nozīmi gan individuālā, gan sabiedrības līmenī. Daudzas izmaiņas vēl ir gaidāmas. Visas jaunās pārmaiņas sniedz daudzas iespējas nepilngadīgajiem, taču arī rada dažas problēmas saistībā ar viņu aizsardzību. Šajā ziņojumā ir īsumā apkopots paveiktais nepilngadīgo aizsardzības jomā digitālajā pasaulē un izklāstīti turpmākie tās nostiprināšanas pasākumi.

AKTS

Komisijas 2011. gada 13. septembra ziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par to, kā piemēro Padomes 1998. gada 24. septembra ieteikumu saistībā ar nepilngadīgo un cilvēka cieņas aizsardzību un Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra ieteikumu par nepilngadīgo personu un cilvēka cieņas aizsardzību un par tiesībām uz atbildi saistībā ar Eiropas audiovizuālo un tiešsaistes informācijas pakalpojumu nozares konkurētspēju “Bērnu aizsardzība digitālajā pasaulē” (COM(2011) 556 galīgā redakcija – Oficiālajā Vēstnesī nav publicēts).

KOPSAVILKUMS

Šajā ziņojumā ir aprakstīti dalībvalstu īstenotie pasākumi, lai aizsargātu bērnus, kas veic tiešsaistes darbības. Tas papildina 2006. gada ieteikumu par nepilngadīgo aizsardzību saistībā ar Eiropas audiovizuālajiem un tiešsaistes informācijas pakalpojumiem un 1998. gada ieteikumu par nepilngadīgo un cilvēka cieņas aizsardzību.

Nelegāls vai problemātisks saturs

Ziņojumā ir sniegts pārskats par dalībvalstu iniciatīvām, kuru mērķis ir novērst diskriminējošu, nelegālu vai problemātisku saturu tiešsaistē. Runa ir galvenokārt par saistībām un rīcības kodeksiem. Piemēram, ir paredzēts norādīt atbilstošu marķējumu tīmekļa vietnēs.

Tomēr ar šāda veida pasākumiem nodrošinātais aizsardzības līmenis dažādās dalībvalstīs ir atšķirīgs. Spēkā esošie pasākumi turpmāk būtu nepārtraukti jāuzrauga, lai tie būtu efektīvāki.

Turklāt nelegāla vai problemātiska satura izcelsme ir galvenokārt no citām ES dalībvalstīm vai trešām valstīm. Saskaņota pieeja Eiropas līmenī, vēlāk arī starptautiskajā līmenī, ļaus saskaņot aizsardzības pasākumus pret šāda veida saturu.

Uzticības tālruņi

Eiropas digitalizācijas programma paredz līdz 2013. gadam izveidot uzticības tālruņus ziņošanai par aizvainojošu vai kaitīgu interneta saturu. Uzticības tālruņiem būtu jāizmanto Drošāka interneta programmas līdzfinansējums. Turklāt Starptautisko interneta tiešo līniju asociācija INHOPE (EN) ir efektīvs līdzeklis sadarbībai ar dalībvalstīm un trešām valstīm. Paziņošanas un izņemšanas procedūras ir izstrādātas, lai interneta pakalpojumu sniedzēji (IPS) izņemtu nelegālu saturu, par kuru sabiedrības loceklis ir ziņojis, izmantojot uzticības tālruni.

Tomēr Komisija aicina dalībvalstis veikt stingrāku savu uzticības tālruņu uzraudzību. Tie vēl nav pietiekami zināmi un pieejami interneta lietotājiem, tostarp bērniem.

Interneta pakalpojumu sniedzēji (IPS)

IPS ir aicināti vēl aktīvāk iesaistīties nepilngadīgo aizsardzībā. Rīcības kodeksu piemērošana jāizplata arvien plašāk un tā rūpīgi jāuzrauga. IPS asociācijas ir aicinātas iekļaut nepilngadīgo aizsardzību savā darbībā un attiecīgi iesaistīt savus biedrus. Turklāt patērētāju un iestāžu lielākai līdzdalībai rīcības kodeksu izstrādē būtu jāpalīdz nodrošināt, ka pašregulācija patiešām reaģē uz digitālās pasaules straujo attīstību.

IPS ir aicināti vispārēji piemērot rīcības kodeksus un iekļaut nepilngadīgo aizsardzību savās pilnvarās.

Tiešsaistes socializācijas vietnes

Tiešsaistes socializācijas vietnes ir būtiski mainījušas to, kā nepilngadīgie sadarbojas un sazinās savā starpā. Šīs vietnes rada tādus daudzus riskus kā nelegāls saturs, vecumam nepiemērots saturs, nepiemērota saziņa un nepiedienīga uzvedība.

Viens no veidiem, kā novērst šos riskus, ir rīcības pamatnostādņu izstrāde socializācijas vietņu pakalpojumu sniedzējiem. Komisija aicina palielināt ziņošanas punktu skaitu un izveidot labi funkcionējošu atbalsta infrastruktūru, tos izvietojot socializācijas vietnēs.

Plašsaziņas līdzekļu lietotprasme un izpratnes veidošana

Dalībvalstis ir apņēmušās veicināt plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi. Šajā jomā dalībvalstis īsteno daudzas iniciatīvas, piemēram, publisko un privāto sektoru partnerība vai projekts “ES bērni tiešsaistē” (EU Kids Online) (EN). Lai gan plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes un izpratnes veicināšanas integrācijas rezultāti skolas izglītībā ir pozitīvi, tomēr joprojām liela problēma ir aptvert visus bērnus un vecākus un novērst atšķirības starp skolām un dalībvalstīm.

Piekļuves ierobežošana saturam

Lai ierobežotu nepilngadīgo piekļuvi saturam, ir jāveic klasifikācija pēc vecuma un satura. Esošās audiovizuālā satura klasifikācijas sistēmas dažas dalībvalstis uzskata par pietiekamām un efektīvām, savukārt citas uzskata, ka tās būtu jāuzlabo.

Tādas tehniskās sistēmas kā filtrēšana, vecuma pārbaudes sistēmas vai vecāku kontroles sistēmas būtu lietderīgas, taču tās nevar nodrošināt, ka tiek pilnīgi ierobežota nepilngadīgo piekļuve saturam. Abonenti ir arvien labāk informēti par pieejamajām filtrēšanas un klasifikācijas sistēmām un vecuma pārbaudes programmatūru. Tomēr dalībvalstīm ir domstarpības par to lietderīgumu, piemērotību (ņemot vērā tiesības uz informāciju un iespējamu cenzūras risku), tehniskām iespējām un tehnisko sistēmu uzticamību. Turklāt tās uzsver vajadzību pēc pārredzamības attiecībā uz noteikta satura iekļaušanu “melnajā sarakstā” un tā izņemšanas iespēju.

Lai gan lielākā daļa dalībvalstu saskata iespējas uzlabot vecuma noteikšanu un klasifikācijas sistēmas, tomēr vēl nav vienprātības par plašsaziņas līdzekļu satura klasifikāciju visā Eiropā. Šis ziņojums aicina apsvērt novatoriskas vecuma un satura klasifikācijas sistēmas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozarē.

Audiovizuālie pakalpojumi

Komisija konstatē, ka savā ziņā televīzijas pakalpojumos pēc pieprasījuma nav ņemta vērā kopregulācijas vai pašregulācijas sistēma nepilngadīgo aizsardzībai pret kaitīgu saturu un nav nodrošināti tehniskie līdzekļi, kas dod bērniem selektīvu piekļuvi saturam internetā. Būtu jāpilnveido klasifikācija pēc vecuma un jānosaka raidlaika ierobežojumi šāda veida audiovizuālajiem pakalpojumiem.

Videospēles

Dalībvalstis, izņemot Vāciju, izmantoVisas Eiropas spēļu informācijas sistēmu (PEGI), lai nodrošinātu nepilngadīgo aizsardzību, spēlējot videospēles. Ziņojumā ir uzsvērts, ka it īpaši skolās profilakses nolūkā būtu jāveic vairāk izpratnes veicināšanas pasākumu.. Turklāt ir vēl daudz darāmā, lai nodrošinātu klasifikācijas pēc vecuma ievērošanu, pārdodot videospēles, un lai arvien plašāk tiešsaistes spēlēm piemērotu tādas sistēmas kā PEGI.

Pēdējā atjaunināšana: 06.12.2011

Skatīt arī

  • Informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu ģenerāldirektorāts – Nepilngadīgo aizsardzība (DE) (EN) (FR)
Juridisks paziņojums | Par šo vietni | Meklēt | Kontakti | Lapas sākums