EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Vienāda attieksme neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības

 

KOPSAVILKUMS:

Direktīva 2000/43/EK — vienādas attieksmes principa ieviešana neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

  • Tās mērķis ir apkarot diskrimināciju rasu vai etniskās piederības dēļ.
  • Ar to nosaka obligātās prasības vienādas attieksmes principa pret personām īstenošanai Eiropas Savienībā (ES).
  • Tās mērķis ir, ierobežojot diskrimināciju, palielināt līdzdalību ekonomiskajā un sociālajā dzīvē un samazināt sociālo atstumtību.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

  • Šīs direktīvas pamatā ir vienādas attieksmes princips pret personām. Ar to aizliedz tiešu* un netiešu* diskrimināciju, uzmākšanos*, norādījumus diskriminēt un pakļaušanu netaisnībai*.
  • Šo direktīvu piemēro visām personām un visās darbības nozarēs attiecībā uz:
    • nosacījumiem darba iegūšanai;
    • darba apstākļiem, tostarp profesionālo izaugsmi, apmaksu un atlaišanu;
    • arodapmācības pieejamību;
    • iesaistīšanos darba ņēmēju vai darba devēju organizācijās vai jebkādās profesionālās organizācijās;
    • sociālās aizsardzības un veselības aprūpes pieejamību;
    • izglītību;
    • sociālajām priekšrocībām;
    • piekļuvi pakalpojumiem un precēm un to piegādi, tostarp mājokļiem.
  • Šī direktīva neattiecas uz dažādo attieksmi tautības dēļ un neskar noteikumus un nosacījumus attiecībā uz ārpussavienības valstu pilsoņu ieceļošanu un uzturēšanos dalībvalstu teritorijā.

Vienādas attieksmes principa izņēmumi

  • Nodarbinātības jomā var atļaut izņēmumu, ja īpašība, kas saistīta ar rasu vai etnisko piederību, veido īstu un profesiju nosakošu prasību. Šāds izņēmums jāpamato ar attiecīgās darbības veidu un tās veikšanas apstākļiem. Tam jābūt likumīgam un samērīgam.
  • Šī direktīva nav pretrunā pozitīvām darbībām, proti, tādiem dalībvalstu veiktiem pasākumiem, kuru mērķis ir novērst neērtības vai atlīdzināt par neērtībām, kas saistītas ar rasu vai etnisku piederību.

Tiesiskās aizsardzības līdzekļi un to piemērošana

  • Personām, kas uzskata, ka cietušas no diskriminācijas rasu vai etniskās piederības dēļ, jāspēj izmantot attiecīgas tiesiskās un/vai administratīvās procedūras. Arī apvienības vai citas ieinteresētās juridiskās personas var iesaistīties šādās procedūrās sūdzības iesniedzēja vārdā vai atbalstot to.

Diskriminācijas upurim ir tikai jāsniedz pieņēmums par diskrimināciju, pēc kura atbildētājam ir jāpierāda, ka diskriminācija nepastāv.

Sociālais un pilsoniskais dialogs

  • Sociālie partneri nodrošina vienādas attieksmes veicināšanu, jo īpaši izmantojot darba vietas iestrāžu kontroli, izstrādājot uzvedības kodeksus un slēdzot koplīgumus. Raugoties vispārīgāk, šī direktīva veicina tādas vienošanās, kas nosaka diskriminācijas novēršanas noteikumus jomās, uz ko attiecas koplīgumi.
  • Tiek arī rosināts veidot pilsonisko dialogu ar attiecīgajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām.

Vienādas attieksmes veicināšanas iestādes

ES valsis nozīmē iestādi vai iestādes, kuru uzdevums ir apkarot diskrimināciju un kuras jo īpaši atbild par palīdzības sniegšanu upuriem un neatkarīgu pētījumu veikšanu.

Padomes ieteikums

2013. gadā Padome pieņēma ieteikumu, kurā aicināts īstenot pasākumus vairākās jomās, tostarp attiecībā uz diskriminācijas novēršanu, lai stiprinātu romu integrāciju. Šī ieteikuma pamatā ir Direktīva 2000/43/EK un tajā uzsvērta šā tiesību akta praktiskā īstenošana.

KOPŠ KURA LAIKA ŠĪ DIREKTĪVA IR PIEMĒROJAMA?

Tā ir piemērojama kopš 2000. gada 19. jūlija. ES valstu tiesību aktos tā bija jāiekļauj līdz 2003. gada 19. jūlijam.

KONTEKSTS

Lisabonas līgums (Līguma par Eiropas Savienības darbību 19. pants) sniedz ES juridisko pamatu, lai cīnītos pret visa veida diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ.

* GALVENIE TERMINI

Tiešā diskriminācija: kad salīdzināmā situācijā pret vienu personu izturas, ir izturējušies vai izturētos sliktāk nekā pret otru personu rasu vai etniskas piederības dēļ.

Netiešā diskriminācija: kad acīmredzami neitrāls noteikums, kritērijs vai prakse nostāda kādas rasu vai etniskas piederības personas īpaši nelabvēlīgā situācijā, salīdzinot ar citām personām, ja vien šāds noteikums, kritērijs vai prakse nav objektīvi attaisnojams ar tiesisku mērķi un ja vien tas nav proporcionāls un vajadzīgs šāda mērķa sasniegšanas līdzeklis.

Uzmākšanās: situācija, kad vērojama nevēlama ar rasu vai etnisku piederību saistīta uzvedība ar mērķi pārkāpt personas cieņu un veidot baiļpilnu, nežēlīgu, degradējošu, pazemojošu vai noziedzīgu vidi.

Pakļaušana netaisnībai: netaisnīga vai nežēlīga attieksme pret personu, kura iesniegusi sūdzību par diskrimināciju vai kura palīdz personai, kas iesniegusi sūdzību par diskrimināciju.

PAMATDOKUMENTS

Padomes Direktīva 2000/43/EK (2000. gada 29. jūnijs), ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (OV L 180, 19.7.2000., 22.–26. lpp.)

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Komisijas ziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam. Padomes 2000. gada 29. jūnija Direktīvas 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības, piemērošana (COM(2006) 643 galīgā redakcija, 30.10.2006.)

Padomes Ieteikums (2013. gada 9. decembris) par efektīviem romu integrācijas pasākumiem dalībvalstīs (OV C 378, 24.12.2013., 1.–7. lpp.)

Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei. Kopīgs ziņojums par Padomes 2000. gada 29. jūnija Direktīvas 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (“Rasu vienlīdzības direktīvas”), un Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvas 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (“Nodarbinātības vienlīdzības direktīvas”), piemērošanu (COM(2014) 2 final, 17.1.2014.)

Pēdējo reizi atjaunots: 23.02.2017

Top