RSS
Alfabētiskais rādītājs
Ši lapa ir pieejama 23 valodas
Jaunas pieejamas valodas:  BG - CS - ET - GA - LV - LT - HU - MT - PL - RO - SK - SL

We are migrating the content of this website during the first semester of 2014 into the new EUR-Lex web-portal. We apologise if some content is out of date before the migration. We will publish all updates and corrections in the new version of the portal.

Do you have any questions? Contact us.


Pārtikas produktu higiēna

Tiesību aktu par pārtikas produktu higiēnu (“higiēnas pakete”) pārskatīšanas ietvaros šī regula uzsver to mērķu definēšanu, kas sasniedzami saistībā ar pārtikas nekaitīgumu, pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem atstājot pienākumu pieņemt īstenojamos drošības pasākumus, lai garantētu pārtikas nekaitīgumu.

AKTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 852/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu [skatīt grozošo(-os) aktu(-us)].

KOPSAVILKUMS

Šī regula aizstāj Direktīvu 93/43/EEK par pārtikas produktu higiēnu *, lai varētu īstenot globālu un integrētu politiku, kas piemērojama visiem pārtikas produktiem sākot no fermas līdz pārdošanai patērētājam.

Darbības joma

Šī regula paredzēta, lai nodrošinātu pārtikas produktu higiēnu visos ražošanas procesa posmos, sākot ar primāro ražošanu * līdz pārdošanai galapatērētājam. Tā neattiecas uz jautājumiem par barošanu, kā arī tiem, kas saistīti ar pārtikas produktu sastāvu un kvalitāti.

Šī regula piemērojama pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmumiem, nevis primārās ražošanas uzņēmumiem un pārtikas produktu ražošanai mājas apstākļos privātam patēriņam.

Vispārējie noteikumi un īpašie noteikumi

Visi pārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki rūpējas par to, lai visi posmi, par kuriem tie ir atbildīgi, sākot ar primāro ražošanu līdz pārdošanai vai pārtikas produktu nodošanai galapatērētājam, būtu īstenoti higiēniski, atbilstoši šīs regulas noteikumiem.

Pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem, kas veic primāro ražošanu un noteiktas ar to saistītas darbības, ir jāievēro I pielikuma A daļas vispārējie higiēnas noteikumi. Atkāpes var pieļaut attiecībā uz maziem uzņēmumiem, ja vien tas neietekmē regulas mērķu sasniegšanu.

Attiecīgās saistītās darbības ir:

  • pirmproduktu pārvadāšana, apstrāde un uzglabāšana to ražošanas vietā, ja būtiski nemainās to īpašības;
  • dzīvu dzīvnieku pārvadāšana, ja tas ir nepieciešams;
  • augu izcelsmes produktu, zvejniecības produktu un medījumu, kuru īpašības nav būtiski mainītas, pārvadājumi no ražošanas vietas uz uzņēmumu.

Savukārt pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem, kas īsteno citas darbības, izņemot primāro ražošanu, ir jāievēro II pielikuma vispārējie higiēnas noteikumi. Šajā pielikumā ir detalizēti norādīti noteikumi attiecībā uz:

  • telpām, ieskaitot āra telpas;
  • pārvadāšanas apstākļiem;
  • aprīkojumu;
  • pārtikas atkritumiem;
  • ūdensapgādi;
  • personu, kas nonāk kontaktā ar pārtikas produktiem, personīgo higiēnu;
  • pašiem pārtikas produktiem;
  • iesaiņošanu un iepakošanu;
  • termisko apstrādi, kas ļauj veikt noteiktu pārtikas produktu pārstrādi;
  • nozares profesionāļu apmācību.

Dalībvalstis var pielāgot II pielikumā noteiktās prasības, ņemot vērā to vietējo tirgu apkalpojošo pārtikas apritē iesaistīto tirgus dalībnieku vajadzības, kas izvietoti reģionos ar īpašiem ģeogrāfiskiem ierobežojumiem vai kas sastopas ar piegādes grūtībām, vai arī – lai ņemtu vērā tradicionālās ražošanas metodes un uzņēmumu lielumu. Tomēr pārtikas drošuma mērķi * tik un tā ir jāizpilda.

Turklāt pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem ir jāievēro noteikumi Regulā (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku, kā arī vajadzības gadījumā — īpašie noteikumi, kas jo īpaši attiecas uz pārtikas produktu mikrobioloģiskajiem kritērijiem, temperatūras kontroli un aukstuma ķēdes ievērošanu, paraugu ņemšanu un analīzēm.

HACCP sistēma

Pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem (izņemot tos, kas veic primāro ražošanu) ir piemērojami HACCP sistēmas (riska analīze un kritiskie kontrolpunkti) principi. Tā ieviesta saskaņā ar pārtikas kodeksu (Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas darbības ietvaros izstrādāto starptautisko pārtikas normu krājums).

Šie principi nosaka virkni prasību, kas jāievēro visa ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas cikla laikā, lai ar apdraudējumu analīzi varētu noteikt kritiskos kontrolpunktus, kuri ir jāpārzina, lai varētu garantēt pārtikas nekaitīgumu:

  • tādu apdraudējumu noteikšana, kas jāaizkavē, jānovērš vai jāsamazina līdz pieļaujamam līmenim;
  • kritisko kontrolpunktu noteikšana tajos posmos, kur ir būtiska kontrole;
  • tādu kritisko robežu noteikšana, kuras sasniedzot ir nepieciešama iejaukšanās;
  • efektīvu uzraudzības procedūru noteikšana un īstenošana kritiskajos kontrolpunktos;
  • labojumu veikšana, ja uzraudzība norāda, ka kritiskais kontrolpunkts netiek kontrolēts;
  • automātiskās kontroles procedūru izveidošana, lai pārliecinātos par veikto pasākumu efektivitāti;
  • uzskaites izveidošana, lai pierādītu šo pasākumu efektīvu piemērošanu un kompetentajai iestādei atvieglotu oficiālās kontroles veikšanu.

Labās prakses norādījumi un norādījumi par HACCP sistēmas piemērošanu

Dalībvalstis iedrošina pārtikas apritē iesaistītos tirgus dalībniekus izstrādāt valsts labas prakses norādījumus, kuros būtu iekļauti padomi par vispārējo higiēnas noteikumu un HACCP principu ievērošanu. Dalībvalstis novērtē šos valstu norādījumus, lai pārliecinātos, ka to saturs ir īstenojams praksē, ka tie ir izstrādāti, ņemot vērā Pārtikas kodeksa vispārējos higiēnas principus, un ka ir notikusi apspriešanās ar visām ieinteresētajām personām. Valstu norādījumus, kas novērtēti kā atbilstīgi, nodod Komisijai, kas tos pievieno uzskaitei.

Ja dalībvalsts vai Komisija uzskata, ka ir jāparedz vienoti Kopienas norādījumi, Komisija izvērtē šādu norādījumu iespējamību. Pastāvīgās komitejas, kas palīdz Komisijai, pārliecinās, ka to saturs ir īstenojams praksē, ka tie ir izstrādāti, ņemot vērā Pārtikas kodeksa vispārējos higiēnas principus un valstu norādījumus, un ka ir notikušas konsultācijas ar visām ieinteresētajām personām.

Pārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki var atsaukties gan uz valstu, gan Kopienas norādījumiem.

Pārtikas apritē iesaistīto uzņēmumu reģistrācija vai apstiprināšana

Pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem ir jāsadarbojas ar kompetentajām iestādēm un jo īpaši ir jārūpējas par to, lai uzņēmumi paši reģistrētos atbilstīgajā iestādē un informētu to par savas situācijas izmaiņām (piemēram, par uzņēmuma slēgšanu).

Ja to nosaka valsts vai Kopienas tiesību akti, pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmumiem ir jāsaņem kompetentās iestādes apstiprinājums un tie nedrīkst darboties bez šāda apstiprinājuma.

Pārtikas produktu izsekojamība un izņemšana

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 178/2002 pārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki īsteno sistēmas un procedūras, kas nodrošina sastāvdaļu un pārtikas produktu, un vajadzības gadījumā — pārtikas produktu ražošanā izmantoto dzīvnieku izsekojamību.

Tāpat, ja pārtikas apritē iesaistītais tirgus dalībnieks konstatē, ka pārtikas produkts rada nopietnu risku veselībai, viņš to nekavējoties izņem no tirgus un informē kompetento iestādi, kā arī lietotājus.

Oficiālā kontrole

Tas, ka pārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki piemēro HACCP principus, neaizvieto kompetento iestāžu veikto oficiālo kontroli. Dalībnieki ir aicināti sadarboties ar kompetentajām iestādēm saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem vai arī, ja tādu nav, saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

Ārējā dimensija

Pārtikas produktiem, kurus ieved Kopienā, ir jāatbilst Kopienas higiēnas noteikumiem vai līdzvērtīgiem noteikumiem.

Dzīvnieku izcelsmes produktiem, ko eksportē uz trešām valstīm, ir jāatbilst vismaz tām prasībām, kas piemērojamas tirdzniecībai Kopienas iekšienē, kā arī prasībām, kuras varētu noteikt attiecīgās trešās valstis.

Ziņojums Padomei un Parlamentam

Komisija piecu gadu laikā kopš šīs regulas stāšanās spēkā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kam vajadzības gadījumā ir pievienoti visi attiecīgie priekšlikumi, par pieredzi, kas gūta pēc šīs regulas piemērošanas, kā arī par iespēju pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem, kas īsteno iepriekš aprakstītās primārās ražošanas darbības un ar to saistītās darbības, piemērot HACCP principus.

PRIEKŠVĒSTURE

Šī regula ir daļa no “higiēnas paketes”, aktu kopuma, kas nosaka higiēnas noteikumus pārtikas produktiem. Līdzās šai regulai tajā ir iekļauti šādi akti:

  • Regula (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku, lai garantētu augstu pārtikas nekaitīguma un sabiedrības veselības līmeni;
  • Regula (EK) Nr. 854/2004, ar ko nosaka īpašus noteikumus attiecībā uz pārtikai paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālas kontroles organizēšanu un nosaka īpašus noteikumus attiecībā uz svaigu gaļu, dzīvām gliemenēm, svaigpienu un piena produktiem.

Tālāk norādītie tiesību akti papildina Kopienas tiesību aktus par pārtikas produktu higiēnu:

  • Regula (EK) Nr. 178/2002, kurā iekļauti pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgie principi. Šī regula paskaidro procedūras, kas attiecas uz pārtikas produktu nekaitīgumu, un izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (EFSA) (DE) (EN) (FR);
  • Regula (EK) Nr. 882/2004, kas reorganizē pārtikas produktu un dzīvnieku barības oficiālo kontroli tā, lai iekļautu kontroli visos ražošanas posmos un visās nozarēs;
  • Direktīva 2002/99/EK, kas paredz noteikumus dzīvnieku izcelsmes produktu laišanai tirgū un ierobežojumus, kas piemērojami produktiem, kuri ievesti no trešām valstīm vai reģioniem, kas pakļauti dzīvnieku veselības noteikumu ierobežojumiem.
Aktā lietotie svarīgākie termini
  • Pārtikas produktu higiēna: pasākumi un nosacījumi, kas nepieciešami, lai nodrošinātos pret apdraudējumiem un garantētu pārtikas produktu derīgumu cilvēka uzturam.
  • Primārā ražošana: pirmproduktu ražošana, kopšana vai audzēšana, ieskaitot ražas novākšanu, medīšanu, zvejošanu, apstrādi un visus dzīvnieku audzēšanas posmus līdz kaušanai.
  • Pārtikas produktu nekaitīgums: pārliecība, ka tad, kad pārtikas produkti tiks sagatavoti un patērēti, tiem nebūs nekādas kaitīgas iedarbības uz galapatērētāja veselību.

ATSAUCES

AktsStāšanās spēkāTransponēšanas termiņš dalībvalstīsOficiālais Vēstnesis
Regula (EK) Nr. 852/2004

20.5.2004.

-

OV L 139, 30.4.2004.

Grozošais(-ie) akts(-i)Stāšanās spēkāTransponēšanas termiņš dalībvalstīsOficiālais Vēstnesis
Regula (EK) Nr. 219/2009

20.4.2009.

-

OV L 87, 31.3.2009.

Regulas (EK) Nr. 852/2004 turpmākie grozījumi un labojumi iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai informatīva nozīme.

SAISTĪTIE AKTI

Komisijas Regula (EK) Nr. 2073/2005 (2005. gada 15. novembris) par pārtikas produktu mikrobioloģiskajiem kritērijiem [Oficiālais Vēstnesis L 338, 22.12.2005.].
Skatīt konsolidēto versiju

Komisijas Regula (EK) Nr. 2074/2005 (2005. gada 5. decembris), ar ko nosaka ieviešanas pasākumus noteiktiem produktiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 853/2004 un oficiālās kontroles organizēšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, izņēmumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 852/2004 un groza Regulu (EK) Nr. 853/2004 un (EK) Nr. 854/2004 [Oficiālais Vēstnesis L 338, 22.12.2005.].
Skatīt konsolidēto versiju

Eiropas Parlamenta un Padomes ziņojums par gūto pieredzi, piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa higiēnas Regulas (EK) Nr. 852/2004, (EK) Nr. 853/2004 un (EK) Nr. 854/2004 [COM(2009) 403 galīgā redakcija – Oficiālajā Vēstnesī nav publicēts].
Komisija sniedz pārskatu par pieredzi, kas gūta, piemērojot minētās regulas. Tā iepazīstina ar panākto progresu un grūtībām, ar ko dalībnieki ir sastapušies, piemērojot “higiēnas” paketi, laikā no 2006. gada līdz 2008. gadam. Tā secina, ka kopumā dalībvalstis ir veikušas nepieciešamos administratīvos un kontroles pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību tiesību aktiem, taču tiesību aktu īstenošanu vēl joprojām ir iespējams uzlabot. Būtiskākās atklātās grūtības bija saistītas ar:

  • dažām atkāpēm no higiēnas regulu darbības jomas;
  • atsevišķām regulās noteiktajām definīcijām;
  • dažiem praktiskiem aspektiem attiecībā uz tādu uzņēmumu apstiprināšanu, kas veic dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu apstrādi un marķēšanu;
  • dažu pārtikas produktu importa režīmu;
  • uz HACCP (riska analīze un kritiskie kontrolpunkti) balstīto procedūru īstenošanu dažos pārtikas uzņēmumos, un
  • oficiālās kontroles īstenošanu konkrētās nozarēs.

Šajā ziņojumā netiek piedāvāti nekādi detalizēti risinājumi. Tomēr Komisija apsvērs, vai, pamatojoties uz konstatētajām problēmām, ir vajadzīgs priekšlikums pārtikas produktu higiēnas paketes uzlabošanai.

Pēdējā atjaunināšana: 30.09.2010
Juridisks paziņojums | Par šo vietni | Meklēt | Kontakti | Lapas sākums