RSS
Alfabētiskais rādītājs
Ši lapa ir pieejama 23 valodas
Jaunas pieejamas valodas:  BG - CS - ET - GA - LV - LT - HU - MT - PL - RO - SK - SL

We are migrating the content of this website during the first semester of 2014 into the new EUR-Lex web-portal. We apologise if some content is out of date before the migration. We will publish all updates and corrections in the new version of the portal.

Do you have any questions? Contact us.


Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)

Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai izveidoja 1999. gadā, lai varētu plašāk un efektīvāk izvērst cīņu pret krāpšanu un citām nelikumīgām darbībām, kas kaitē Kopienas interesēm.

AKTI

Komisijas 1999. gada 28. aprīļa Lēmums 1999/352/EK, EOTK, Euratom, ar ko izveido Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF).

Darbības mehānisms:

Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Regula (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF).

Padomes 1999. gada 25.maija Regula (Euratom) Nr. 1074/1999 par izmeklēšanu, ko veicis Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF).

Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas 1999. gada 25. maija iestāžu nolīgums par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF).

KOPSAVILKUMS

Ar šo lēmumu tiek izveidots Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), kas ir Eiropas Komisijas struktūrvienība un kas, izmeklējot krāpšanas, darbojas neatkarīgi. Tā darbību nosaka divas regulas un iestāžu nolīgums.

OLAF kompetence

OLAF izveidots ar Komisijas lēmumu, kurā izklāstītas tā pilnvaras:

  • veikt ārējo administratīvo izmeklēšanu, lai apkarotu krāpšanu, korupciju un jebkuru citu nelikumīgu darbību, kas kaitē Kopienas finanšu interesēm, kā arī, lai apkarotu krāpšanu, kas saistīta ar citiem nodarījumiem vai darbībām, kas pārkāpj Kopienas noteikumus;
  • veikt iekšēju administratīvu izmeklēšanu:
    1. lai cīnītos pret krāpšanu, korupciju un jebkuru citu nelikumīgu darbību, kas kaitē Kopienas finanšu interesēm;
    2. lai izmeklētu ar profesionālo darbību saistītus nopietnus faktus, kas liek domāt, ka Kopienas ierēdņi un darbinieki nepilda savus pienākumus, kā dēļ var uzsākt disciplināras un attiecīgos gadījumos kriminālprocesuālas darbības, vai ka analogus pienākumus nepilda iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru locekļi un darbinieki, uz ko neattiecas Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumi un Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība;
  • veikt izmeklēšanu citās jomās pēc Kopienas iestāžu un struktūru pieprasījuma;
  • palīdzēt stiprināt sadarbību ar dalībvalstīm krāpšanas novēršanas jomā;
  • izstrādāt krāpšanas apkarošanas stratēģijas (sagatavot likumdošanas un regulatīvas iniciatīvas Biroja darbības jomās);
  • uzsākt citas operatīvas darbības cīņā pret krāpšanu (veidot infrastruktūru, vākt un analizēt informāciju, sniegt tehnisko atbalstu);
  • tieši sadarboties ar valstu tiesībsargājošām un tiesu iestādēm;
  • pārstāvēt Komisiju krāpšanas novēršanas jomā.

OLAF ārējās izmeklēšanas pilnvaras lielā mērā ir tās, kas Komisijai uzticētas ar Regulām (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (Eiropas Kopienu finanšu intereses) un (EK, Euratom) Nr. 2185/96 (par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām). Bez tam OLAF darbojas, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 515/97 par savstarpēju administratīvu palīdzību.

Kā OLAF veic izmeklēšanu

Abās regulās par OLAF veikto izmeklēšanu (viena no tām attiecas uz EK, otra uz Euratom) noteiktas Biroja galvenās funkcijas un izklāstīta praktiskā kārtība, kā Birojam veikt tam uzticēto administratīvo izmeklēšanu.

Gan OLAF ārējās pārbaudes un kontroles (dalībvalstīs un dažās trešās valstīs, ar ko Kopiena noslēgusi sadarbības nolīgumus), gan iekšējās pārbaudes un kontroles (iestādēs un struktūrās, kas izveidotas ar Līgumiem vai uz to pamata) neietekmē dalībvalstu pilnvaras ierosināt krimināllietas.

Izmeklēšanu sāk un vada Biroja direktors pēc savas ierosmes vai pēc lietā ieinteresētās dalībvalsts lūguma (ja tā ir ārējā izmeklēšana) vai pēc attiecīgās iestādes vai struktūras lūguma (ja tā ir iekšējā izmeklēšana).

Ārējās izmeklēšanas gaitā OLAF veic tās pārbaudes uz vietas, par kurām ir atbildīga Komisija saskaņā ar Regulām (EK, Euratom) Nr. 2988/95 un (EK, Euratom) Nr. 2185/96.

Veicot iekšējo izmeklēšanu, OLAF ir tiesības nekavējoties un bez brīdinājuma piekļūt jebkurai Kopienas iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru informācijai. Birojs var arī lūgt mutisku informāciju no iesaistītajām personām un veikt uzņēmēju pārbaudes uz vietas.

Ja Birojs iekšējās izmeklēšanas gaitā konstatē, ka loceklis, vadītājs, ierēdnis vai cits darbinieks var būt personiski iesaistīts, par to informē attiecīgo iestādi, struktūru, biroju vai aģentūru, kurai viņš ir piederīgs, izņemot gadījumus, kad šādu informāciju izpaust nedrīkst, lai saglabātu pilnīgu slepenību, ja tas nepieciešams izmeklēšanas vajadzībām vai tālākas izmeklēšanas vajadzībām, ko veic attiecīgajā valstī.

Dalībvalstis, iestādes, struktūras, biroji un aģentūras pēc OLAF lūguma vai pēc savas ierosmes nosūta Birojam visus dokumentus vai informāciju, kas ir to rīcībā un attiecas uz kārtējo izmeklēšanu.

Visa Birojam sniegtā informācija tiek pienācīgi aizsargāta.

Kad izmeklēšana pabeigta, OLAF sagatavo ziņojumu, kurā ietver ieteikumus par turpmāko rīcību. Pēc ārējās izmeklēšanas sagatavotos ziņojumus nosūta dalībvalstīm, bet pēc iekšējās izmeklēšanas sagatavotos ziņojumus nosūta attiecīgajai iestādei, struktūrai, birojam vai aģentūrai.

Informāciju dalībvalstu kompetentajām iestādēm un attiecīgajām iestādēm, struktūrām, birojiem vai aģentūrām var arī nosūtīt, kamēr vēl notiek izmeklēšana (Birojs uztur tiešus sakarus ar valstu tiesībsargājošām un tiesu iestādēm).

OLAF darbības neatkarību sargā Uzraudzības komiteja, kurā darbojas piecas neatkarīgas pieaicinātas personas, kuras, savstarpēji vienojoties, ieceļ Eiropas Parlaments, Padome un Komisija. Ja direktors uzskata, ka kāds Komisijas veikts pasākums padara apšaubāmu viņa neatkarību, viņam ir tiesības vērsties Tiesā ar prasību pret Komisiju.

Ikviens Kopienas iestādes, organizācijas, biroja vai aģentūras darbinieks, kas uzskata, ka iekšējās izmeklēšanas gaitā ir cietušas viņa intereses, var iesniegt sūdzību OLAF direktoram vai celt prasību Tiesā.

Iestāžu nolīgums starp Parlamentu, Padomi un Komisiju

Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu , Padomi un Komisiju ir noslēgts, lai garantētu, ka iekšējo izmeklēšanu ar vienādiem nosacījumiem var veikt visās trijās iestādēs, kā arī visās citās Kopienas struktūrās, birojos un aģentūrās, tostarp Eiropas Investīciju bankā (EIB) un Eiropas Centrālajā bankā (ECB).

Tālab iestādes ir vienojušās pieņemt iekšēju lēmumu saskaņā ar nolīgumam pievienoto standarta paraugu, un aicina citas iestādes, struktūras, birojus un aģentūras pievienoties šim nolīgumam.

Lēmuma paraugā noteikts, ka ģenerālsekretāram, dienestiem un visiem iestāžu, struktūru, biroju vai aģentūru darbiniekiem ir pilnībā jāsadarbojas ar OLAF pārstāvjiem un jāsniedz visa noderīgā informācija.

Ja rodas aizdomas par krāpšanas, korupcijas un citas nelikumīgas darbības gadījumiem, kuri kaitē Kopienu interesēm:

  • ikvienam darbiniekam, kura rīcībā nonāk šādi pierādījumi, tūlīt jāinformē sava dienesta vadītājs vai ģenerāldirektors vai, ja viņš to uzskata par lietderīgu, ģenerālsekretārs vai tieši OLAF;
  • ģenerālsekretārs, ģenerāldirektori un dienestu vadītāji nekavējoties nosūta OLAF visus pierādījumus, no kuriem var pieņemt, ka ir noticis pārkāpums;
  • iestāžu, struktūru, biroju vai aģentūru locekļiem ir jāinformē priekšsēdētājs vai, ja tas vajadzīgs, tieši OLAF.

Ja iekšējās izmeklēšanas gaitā noskaidrojas, ka pārkāpumā ir iesaistīts loceklis, vadītājs, ierēdnis vai cits darbinieks, attiecīgo personu par to informē bez kavēšanās. Viņam/viņai dod iespēju izklāstīt savu viedokli attiecīgajā lietā. Uzaicinājumu izklāstīt viedokli var atlikt, ja tas nepieciešams izmeklēšanas vajadzībām vai tālākas izmeklēšanas vajadzībām, ko veic valstu tiesu iestādes.

OLAF sniedz atzinumu par visiem dalībvalsts policijas vai tiesu iestāžu pieprasījumiem par imunitātes atcelšanu, ja pieprasījums ir saistīts ar iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras vadītāju, ierēdni vai citu darbinieku. Ja pieprasījums attiecas uz iestādes vai struktūras locekli, par to informē Biroju.

Priekšvēsture

EK līgums ir nepārprotams juridiskais pamats Kopienas un dalībvalstu operācijām cīņā pret krāpšanu un citām nelikumīgām darbībām, kas apdraud Kopienas finanšu intereses (280. pants). Līdz ar Amsterdamas līguma stāšanos spēkā Kopienas rīcībā ir daudz iespaidīgāki līdzekļi, lai apkarotu krāpšanu un izskaustu ekonomiskos un finanšu noziegumus.

Tādējādi Komisijas Krāpšanas novēršanas saskaņošanas darba grupas vietā nāca Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), kas ne tikai veic izmeklēšanu, bet arī izstrādā un sagatavo tiesību aktus Kopienas finansiālo interešu aizsardzībai un krāpšanas apkarošanai. OLAF izmeklēšanas gaitā ir daudz lielāka neatkarība nekā tā priekšgājējam.

ATSAUCES

AktsStāšanās spēkāTransponēšanas termiņš dalībvalstīsOficiālais Vēstnesis
Lēmums 1999/352/EK, EOTK, Euratom

28.4.1999.

-

OV L 136, 31.5.1999.

Regula (EK) Nr. 1073/1999

1.6.1999.

-

OV L 136, 31.5.1999.

Regula (Euratom) Nr. 1074/1999

1.6.1999.

-

OV L 136, 31.5.1999.

Iestāžu nolīgums

1.6.1999.

-

OV L 136, 31.5.1999.

SAISTĪTIE AKTI

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) [COM(2006) 244 galīgā redakcija – Oficiālajā Vēstnesī nav publicēts].
Īsumā priekšlikumam ir šādi galvenie mērķi:

  • Pārvaldība, sadarbība starp iestādēm un Uzraudzības komiteju. Komisija uzskata, ka nepieciešama politiskā pārvaldība attiecībā uz prioritātēm, kas saistītas ar izmeklēšanas darbību. Komisija ierosina Uzraudzības komitejai regulāri tikties ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas pārstāvjiem strukturēta dialoga ietvaros, tomēr neiejaucoties izmeklēšanas gaitā.
  • Iesaistīto personu tiesību garantēšana. Komisija ierosina regulā iekļaut sīki izstrādātu noteikumu par procesuālajām garantijām, kas jāievēro, veicot iekšēju un ārēju izmeklēšanu.
  • Izmeklēšanas kontroles stiprināšana. Jāuzlabo kontrole, kas garantē, ka tiek ievērotas īpašas procedūras, un jāparedz iespēja lūgt atzinumu. Ierosināts, ka to varētu veikt kontroles padomdevējs.
  • Informācijas aprites uzlabošana. Ar šo priekšlikumu Komisija vēlas uzlabot informācijas apriti starp OLAF un Eiropas iestādēm un struktūrām, starp OLAF un dalībvalstīm un starp OLAF un ziņotājiem.
  • OLAF darbības efektivitātes veicināšana. Komisija ierosina noteikumus, kas ļaus OLAF koncentrēties uz savas darbības prioritātēm. Piemēram, ir jāprecizē izmeklēšanas sākšanas un pabeigšanas procedūras.
  • OLAF veiktās izmeklēšanas efektivitātes uzlabošana. Komisija ierosina precizēt OLAF izmeklēšanas pilnvaras saistībā ar ārējo izmeklēšanu, kas saistīta ar uzņēmējiem, kuri saņem Kopienas līdzekļus, pamatojoties uz līgumiem vai subsīdiju līgumiem vai lēmumiem (tiešie izdevumi).
  • Ģenerāldirektora pilnvaru termiņš. Lai stiprinātu OLAF ģenerāldirektora neatkarību, ierosināts noteikt, ka viņa pilnvaras nav pagarināmas.

Koplēmuma procedūra (COD/2006/0084)

Darbības ziņojumi

Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai ziņojums – Astotais darbības pārskats (DE ) (EN ) (FR ) par laikposmu no 2007. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 31. decembrim [Oficiālajā Vēstnesī nav publicēts].
Šajā astotajā OLAF darbības pārskatā apstiprinātas iepriekšējo gadu galvenās tendences. OLAF saņemtās informācijas daudzums un kvalitāte ir pieaugusi, kas apliecina sabiedrības uzticēšanos Birojam. 2007. gadā OLAF uzsāka vairāk lietu nekā 2006. gadā. Palielinājies arī pabeigto lietu skaits — atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad pabeigto lietu skaits aizvien kritās. Turklāt OLAF veikto “savu” izmeklēšanu skaits ir pārsniedzis to lietu skaitu, kurās tas tikai palīdz valstu iestādēm. Lietu izmeklēšanas ilgums 2007. gadā nedaudz pieauga, kas skaidrojams ar to, ka tagad OLAF izskata aizvien sarežģītākas lietas un ka izmeklēšanā jāiesaista dalībvalstis vai ārējie partneri. Cīņā pret krāpšanu OLAF aktīvi turpināja sadarbību ar dalībvalstīm, ES struktūrām, kas atbild par policijas un tiesu iestāžu sadarbību, un starptautiskajiem partneriem.

Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai ziņojums – Septītais darbības pārskats (EN ) par laikposmu no 2006. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim [Oficiālajā Vēstnesī nav publicēts].
Šis ziņojums seko Sestajam darbības pārskatam. Tajā Komisija izvērtē izdarītos pārkāpumus un iepazīstina ar svarīgākajiem pasākumiem, ko tā un dalībvalstis veikušas 2006. gadā, lai uzlabotu krāpšanas novēršanu un apkarošanu. Ziņojumā arī sīki izklāstīts, kā OLAF pieņem lēmumu par izmeklēšanas uzsākšanu, un izskaidrots, kā notiek lietu pārvaldība.

Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai ziņojums – Sestais darbības pārskats (DE ) (EN ) (FR ) par laikposmu no 2004. gada 1. jūlija līdz 2005. gada 31. decembrim [Oficiālajā Vēstnesī nav publicēts].

Novērtējuma ziņojums: Komisijas 2003. gada 2. aprīļa ziņojums (DA) (DE) (EL) (EN) (ES) (FR) (IT) (NL) (PT) (FI) (SV) – Novērtējums par Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) darbību [COM(2003) 154 galīgā redakcija – Oficiālais Vēstnesis C 76, 25.3.2004.].

Iestāžu lēmumi

Padomes 1999. gada 25. maija Lēmums 1999/394/EK par noteikumiem iekšējās izmeklēšanas veikšanai sakarā ar krāpšanas, korupcijas un citu Kopienas interesēm kaitējošu prettiesisku darbību novēršanu [Oficiālais Vēstnesis L 149, 16.6.1999.].
Kā paredzēts Iestāžu nolīgumā, šajā lēmumā noteikts, ka Padomei ir jāsadarbojas ar Biroju un tas jāinformē; lēmumā paredzēts, ka Aizsardzības birojam ir jāpalīdz OLAF darbiniekiem darbā. Savukārt OLAF ir jāinformē ikviena persona, kam ir saistība ar izmeklēšanu.

Komisijas 1999. gada 2. jūnija Lēmums 1999/396/EK par noteikumiem iekšējās izmeklēšanas veikšanai sakarā ar krāpšanas, korupcijas un citu Kopienas interesēm kaitējošu prettiesisku darbību novēršanu [Oficiālais Vēstnesis L 149, 16.6.1999.].
Kā paredzēts Iestāžu nolīgumā, šajā lēmumā noteikts, ka Komisijai ir jāsadarbojas ar Biroju un tas jāinformē; lēmumā paredzēts, ka Aizsardzības birojam ir jāpalīdz OLAF darbiniekiem darbā. Savukārt OLAF ir jāinformē ikviena persona, kam ir saistība ar izmeklēšanu.

Eiropas Parlamenta 1999. gada 18. novembra Lēmums par iekšējās izmeklēšanas noteikumiem saistībā ar krāpšanas, korupcijas un citas Kopienas interesēm kaitējošas prettiesiskas darbības novēršanu [Eiropas Parlamenta Reglaments, XI pielikums – Oficiālais Vēstnesis L 44, 15.2.2005.].
Kā paredzēts Iestāžu nolīgumā, šajā lēmumā noteikts, ka Eiropas Parlamentam ir jāsadarbojas ar Biroju un tas jāinformē. Lēmumā paredzēts, ka Eiropas Parlamenta drošības dienestam jāpalīdz Biroja darbiniekiem veikt izmeklēšanu. OLAF ir arī jāinformē ikviena persona, kam ir saistība ar izmeklēšanu.

Eiropas Centrālās bankas 1999. gada 7. oktobra Lēmums 1999/726/EK par krāpšanas novēršanu – [Oficiālais Vēstnesis L 291, 12.11.1999.].
Lēmuma mērķis ir nodrošināt pienācīgu aizsardzību pret krāpšanu un citām nelikumīgām darbībām Eiropas Centrālajā bankā (ECB), vienlaikus saglabājot pienākumu sadali un līdzsvaru ECB un Eiropas iestāžu starpā.
Tāpēc ar lēmumu tiek izveidota krāpšanas apkarošanas komiteja, kas atbild par ECB Iekšējās revīzijas direktorāta neatkarības un darbības uzraudzību. Krāpšanas apkarošanas komiteja ir atbildīga arī par attiecībām ar OLAF Uzraudzības komiteju. Šajās attiecībās ievēro ECB lēmumos noteiktos principus.

Tiesas 1999. gada 26. oktobra lēmums par iekšējās izmeklēšanas noteikumiem saistībā ar krāpšanas, korupcijas un citas Kopienas interesēm kaitējošas prettiesiskas darbības novēršanu [Oficiālajā Vēstnesī nav publicēts].
Saskaņā ar noteikumiem regulās, ar kurām izveido OLAF, šajā lēmumā noteikts, ka Tiesai ir jāsadarbojas ar Biroju un tas jāinformē. Tajā arī noteikta kārtība, kas jāievēro OLAF darbiniekiem, veicot iekšējo izmeklēšanu. Saskaņā ar konfidencialitātes principu lēmumā noteikts, ka OLAF nevar piekļūt dokumentiem, kas saistīti ar notiekošu vai izbeigtu tiesvedību.

Tiesas 2003. gada 10. jūlija spriedums, ar ko atceļ Eiropas Centrālās bankas Lēmumu 1999/726/EK par krāpšanas novēršanu (ECB/1999/5); (Lieta C-11/00).

Pēdējā atjaunināšana: 05.11.2008
Juridisks paziņojums | Par šo vietni | Meklēt | Kontakti | Lapas sākums