PTO: nolīgums par preču tirdzniecību

 

KOPSAVILKUMS:

Padomes Lēmums 94/800/EK par daudzpusējo sarunu Urugvajas kārtā (no 1986. gada līdz 1994. gadam) panākto nolīgumu slēgšanu ES vārdā — ar preču tirdzniecību saistītie aspekti

Daudzpusējo sarunu Urugvajas kārta (no 1986. gada līdz 1994. gadam). Līgums par Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) izveidošanu

KĀDS IR ŠĪ LĒMUMA UN ŠĪ LĪGUMA MĒRĶIS?

Ar šo lēmumu Eiropas Kopienas (šobrīd — Eiropas Savienības (ES)) vārdā apstiprina līgumu, ar kuru izveidoja Pasaules Tirdzniecības organizāciju (PTO).

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Daudzpusējais nolīgums par preču tirdzniecību ietver 1994. gada GATT (Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību) un 13 nozaru nolīgumus. Tie aptver 4 jomas:

• piekļuve tirgum;
• noteikumi, kas reglamentē ar tarifiem nesaistītus pasākumus;
• muita un tirdzniecības pārvaldība;
• tirdzniecības aizsardzības pasākumi.

PIEKĻUVE TIRGUM

Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (1994. gadaGATT)

• Pamatdokumentā ir izklāstīti vispārējie noteikumi, kas reglamentē preču tirdzniecību. Konkrētāki noteikumi ir minēti nozaru nolīgumos, kas ietilpst Nobeiguma aktā. 1994. gada GATT ietver 1947. gada GATT un visus tiesību aktus, kas pieņemti pirms nolīguma, ar kuru izveidoja PTO.
• Vispārējās vienošanās tekstā ir izklāstīta virkne pamatprincipu, kuru pamatā ir 1947. gada GATT un kuru mērķis jo īpaši ir nodrošināt godīgu konkurenci, piemēram:
  • vispārējais princips, kas paredz vislielākās labvēlības režīmu: saskaņā ar šo principu katra PTO dalībvalsts pret citas dalībvalsts precēm izturas tikpat labvēlīgi kā pret jebkuras citas dalībvalsts precēm (diskriminācijas aizliegums);
  • princips, kas paredz valsts režīma piemērošanu nodokļu un iekšējo noteikumu jomā: saskaņā ar šo principu katra PTO dalībvalsts pret citas dalībvalsts precēm nodokļu un iekšējo noteikumu jomā izturas tikpat labvēlīgi kā pret savām precēm.
• Vienošanās tekstā ir paredzēti arī šādi aspekti:
  • muitas nodevu maksimālā līmeņa samazināšana un saistības attiecībā uz tām;
  • importa un eksporta kvantitatīvo ierobežojumu likvidēšana;
  • paziņošanas prasības valsts tirdzniecības uzņēmumiem;
  • antidempinga pasākumi*;
  • pasākumi aizsardzībai pret subsidētu importu*;
  • aizsardzības pasākumi*;
  • apspriešanās un strīdu noregulēšanas procedūra;
  • virkne kritēriju attiecībā uz brīvās tirdzniecības zonām un muitas savienībām;
  • prasības šo zonu un savienību dalībniekiem.
• Noteikumi, kas vienošanās tekstam tika pievienoti 1965. gadā, paredz īpašus noteikumus un privilēģijas jaunattīstības valstīm.

Marakešas protokols

Ar Marakešas protokolu, kas pievienots 1994. gada GATT, 1994. gada GATT tekstā iekļauj koncesiju un saistību grafikus attiecībā uz precēm, kuras tika apspriestas Urugvajas sarunu kārtas laikā, un nosaka to autentiskumu un īstenošanas kārtību.

Rūpniecības preces

• Attiecībā uz rūpniecības precēm Urugvajas sarunu kārtas mērķis bija piecu gadu laikā vismaz par trešdaļu samazināt tarifu radītos šķēršļus un palielināt saistošo muitas nodevu skaitu (situācija, kad valdības piekrīt nepalielināt nodevas).
• Šo apņemšanos rezultātā attīstīto valstu muitas nodevas, ko tās iekasē par rūpniecības precēm, kas importētas no visiem pasaules reģioniem, vidēji ir samazinājušās par 40 % — no 6,3 % uz 3,8 %.
• ES gadījumā gandrīz 40 % no tās rūpniecības precēm muitas nodoklis netiek piemērots. Muitas nodevas, ko ES iekasē par rūpniecības precēm, faktiski ir vienas no viszemākajām pasaulē.

Lauksaimniecības produkti

• Nolīguma par lauksaimniecību mērķis bija īstenot reformu lauksaimniecības produktu tirdzniecības jomā un izveidot godīgu, uz tirgu vērstu sistēmu.
• Tādējādi piekļuvi lauksaimniecības produktu tirgiem patlaban nosaka režīms, kura pamatā ir tikai un vienīgi muitas nodevas. PTO dalībvalstīm bija arī jāsamazina eksporta subsīdijas un noteikta veida preču subsidētā eksporta apjoms. Bija jāsamazina arī atbalsta pasākumi lauksaimniekiem (cenu atbalsts).
• Nolīgumā tika ņemts vērā PTO dalībvalstu ekonomiskās attīstības līmenis. Jaunattīstības valstīm subsīdijas un tarifi nebija jāsamazina tik lielā mērā kā attīstītajām valstīm, un tām tika dots arī ilgāks laiks saistību izpildei. Vismazāk attīstītās valstis bija atbrīvotas no šo samazināšanas saistību izpildes.

Tekstilizstrādājumi un apģērbs

• 1973. gada Tekstilizstrādājumu starptautiskās tirdzniecības nolīguma (MFA), kurš attiecas uz dabīgajām un sintētiskajām šķiedrām un saistītajiem produktiem, pastāvēšana nozīmēja to, ka tekstilizstrādājumi neietilpa vienotajā GATT sistēmā. Ar šo nolīgumu tekstilizstrādājumu jomā tika noteikts izņēmums, ļaujot PTO dalībvalstīm savā starpā slēgt divpusējus nolīgumus, kas ierobežo to savstarpējos tekstilizstrādājumu eksporta darījumus. Saskaņā ar vispārējiem GATT noteikumiem šādi nolīgumi ir aizliegti.
• Urugvajas sarunu kārtas mērķis bija nodrošināt tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošanas nozares sekmīgu iekļaušanu 1994. gada GATT. Tādēļ Nolīgums par tekstilizstrādājumiem un apģērbu (ATC) paredzēja pakāpenisku MFA piemērošanas pārtraukšanu līdz 2005. gada 1. janvārim. Tas nozīmēja, ka pakāpeniski bija jāatceļ arī divpusējie ierobežojumi.
• Valstīm, kuru vietējās ražošanas nozarēm ir grūti pielāgoties, var piemērot aizsardzības pasākumus. Šādus pasākumus drīkst piemērot ne ilgāk kā trīs gadus, un tos cieši uzrauga Tekstilizstrādājumu nozares uzraudzības iestāde.

Investīciju pasākumi, kas saistīti ar tirdzniecību (TRIM)

• Nolīgumā par investīciju pasākumiem, kas saistīti ar tirdzniecību (TRIM), ir atzīts, ka atsevišķiem investīciju pasākumiem var būt ierobežojoša vai kropļojoša ietekme uz tirdzniecību. PTO dalībvalstis piekrīt nepiemērot TRIM, kas neatbilst GATT noteiktajam valsts režīma piemērošanas principam vai kvantitatīvo ierobežojumu atcelšanas principam. Nolīguma pielikumā ir uzskaitīti tādu TRIM piemēri, kuros šie noteikumi netiek ievēroti, piemēram, prasība iegādāties noteiktu daudzumu vietējās izcelsmes preču.
• Attīstītajām valstīm par visiem TRIM bija jāpaziņo un tie bija jāatceļ divu gadu laikā, jaunattīstības valstīm — piecu gadu laikā, savukārt vismazāk attīstītajām valstīm — septiņu gadu laikā. Par investīciju pasākumiem, kas saistīti ar tirdzniecību, atbildīgā komiteja nodrošina šo saistību izpildes uzraudzību. Dalībvalstis arī nolēma vēlāk noteikt, vai nolīgumam būtu jāpievieno noteikumi par investīciju politiku un konkurences politiku.

NOTEIKUMI, KAS REGLAMENTĒ AR TARIFIEM NESAISTĪTUS PASĀKUMUS

Tehniskie šķēršļi tirdzniecībā

• Nolīguma par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībā (TBT) mērķis ir nodrošināt, lai tehniskie noteikumi un standarti un atbilstības novērtēšanas procedūras neradītu nevajadzīgus šķēršļus starptautiskajai tirdzniecībai. Nolīgumā ir apstiprināts, ka valstis šādus pasākumus var pieņemt pamatota iemesla dēļ, piemēram, lai aizsargātu cilvēku veselību un drošību vai vidi. Tehniskajos noteikumos un standartos tomēr nedrīkst nošķirt valsts preces un tādas pašas importētas preces. Nolīgumā ir aicināts piemērot starptautiskos standartus un nodrošināt tehnisko noteikumu, standartu un atbilstības novērtēšanas procedūru savstarpēju atzīšanu.
• Nolīgumā ir paredzēts arī izveidot valstu kontaktpunktus, lai atvieglotu piekļuvi informācijai par tehniskajiem noteikumiem.

Sanitārie un fitosanitārie pasākumi

• Nolīgums par sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanu (SFS) attiecas uz visiem SFS pasākumiem, kuri tieši vai netieši var ietekmēt starptautisko tirdzniecību. SFS pasākumi palīdz aizsargāt cilvēkus, dzīvniekus un augus no riskiem, kas saistīti ar piedevām, piesārņotājvielām, toksīniem vai slimībām, kas izplatās ar pārtiku, vai arī aizsargāt valsti kaitēkļu rašanās vai izplatīšanās gadījumā.
• Nolīgumā ir atzīts, ka dalībvalstis SFS pasākumus var īstenot, pamatojoties uz zinātniskiem principiem, taču šajos pasākumos nedrīkst diskriminēt citas valstis, un tos nedrīkst izmantot protekcionisma nolūkos. Dalībvalstis tiek aicinātas, kad vien tas iespējams, šādus pasākumus balstīt uz starptautiskiem standartiem, pamatnostādnēm vai ieteikumiem.
• Ja dalībvalstis izvēlas neievērot starptautiskos standartus, tām ir zinātniskā ceļā jāpierāda šādas izvēles nepieciešamība. Standartu piemērošanu var apstrīdēt, un ir izveidota arī strīdu noregulēšanas procedūra.

MUITA UN TIRDZNIECĪBAS PĀRVALDĪBA

Muitas vērtības noteikšana

• Ja muitas nodevu pamatā ir preču vērtība, ir svarīgi noteikt skaidru procedūru importēto preču muitas vērtības noteikšanai. Ja tas tiek darīts negodīgi, tad muitas vērtības noteikšanai patiesi var būt tāda pati ietekme kā ar tarifiem nesaistītiem aizsardzības pasākumiem un tā var radīt lielākus ierobežojumus nekā pati muitas nodeva.
• Nolīgumā par muitas vērtības noteikšanu ir atzīts, ka muitas vērtībai ir jābūt balstītai uz preču reālo cenu. Ļoti specifiskos gadījumos, kad muitas vērtības noteikšanai nav iespējams izmantot cenu, nolīgumā ir paredzēts izmantot citas muitas vērtības noteikšanas metodes, kas jāpiemēro noteiktā secībā pēc to svarīguma.

Pirmsnosūtīšanas inspekcija

• Lai novērstu krāpšanu un kompensētu nepilnības pārvaldībā, vairākas jaunattīstības valstis izmanto privātu uzņēmumu pakalpojumus, lai pārbaudītu importēto preču kvalitāti, daudzumu, cenu un/vai muitas klasifikāciju pirms to eksportēšanas no piegādātājām valstīm.
• Nolīgumā par pirmsnosūtīšanas inspekciju ir izklāstītas prasības valstīm, kuras izmanto šos pakalpojumus, jo īpaši attiecībā uz diskriminācijas aizliegumu, pārredzamību, konfidenciālas komercinformācijas aizsardzību un cenu pārbaudi.

Izcelsmes noteikumi

• Izcelsmes noteikumi ir kritēriji, kas nepieciešami preces izcelsmes valsts noteikšanai, taču tie nedrīkst radīt nevajadzīgus šķēršļus starptautiskajai tirdzniecībai. Nolīgumā par izcelsmes noteikumiem ir uzskaitītas jomas, kurās šie noteikumi ir piemērojami. Tas ietver noteikumus, kas tiek izmantoti nepreferenciālas tirdzniecības politikas instrumentos. Šī nolīguma galvenais mērķis ir saskaņot nepreferenciālas izcelsmes noteikumus, lai nodrošinātu, ka visām PTO dalībvalstīm tiek piemēroti vieni un tie paši kritēriji neatkarīgi no to piemērošanas veida.
• Līdz saskaņošanas panākšanai PTO dalībvalstīm ir jānodrošina, ka izcelsmes noteikšanas nosacījumi ir skaidri definēti un ka izcelsmes noteikumi nerada ierobežojošu, kropļojošu vai traucējošu ietekmi uz starptautisko tirdzniecību.

Importa licencēšanas procedūras

• Importa licencēšana ir administratīva procedūra, saskaņā ar kuru pirms preču ievešanas valstī ir jāiesniedz pieteikums vai citi dokumenti attiecīgajai pārvaldes iestādei.
• Nolīguma par importa licencēšanas procedūrām galvenie mērķi ir vienkāršot šīs procedūras un nodrošināt to pārredzamību un prognozējamību, lai tās varētu taisnīgi un samērīgi piemērot un pārvaldīt.

Tirdzniecības atvieglošana

Nolīguma par tirdzniecības atvieglošanu mērķis ir atvieglot preču, tostarp tranzītā pārvadāto preču, apriti, laišanu tirgū un muitošanu, muitas iestādēm un attiecīgajām pārvaldes iestādēm efektīvi sadarbojoties tirdzniecības atvieglošanas jomā.

TIRDZNIECĪBAS AIZSARDZĪBAS PASĀKUMI

Antidempinga pasākumi

• Nolīgumā par antidempinga pasākumu īstenošanu ir izklāstīti noteikumi 1994. gada GATT VI pantā paredzēto antidempinga pasākumu piemērošanai.
• Ar šo nolīgumu ievieš konkrētus, skaidrus noteikumus dempinga gadījumu konstatēšanai un procedūras, kas jāievēro izmeklēšanas laikā.

Subsīdijas un kompensācijas pasākumi

• Jaunajā Nolīgumā par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem ir definēts termins “subsīdija” un ir norādīts, ka tā noteikumi attiecas tikai uz šai definīcijai atbilstošām subsīdijām. Tajā ir paredzēti kritēriji, pēc kuriem nosaka, vai subsīdija ir īpaša kādam uzņēmumam vai ražošanas nozarei vai arī uzņēmumu vai ražošanas nozaru grupai. Nolīgumā subsīdijas ir iedalītas šādās trīs kategorijās:
  • nepārprotami aizliegtas subsīdijas;
  • subsīdijas, kuras var apstrīdēt saskaņā ar PTO noteikumiem;
  • atļautas subsīdijas.
• Nolīgumā ir paredzēti dažādi tiesiskās aizsardzības līdzekļi atbilstoši katrai subsīdiju kategorijai.
• Nolīgumā ir ietverti arī noteikumi par kompensācijas pasākumu — nodokļu, kurus importētāja valsts uzliek, lai kompensētu subsīdijas — izmantošanu.

Aizsardzības pasākumi

• Nolīgumā par aizsardzības pasākumiem ir izklāstīti noteikumi 1994. gada GATT XIX pantā paredzēto aizsardzības pasākumu piemērošanai.
• Šajā nolīgumā ir aizliegti tā dēvētie “pelēkās zonas” pasākumi, piemēram, brīvprātīgi eksporta ierobežojumi vai cita veida vienošanās par tirgus sadali. Nolīgumā ir paredzēta arī visu esošo aizsardzības pasākumu pakāpeniska atcelšana. Turklāt tajā ir izklāstīta detalizēta informācija par procedūrām un noteikumiem, kas jāievēro, piemērojot aizsardzības pasākumus.

PLURILATERĀLIE NOLĪGUMI

• Līguma par PTO izveidošanu 4. pielikumā ir ietverti četri plurilaterālie nolīgumi (t. i., nolīgumi, kas attiecas tikai uz tām PTO dalībvalstīm, kuras ir tos nepārprotami pieņēmušas):
  • nolīgums par liellopu gaļu (spēkā tikai līdz 1997. gada decembrim);
  • nolīgums par piena produktiem (spēkā tikai līdz 1997. gada decembrim);
  • nolīgums par tirdzniecību ar civilajiem gaisa kuģiem;
  • nolīgums par publisko iepirkumu. Nolīguma par publisko iepirkumu mērķis ir nodrošināt, ka ārvalstu uzņēmumi var piekļūt publiskā iepirkuma procedūrām.
• Šis nolīgums aptver piecas nozares: ostas, lidostas, ūdens apsaimniekošana, elektroenerģija un sabiedriskais transports. Tā pamatā ir savstarpējības princips: valstīm ir jānodrošina, ka ārvalstu uzņēmumi var piekļūt publiskā iepirkuma procedūrām tikai tajās nozarēs, kas paziņotas nolīguma pusēm, kas darbojas tajās pašās nozarēs.

KOPŠ KURA LAIKA ŠIS LĒMUMS UN ŠIS LĪGUMS IR PIEMĒROJAMS?

• Lēmums ir piemērojams kopš 1994. gada 22. decembra.
• Līgums ir piemērojams kopš 1995. gada 1. janvāra.

KONTEKSTS

Plašāka informācija: “ES un PTO” (Eiropas Komisija).

* GALVENIE TERMINI

PAMATDOKUMENTI

Padomes Lēmums 94/800/EK (1994. gada 22. decembris) par daudzpusējo sarunu Urugvajas kārtā (no 1986. gada līdz 1994. gadam) panākto nolīgumu slēgšanu Eiropas Kopienas vārdā jautājumos, kas ir tās kompetencē (OV L 336, 23.12.1994., 1.–2. lpp.)

Daudzpusējo sarunu Urugvajas kārta (no 1986. gada līdz 1994. gadam). Līgums par Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) izveidošanu (OV L 336, 23.12.1994., 3.–10. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 18.04.2017