RSS
Alfabētiskais rādītājs
Ši lapa ir pieejama 23 valodas
Jaunas pieejamas valodas:  BG - CS - ET - GA - LV - LT - HU - MT - PL - RO - SK - SL

We are migrating the content of this website during the first semester of 2014 into the new EUR-Lex web-portal. We apologise if some content is out of date before the migration. We will publish all updates and corrections in the new version of the portal.

Do you have any questions? Contact us.


PTO līgumu pieņemšana

Ar šo lēmumu Padome pieņem juridiskos dokumentus, kas daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtā pieņemti, parakstot Marakešas Nobeiguma aktu un izveidojot Pasaules Tirdzniecības organizāciju.

AKTS

Padomes 1994. gada 22. decembra Lēmums 94/800/EK par daudzpusējo sarunu Urugvajas kārtā (no 1986. gada līdz 1994. gadam) panākto nolīgumu slēgšanu Eiropas Kopienas vārdā jautājumos, kas ir tās kompetencē [Oficiālais Vēstnesis L 336, 23.12.1994.].

KOPSAVILKUMS

Nobeiguma akts, kurā ietverti daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtas rezultāti

Ar šo lēmumu Padome Eiropas Kopienas vārdā attiecībā uz to daļu, kas ir Eiropas Kopienas kompetencē, apstiprina daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtas rezultātus, kas atspoguļojas Marakešas Nobeiguma aktā (EN) (FR), ko 1994. gada 15. aprīlī Marokā parakstīja Eiropas Kopienas un dalībvalstu pārstāvji.

Marakešas Nobeiguma aktā ietverts saraksts ar daudzpusējiem un plurilaterāliem līgumiem, ministru lēmumiem un deklarācijām, kurās precizēti dažu līgumu noteikumi. Daudzpusējie tirdzniecības līgumi ir attiecīgie līgumi un ar tiem saistītie juridiskie instrumenti, kas ir neatņemama PTO (EN) (FR) līgumu daļa un ir saistoši visām PTO dalībvalstīm. Plurilaterāli līgumi gan ir daļa no PTO līgumiem, tomēr no tiem neizriet nekādas tiesības vai pienākumi tām PTO dalībniecēm, kas tos nav pieņēmušas (piemēram, Līgums par valsts pasūtījumu).

Līgumam par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu ir vairāki pielikumi, kas ietver PTO līgumus. 1.A pielikums ietver daudzpusējos līgumus par preču tirdzniecību. Tie ir:

  • Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību, 1994 (GATT 1994 (EN) (FR)) (ietver GATT 1947);
  • Līgums par lauksaimniecību;
  • Līgums par sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanu;
  • Līgums par tekstilijām un apģērbu;
  • Līgums par tehniskajām barjerām tirdzniecībā;
  • Līgums par investīciju pasākumiem, kas saistīti ar tirdzniecību;
  • Antidempinga līgums;
  • Līgums par muitas vērtības noteikšanu;
  • Līgums par pirmsnosūtīšanas inspekciju;
  • Līgums par izcelsmes noteikumiem;
  • Līgums par importa licencēšanu;
  • Līgums par subsīdijām un pretsubsīdiju pasākumiem;
  • Līgums par iekšējā tirgus aizsardzības pasākumiem.

PTO līguma 1.B pielikums ietver Vispārējo vienošanos par pakalpojumu tirdzniecību (GATS (EN) (FR)), savukārt 1.C pielikums ietver Līgumu par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (TRIPS (EN) (FR)), ieskaitot kontrafaktu preču tirdzniecību.

2. pielikumā ietverta Vienošanās par noteikumiem un kārtību, kādā nosaka strīdu izšķiršanu. 3. pielikums veltīts PTO dalībvalstu tirdzniecības politikas pārraudzības mehānismam.

Visbeidzot, 4. pielikums ietver plurilaterāros tirdzniecības nolīgumus. Tie ir:

  • Līgums par tirdzniecību ar civilajiem gaisa kuģiem;
  • Līgums par valsts pasūtījumu;
  • Starptautiskais līgums par piena produktiem;
  • Starptautiskais līgums par liellopu gaļu.

Pēdējos divus līgumus atcēla 1997. gada beigās.

Līgums par Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) izveidošanu

Šis līgums nosaka vispārēju institucionālu struktūru starptautisku tirdzniecības attiecību īstenošanai saskaņā ar noteikumiem, kuri izriet no iepriekš minētajiem līgumiem un juridiskajiem instrumentiem.

Atšķirībā no sava priekšgājēja (GATT) PTO ir pastāvīga organizācija, kas ir tiesību subjekts un kam piemīt visas tiesību subjekta pazīmes. Visas GATT dalībnieces automātiski kļuva par PTO pirmajām dalībniecēm 1995. gada 1. janvārī. Kopš tā laika kandidātvalstīm, kas vēlas pievienoties PTO, ir jāizpilda pievienošanās procedūra, kas izklāstīta Līgumā par PTO izveidošanu.

PTO dalībnieces sev izvirzījušas šādus mērķus:

  • celt dzīves līmeni;
  • nodrošināt pilnīgu nodarbinātību, kā arī pieaugošu reālo ienākumu apjomu un faktisko pieprasījumu;
  • izvērst preču un pakalpojumu ražošanu un tirdzniecību;
  • gādāt par ilgtspējīgu attīstību un vides aizsardzību;
  • ņemt vērā jaunattīstības valstu vajadzības.

PTO funkcijas ir:

  • atvieglināt dažādu tirdzniecības līgumu īstenošanu, administrēšanu un darbību;
  • nodrošināt sarunu vidi daudzpusējām tirdzniecības sarunām;
  • atrisināt tirdzniecības strīdus ar Strīdu izšķiršanas padomes (SIP (EN) (FR)) starpniecību;
  • pārraudzīt tās dalībnieču tirdzniecības politiku;
  • sadarboties ar citām starptautiskām organizācijām, lai panāktu saskaņotāku ekonomiskās politikas veidošanu pasaules mērogā.

Organizatoriskā ziņā PTO augstākā lēmējinstitūcija ir Ministru konference, kurā ietilpst visu PTO dalībnieču pārstāvji un kas tiek sasaukta vismaz reizi divos gados. Starplaikos darbojas Vispārējā padome, kurā ietilpst visu dalībnieču pārstāvji un kas pilda PTO funkcijas un pārrauga līgumu un ministru lēmumu darbību. Vispārējā padome arī vada Strīdu izšķiršanas padomi un Tirdzniecības politikas pārraudzības institūciju, kā to paredz Tirdzniecības politikas pārraudzības mehānisms (TPRM (EN) (FR)).

Vispārējās padomes pakļautībā darbojas arī trīs apakšstruktūras — Preču tirdzniecības padome, Pakalpojumu tirdzniecības padome un Intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektu padome. Ir izveidotas arī komitejas, kas ir atkarīgas no Vispārējās padomes, bet ne no minētajām trim apakšstruktūrām, piemēram, Tirdzniecības un attīstības komiteja, Tirdzniecības un vides komiteja un Reģionālo līgumu komiteja. Divas komitejas ir atbildīgas par divu plurilaterālo līgumu — par civilo gaisa kuģu tirdzniecību un valsts pasūtījumu — administrēšanu.

Vispārējā padome ieceļ ģenerāldirektoru, kurš vada PTO sekretariātu.

Principā PTO lēmumus pieņem pēc konsensa principa. Ja lēmumu nevar pieņemt pēc konsensa principa, to pieņem ar balsu vairākumu; katrai PTO dalībniecei ir viena balss. Eiropas Kopiena ir PTO pilntiesīga dalībniece, un tās balsu skaits ir vienāds ar to EK dalībvalstu skaitu, kas ir PTO dalībnieces. Līgumā noteikts, ka EK un tās dalībvalstu balsu skaits nevar pārsniegt EK dalībvalstu skaitu.

Katra PTO dalībniece var Ministru konferencei iesniegt priekšlikumus grozīt dažādu PTO daudzpusējo tirdzniecības līgumu noteikumus.

Vienošanās par noteikumiem un kārtību, kādā nosaka strīdu izšķiršanu

PTO strīdu izšķiršanas sistēma ir svarīgs daudzpusējās tirdzniecības elements. Tās pamatā ir 1994. gada GATT XXII un XXIII pants, kā arī vēlāk izstrādātie noteikumi un kārtība, ko satur Vienošanās par noteikumiem un kārtību, kādā nosaka strīdu izšķiršanu, kura iekļauta Līgumā par PTO izveidošanu.

Strīdu izšķiršanas sistēma aptver visus daudzpusējos tirdzniecības līgumus. Faktiski tā attiecas uz preču tirdzniecību, pakalpojumu tirdzniecību un intelektuālā īpašuma jautājumiem, kas apskatīti TRIPS līgumā. Tā attiecas arī uz strīdiem, kas rodas saistībā ar plurilaterālo Līgumu par valsts pasūtījumu. Dažos līgumos ir iekļauti noteikumi par strīdu izšķiršanu, kas attiecas tikai uz strīdiem, kuri radušies saistībā ar attiecīgo līgumu, un šie noteikumi var papildināt vai grozīt Vienošanās noteikumus.

Strīdu izšķiršanas sistēmu pārvalda ar Vienošanos izveidotā Strīdu izšķiršanas padome (SIP). Visas PTO dalībnieces var piedalīties SIP sanāksmēs. Tomēr, ja SIP izskata noteikumus, kas attiecas uz tādu strīdu izšķiršanu, kuri skar plurilaterālu tirdzniecības līgumu, tikai šī līguma puses var piedalīties SIP lēmumu pieņemšanas procesā vai pasākumos sakarā ar strīdiem, kas izcēlušies saistībā ar minēto līgumu.

Strīdu izšķiršanas procedūru uzsāk, kad viena PTO dalībniece iesniedz citai dalībniecei prasību par konsultācijām konkrētā jautājumā. Konsultācijām jāsākas 30 dienu laikā pēc prasības iesniegšanas. Ja strīdu neizdodas izšķirt konsultācijās, PTO dalībniece var aicināt SIP jautājuma atrisināšanai izveidot komisiju, kurā parasti ir trīs neatkarīgi eksperti. Bez tam puses var brīvprātīgi vienoties izmantot citas strīdu izšķiršanas metodes, tostarp labos pakalpojumus, samierināšanu un starpniecību.

Pēc pušu uzklausīšanas komisija iesniedz ziņojumu SIP. Komisijai darbs jāpabeidz sešu vai — steidzamos gadījumos — triju mēnešu laikā. SIP nolūkā pieņemt ziņojumu šo ziņojumu izskata tikai pēc tam, kad pagājušas 20 dienas, kopš tas izsūtīts dalībniecēm. 60 dienu laikā pēc tam, kad ziņojums izsūtīts, tas tiek pieņemts, izņemot gadījumus, kad SIP pēc konsensa principa nolemj ziņojumu nepieņemt (pretējs jeb negatīvs konsenss) vai viena puse ir paziņojusi par savu lēmumu iesniegt apelācijas sūdzību.

Faktiski PTO strīdu izšķiršanas procedūra ļauj par ziņojumu iesniegt apelācijas sūdzību visām komisijā izskatītās lietas pusēm. Tomēr apelācijas sūdzība aprobežojas tikai ar tiem tiesību jautājumiem, kuri ir aptverti komisijas ziņojumā, un komisijas sagatavotajiem juridiskajiem skaidrojumiem. Apelācijas sūdzību izskata Pastāvīgā apelācijas institūcija, kas sastāv no septiņiem locekļiem, kurus ieceļ SIP uz četriem gadiem. Trīs locekļi darbojas visu lietu izskatīšanā. Pusēm Apelācijas institūcijas ziņojums jāakceptē beznosacījumu kārtā, un SIP tas ir jāpieņem, ja vien ar konsensu netiek nolemts ziņojumu nepieņemt (negatīvs konsenss).

SIP uzrauga, kā tiek īstenoti pieņemtie ieteikumi vai lēmumi, un visi vēl neizšķirtie jautājumi netiek svītroti no SIP sanāksmju darba kārtības līdz to atrisināšanai. Tiek noteikti termiņi, līdz kuriem jāīsteno komisijas ziņojumos paustie ieteikumi. Ja puse nespēj šos ieteikumus izpildīt saprātīgā termiņā, tai jāuzsāk sarunas ar sūdzības iesniedzēju pusi, lai vienotos par abpusēji pieņemamu kompensāciju. Ja šīs sarunas nav sekmīgas, SIP var atļaut sūdzības iesniedzējai pusei pārtraukt koncesiju vai citu saistību piemērošanu attiecīgajai PTO dalībniecei. Tomēr kompensācija un koncesiju pārtraukšana ir tikai pagaidu pasākumi, ko var piemērot, līdz attiecīgā dalībniece ir izpildījusi SIP ieteikumus.

Jebkurā gadījumā PTO dalībnieces apņemas pašas nenoteikt, vai ir pārkāptas PTO regulējuma saistības, kā arī nepārtraukt koncesijas. Tām ir jāpiemēro strīdu izšķiršanas noteikumi un procedūras, ko nosaka Vienošanās.

Bez tam Vienošanās par noteikumiem un kārtību, kādā nosaka strīdu izšķiršanu, nosaka, ka īpašā situācijā ir tās PTO dalībnieces, kas ir jaunattīstības valstis un vismazāk attīstītās valstis. Jaunattīstības valstis var izmantot paātrināto procedūru, pieprasīt pagarināt termiņus vai lūgt papildu juridisko palīdzību. PTO dalībnieces tiek aicinātas veltīt īpašu uzmanību jaunattīstības valstu situācijai.

Tirdzniecības politikas pārraudzības mehānisms (TPRM)

Tirdzniecības politikas pārraudzības mehānisms (TPRM) tika izveidots kā pagaidu pasākums saskaņā ar GATT 1989. gadā pēc Urugvajas sarunu kārtas vidusposma pārskata. Tagad šis mehānisms ir PTO sistēmas neatņemama daļa un aptver visas jomas, kurās noslēgti PTO līgumi (preces, pakalpojumi un intelektuālais īpašums).

TPRM galvenais mērķis ir panākt pārskatāmību un izpratni par PTO dalībnieču tirdzniecības politiku un praksi, veicināt to, ka dalībnieces ievēro daudzpusējā tirdzniecības sistēmā spēkā esošos noteikumus, un tādējādi sekmēt šīs sistēmas nevainojamu darbību.

TPRM paredz, ka jāpārrauga visas PTO dalībnieces. Reizi divos gados tiek izvērtētas četras PTO dalībnieces, kas pēc tirdzniecības apjomiem ir lielākās pasaulē (pašlaik Eiropas Kopiena, ASV, Japāna un Kanāda), reizi četros gados tiek izvērtētas pēc tirdzniecības apjomiem nākamās 16 dalībnieces, reizi sešos gados — pārējās dalībnieces. Vismazāk attīstītajām valstīm var noteikt ilgāku periodu. Praksē pastāv zināma elastība attiecībā uz izvērtēšanas biežumu (starplaiks līdz 6 mēnešiem). 1996. gadā panāca vienošanos, ka katra otrā izvērtēšana attiecībā uz četrām lielākajām tirdzniecības lielvarām būs starpposma izvērtēšana.

Pārbaudi veic Tirdzniecības politikas pārraudzības institūcija (TPRB), pamatojoties uz attiecīgās dalībnieces iesniegtu paziņojumu par vispārējo politiku un uz PTO sekretariāta sagatavotu ziņojumu. Sagatavojot ziņojumu, sekretariāts izmanto attiecīgās dalībnieces palīdzību, taču ir pilnībā atbildīgs par izklāstītajiem faktiem un pausto viedokli. Pēc pārbaudes sanāksmes publicē sekretariāta ziņojumu un dalībnieces paziņojumu, kā arī sanāksmes protokolu un TPRB priekšsēdētāja sanāksmes noslēguma komentārus.

Plašāka informācija atrodama Ārējās tirdzniecības ĢD (EN) un PTO (EN) (FR) tīmekļa vietnē.

ATSAUCES

AktsStāšanās spēkāTransponēšanas termiņš dalībvalstīsOficiālais Vēstnesis
Lēmums 94/800/EK

22.12.1994.

-

OV L 336, 23.12.1994.

SAISTĪTIE AKTI

Communication from the Commission to the Council and to the European Parliament of 26 November 2003 - Reviving the DDA Negotiations - the EU Perspective [COM(2003) 734 final - not published in the Official Journal]. (Komisijas 2003. gada 26. novembra paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam - Dohas sarunu kārtas atsākšana - ES redzējums) [COM(2003) 734 galīgā redakcija - Oficiālajā Vēstnesī nav publicēts].

Pēdējā atjaunināšana: 21.04.2008
Juridisks paziņojums | Par šo vietni | Meklēt | Kontakti | Lapas sākums