EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Atpakaļ uz EUR-Lex sākumlapu

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes EUR-Lex.

Antidempinga pasākumi

 

KOPSAVILKUMS:

Regula (ES) 2016/1036 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav ES dalībvalstis

KĀDS IR ŠĪS REGULAS MĒRĶIS?

Regula (ES) 2016/1036 ir izklāstīti Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības aizsardzības noteikumi, lai aizsargātu pret importu ES tirgū par dempinga cenām no trešajām valstīm.

Tā ir grozīta trīs reizes: ar Regulu (ES) 2017/2321, ar Regulu (ES) 2018/825 un ar Deleģēto regulu (ES) 2020/1173.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Regulā (ES) 2016/1036 paredzēti tālāk minētie noteikumi.

Nosacījumi

Pirms antidempinga pasākumu piemērošanas ražojuma importam ir jāizpilda šādi četri nosacījumi:

  • importam jābūt par dempinga cenām — ja ražojuma eksporta uz ES cena ir mazāka par tā normālo vērtību*;
  • jābūt nodarītam materiālam kaitējumam* ES ražošanas nozarei, kas ražo līdzīgu izstrādājumu*;
  • ir jābūt cēloņsakarībai starp importu par dempinga cenām un materiālo kaitējumu;
  • antidempinga pasākumi* nedrīkst būt vērsti pret ES interesēm — pasākumiem nevajadzētu nodarīt lielāku kaitējumu tās ekonomikai kopumā, nekā atvieglojums, kas piešķirts nozarei, kura cieš no importa.

Sūdzības iesniegšana

  • Sūdzību saistībā ar dempinga cenām Eiropas Komisijai jāiesniedz attiecīgā izstrādājuma ES ražotājam vai tā vārdā vai nu tieši, vai ar kādas ES valsts iestādes starpniecību. Arī arodbiedrības var iesniegt sūdzības kopīgi ar ES ražošanas nozari un kļūt par ieinteresētajām pusēm procesā. Īpašos apstākļos Komisija pēc savas iniciatīvas var uzsākt izmeklēšanu par dempinga cenām.
  • Katrā sūdzībā jāiekļauj pierādījumi par dempinga cenām, kaitējumu un cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un piedēvēto kaitējumu.
  • Lai aizsargātu konfidenciālus uzņēmējdarbības datus, jāiesniedz divas sūdzības versijas: konfidenciāla versija un nekonfidenciāla versija. Pirmā versija ir pieejama tikai Komisijas darbiniekiem, kuri tieši strādā pie attiecīgās lietas. Pēc izmeklēšanas uzsākšanas nekonfidenciālā versija pēc pieprasījuma ir pieejama visām ieinteresētajām pusēm.
  • Komisijai jāpārbauda sūdzībā sniegto pierādījumu precizitāte un atbilstība, lai noteiktu, vai pierādījumi ir pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu. Komisijai tas jāizdara 45 dienu laikā pēc sūdzības iesniegšanas dienas.

Izmeklēšana saistībā ar dempinga cenām

  • Ja Komisija nolemj sākt izmeklēšanu, tai ir jāpublicē paziņojums Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Tai ir arī jāsazinās ar visiem zināmajiem ražotājiem un visām citām ieinteresētajām pusēm un jālūdz līdz noteiktam termiņam aizpildīt anketu.
  • Ja ir daudz potenciāli ieinteresētu pušu, Komisija var nolemt veikt izmeklēšanu, pamatojoties uz atlasītiem operatoriem (ražotājiem eksportētājiem, ES ražotājiem, importētājiem, lietotājiem).
  • Saskaņā ar sākotnējo Regulu (ES) 2016/1036 izmeklēšana var ilgt līdz deviņiem mēnešiem, līdz Komisija var noteikt pagaidu pasākumus, pamatojoties uz tās provizoriskajiem konstatējumiem.

Dempinga cenu konstatējums

Ja Komisija, pamatojoties uz tās veikto izmeklēšanu, uzskata, ka pastāv dempinga cenas, var tikt piemēroti tālāk minētie pasākumi.

  • Antidempinga pasākumi, ko var piemērot attiecīgā ražojuma importam ES, kas parasti izpaužas kā:
    • ad valorem maksājums — attiecīgā ražojuma importa vērtības procentuālā daļa;
    • konkrēti maksājumi — noteikta ražojuma daudzuma fiksēta vērtība, piemēram, 100 EUR par ražojuma tonnu;
    • cenu saistības — eksportētāja apņemšanās ievērot minimālās importa cenas.
  • Pagaidu pasākumi, ja Komisija tādus piemēro, un ko var uzlikt uz sešiem mēnešiem. Pēc tam var noteikt galīgos pasākumus, kam jāpaliek spēkā piecus gadus.
  • Šos maksājumus importētājs maksā ES teritorijā, un tos iekasē attiecīgo ES valstu muitas iestādes.
  • Spēkā esošos pasākumus noteiktos apstākļos var arī pārskatīt (starpposma pārskatīšana). Šīs pārskatīšanas tvērums parasti ir ierobežots līdz vienam vai vairākiem dažādiem sākotnējo pasākumu elementiem, kas var būt, piemēram, dempinga un/vai zaudējumu līmenis, preces veids, īstenoto pasākumu veids.
  • Pēc pieciem gadiem pasākumi jāpārtrauc, ja vien termiņa beigu pārskatā netiek secināts, ka pasākumu pārtraukšanas gadījumā dempinga cenas un būtiskais kaitējums, iespējams, turpinātu pastāvēt.
  • Importētāji var pieprasīt pilnībā vai daļēji atmaksāt maksājumus, ja tie var pierādīt, ka dempinga starpība*, uz kuras pamata maksājums tika veikts, ir likvidēta vai samazināta.

Ar grozījumiem Regulā (ES) 2017/2321 ieviesta dempinga aprēķina metodika, kas izmantojama gadījumos, kad imports ir no Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalstīm, kurās valsts iejaukšanās rezultātā pastāv būtiski tirgus traucējumi.

Grozījumi Regulā (ES) 2018/825

Cita starpā regula ir paredzēts tālāk norādītais.

  • Pagaidu antidempinga pasākumu, ja tādi ir noteikti, piemērošanas termiņš tiek saīsināts no deviņiem mēnešiem pēc uzsākšanas līdz septiņiem mēnešiem ar iespēju to pagarināt līdz astoņiem mēnešiem.
  • Tādējādi tiek atvieglota mazo uzņēmumu līdzdalība tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanā (tostarp Tirdzniecības aizsardzības palīdzības centra mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un MVU tīmekļa vietnes izveidē un MVU vadlīniju izstrādē).
  • Ar to tiek grozīts tas, kā antidempinga gadījumos tiek piemērots “mazākā maksājuma noteikums”. ES iepriekš noteica pasākumus, kuru līmenis bija zemāks par visu kompensējamās subsīdijas apjomu, un šis zemākais līmenis (“kaitējuma starpība”) bija pietiekams, lai novērstu ES ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem antidempinga pasākumus var piemērot pilnā dempinga līmenī, ja ir pierādījumi par būtiskiem attiecīgo izejvielu eksporta tirgus traucējumiem, ko izmanto attiecīgā ražojuma ražošanā, un ja tas ir ES interesēs.
  • Ar to tiek ieviesti jauni noteikumi, lai aprēķinātu “kaitējumu neradošu cenu” (cenu, ko ražošanas nozare varētu pieprasīt parastos apstākļos). Aprēķinos tagad var ņemt vērā nepieciešamo ieguldījumu izmaksas, piemēram, infrastruktūrā vai pētniecībā un attīstībā, kā arī turpmākos izdevumus saistībā ar sociālajiem un vides standartiem, piemēram, saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu. Tagad tiek pieņemts, ka cena, kas nerada kaitējumu, ir minimālā peļņa 6 % apmērā, kas tiks iekļauta aprēķinā, ar augstāku peļņas normu, kas ir iespējama katrā gadījumā atsevišķi.
  • Ar to ieviesa iepriekšējo informācijas izpaušanas periodu, kura laikā ieinteresētajām pusēm trīs nedēļas iepriekš saņēma informāciju par pagaidu pasākumu piemērošanu vai nepiemērošanu ar pienākumu Komisijai līdz 2020. gada 9. jūnijam pārskatīt, vai trīs nedēļu laikā pirms informācijas izpaušanas ir bijis ievērojams importa pieaugums un vai, ja šāds pieaugums ir noticis, tas ir radījis papildu kaitējumu attiecīgajām ES nozarēm.
  • Ar to ievieš iekasēto maksājumu atmaksu, kamēr tiek veikta termiņa beigu pārskatīšana, ja pārskata rezultātā pasākumi tiek izbeigti.

Deleģētā regula (ES) 2020/1173

Pārskatīšanas procesā, kas tika veikts saskaņā ar Regulas (ES) 2018/825 grozījumiem, Komisija secināja, ka iepriekšējā informācijas izpaušanas periodā imports kopumā nav radījis nekādus papildu zaudējumus ES ražošanas nozarei. Tāpēc tā pieņēma deleģēto aktu, ar ko iepriekšējo informācijas izpaušanas periodu groza uz četrām nedēļām.

KOPŠ KURA LAIKA REGULA IR PIEMĒROJAMA?

  • Tā ir piemērojama kopš 2016. gada 20. jūlija. Ar Regulu (ES) 2016/1036 kodificēja un aizstāja Regulu (EK) Nr. 1225/2009 un tās turpmākos grozījumus.
  • Regulu (ES) 2017/2321, ar kuru veic grozījumus, piemēro kopš 2017. gada 20. decembra.
  • Regulu (ES) 2018/825, ar kuru veic grozījumus, piemēro kopš 2018 gada 8. jūnija.
  • Deleģēto regulu (ES) 2020/1173 piemēro kopš 2020. gada 11. augusta.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

GALVENIE TERMINI

Normālā vērtība: parasti uzskata, ka tā ir eksportētājvalsts ražojuma tirgus cena. Tomēr, ja nav veikta pārdošana, ir tikai neliels pārdošanas apjoms vai pārdošana tiek veikta ar zaudējumiem vietējā tirgū, ražojuma normālo vērtību parasti aprēķina, pamatojoties uz ražošanas izmaksām eksportētājvalstī, kurām pieskaitītas pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas, kā arī peļņa. Ir īpaši noteikumi attiecībā uz ekonomikām, kas pakļautas ievērojamiem izkropļojumiem.
Materiāls kaitējums: būtisks kaitējums ES ražošanas nozarei, piemēram, tirgus daļas zaudēšana, pazemināts cenu līmenis un/vai samazināta rentabilitāte.
Līdzīgs izstrādājums: izstrādājums, kas ir identisks vai vienāds ar attiecīgo izstrādājumu.
Antidempinga pasākumi: pasākumi, kas noteikti tāda ražojuma importam, kuru pārdod par cenu, kas ir zemāka par ražojuma normālo vērtību, un kas rada materiālo kaitējumu ES ražotājiem.
Dempinga starpība: starpība starp normālo vērtību un cenu, ko šis pats eksportētājs par šo preci prasa ES tirgū (eksporta cena).

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (kodifikācija) (OV L 176, 30.6.2016., 21.–54. lpp.)

Regulas (ES) 2016/1036 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

SAISTĪTAIS DOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1037 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (kodifikācija) (OV L 176, 30.6.2016., 55.–91. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Pēdējo reizi atjaunots: 16.10.2020

Augša