Nolīgums ar Amerikas Savienotajām Valstīm par izdošanu

 

KOPSAVILKUMS:

Nolīgums par izdošanu starp Eiropas Savienību un ASV

Lēmums 2009/820/KĀDP par to, lai noslēgtu Nolīgumu par izdošanu un Nolīgumu par savstarpējo juridisko palīdzību starp ES un ASV

Lēmums 2003/516/EK par nolīgumu parakstīšanu starp ES un ASV par izdošanu un savstarpēju juridisku palīdzību krimināllietās

KĀDS IR ŠĪ NOLĪGUMA UN LĒMUMA MĒRĶIS?

Ar šo nolīgumu pieņem nosacījumus attiecībā uz likumpārkāpēju izdošanu starp ES un ASV nolūkā uzlabot sadarbību piemērojamo izdošanas attiecību jomā.

Ar lēmumu ES vārdā tiek noslēgts nolīgums ar ASV par izdošanu.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Ar šo nolīgumu papildina divpusējos nolīgumus par izdošanu, kas noslēgti starp ES valstīm un ASV, un uzlabo sadarbību piemērojamo izdošanas attiecību jomā.

Noziedzīgie nodarījumi, par kuriem pieļaujama izdošana

Noziedzīgs nodarījums, par kuru pieļaujama izdošana, ir:

• noziedzīgs nodarījums, kurš atbilstoši lūguma iesniedzējas un saņēmējas valsts tiesību aktiem ir sodāms ar brīvības atņemšanu uz laiku, kas ir ilgāks par vienu gadu vai ar smagāku sodu;
• mēģinājums vai sazvērestība izdarīt noziedzīgo nodarījumu, par kuru pieļaujama izdošana.

Ja saņēmēja valsts izdošanu pieļauj par noziedzīgu nodarījumu, par kuru pieļaujama izdošana, personu izdod arī par jebkādu citu lūgumā norādītu noziedzīgu nodarījumu, ja tāds noziedzīgais nodarījums sodāms ar brīvības atņemšanu uz vienu gadu vai vieglāku sodu, ar noteikumu, ka visi pārējie izdošanas priekšnoteikumi ir izpildīti.

Izdošanas lūgumi

• Lūguma iesniedzēja valsts izdošanas lūgumus un pievienotos dokumentus nosūta, izmantojot diplomātiskos kanālus. Dokumenti, kas apstiprināti ar lūguma iesniedzējas valsts Tieslietu ministrijas vai par ārlietām atbildīgās ministrijas vai departamenta sertifikātu vai zīmogu, nav nepieciešama turpmāka apstiprināšana.
• Pagaidu apcietināšanas lūgumu iesniegšana var notikt tieši starp lūguma iesniedzējas vai saņēmējas valsts Tieslietu ministrijām alternatīvi diplomātisko kanālu izmantošanai. Šādu lūgumu var arī nosūtīt ar Starptautiskās kriminālpolicijas organizācijas (Interpols) starpniecību. Ja persona, kuras izdošana ir lūgta, atrodas pagaidu apcietinājumā lūguma saņēmējā valstī, lūguma iesniedzēja valsts var iesniegt izdošanas lūgumu tieši saņēmējas valsts vēstniecībā, kas atrodas lūguma iesniedzējā valstī.
• Lūguma saņēmēja valsts var lūgt lūguma iesniedzēju valsti sniegt papildu informāciju, ja tā uzskata, ka sniegtā informācija par izdošanas lūgumu nav pietiekama, lai veiktu izdošanu. Šādu papildu informāciju var lūgt un sniegt tieši starp attiecīgo valstu Tieslietu ministrijām.

Izdošanas procedūras

• Ja izdošana tiek pieļauta par personu, pret kuru ir ierosināta krimināllieta vai kas izcieš sodu lūguma saņēmējā valstī, šī valsts var veikt attiecīgās personas pagaidu nodošanu.
• Ja lūguma saņēmēja valsts saņem lūgumu no vairākām valstīm par vienas un tās pašas personas izdošanai par vienu un to pašu vai dažādiem noziedzīgiem nodarījumiem, lūguma saņēmējas valsts izpildiestāde nosaka, kurai valstij, ja vispār kādai, tā nodos personu. Tāpat, ja lūguma saņēmēja valsts saņem izdošanas lūgumu no ASV un nodošanas lūgumu atbilstoši Eiropas apcietināšanas orderim par vienu un to pašu personu un par vienu un to pašu vai dažādiem noziedzīgajiem nodarījumiem, lūguma saņēmējas ES valsts atbildīgā iestāde nosaka, kurai valstij, ja vispār kādai, tā nodos personu.
• Tomēr, kā noteikts Tiesas lēmumā lietā C-182/15 Petruhhin, gadījumā, kad ASV lūgums par izdošanu ir adresēts ES valstij, kurā ir spēkā noteikumi, kas nodrošina tās pilsoņu aizsardzību pret izdošanu, un ja lūgums attiecas uz kādas citas ES valsts pilsoni, izpildošajai tiesu iestādei ir pienākums informēt ES valsti, kuras pilsonība ir minētajam pilsonim, un attiecīgā gadījumā pēc šīs pēdējās ES valsts lūguma nodot tai minēto pilsoni uz Eiropas apcietināšanas ordera pamata.
• LESD 18. pants un LESD 21. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja ES valsts, uz kuru ir pārvietojies ES pilsonis, kurš ir kādas citas ES valsts pilsonis, ir saņēmusi tādas ārpussavienības valsts izdošanas lūgumu, ar kuru pirmā ES valsts ir noslēgusi izdošanas līgumu, tai ir pienākums informēt dalībvalsti, kuras pilsonība ir minētajam pilsonim, un attiecīgā gadījumā pēc šīs pēdējās dalībvalsts lūguma nodot tai minēto pilsoni atbilstoši Padomes Pamatlēmuma 2002/584/TI, ar nosacījumu, ka šai ES valstij atbilstoši tās valsts tiesībām ir kompetence veikt kriminālvajāšanu attiecībā uz šo personu par ārpus tās valsts teritorijas izdarītajiem nodarījumiem.
• Gadījumā, ja ES valsts ir saņēmusi ārpussavienības valsts lūgumu par kādas citas ES valsts pilsoņa izdošanu, šai pirmajai ES valstij ir jāpārliecinās, ka izdošana neietekmēs Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 19. pantā noteiktās tiesības. Tiesa vēlāk precizējusi spriedumā lietā C-191/16 Pisciotti: “Tādā gadījumā kā pamatlietā aplūkotais, kurā Savienības pilsonis, uz ko attiecās lūgums par izdošanu Amerikas Savienotajām Valstīm atbilstoši Nolīgumam par izdošanu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm, šā lūguma iespējamas izpildes nolūkos ir ticis apcietināts dalībvalstī, kura nav viņa pilsonības dalībvalsts, LESD 18. un 21. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem nav pretrunā tas, ka lūguma saņēmēja dalībvalsts uz konstitucionālo tiesību normas pamata nošķir savus pilsoņus un citu dalībvalstu pilsoņus un atļauj pēdējo minēto pilsoņu izdošanu, kaut arī tā neatļauj savu pilsoņu izdošanu, ja tā iepriekš tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kuras pilsonis ir attiecīgā persona, ir sniegusi iespēju viņu pieprasīt uz Eiropas apcietināšanas ordera pamata un šī dalībvalsts šajā ziņā nav veikusi nekādus pasākumus.”
• Turklāt Tiesa savā spriedumā lietā C-247/17 Raugevicius norādīja: “LESD 18. un 21. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja trešā valsts ir iesniegusi lūgumu izdot Eiropas Savienības pilsoni, kurš ir īstenojis savas tiesības uz brīvu pārvietošanos, nevis lai veiktu kriminālvajāšanu, bet gan lai izpildītu brīvības atņemšanas sodu, lūguma saņēmējai dalībvalstij, atbilstoši kuras valsts tiesībām ir aizliegts izdot tās pilsoņus soda izpildei ārpus Savienības un ir paredzēta iespēja, ka šāds ārvalstīs piemērots sods var tikt izciests tās teritorijā, attiecībā pret šo Savienības pilsoni, ja viņš pastāvīgi dzīvo tās teritorijā, izdošanas jomā ir jānodrošina tāda pati attieksme kā pret tās pašas pilsoņiem.”
• Ja meklētā persona piekrīt savai nodošanai, lūguma saņēmēja valsts saskaņā ar tās tiesību sistēmā paredzētu vienkāršotu izdošanas kārtību cik ātri vien iespējams nodod personu bez turpmākām procesuālajām darbībām.
• ES valstis un ASV var atļaut tādas personas tranzītu caur savu teritoriju, kuru attiecīgajai valstij ir nodevusi trešā valsts vai kuru trešajai valstij ir nodevusi attiecīgā valsts. Tranzīta lūgumus var iesniegt, izmantojot diplomātiskos kanālus, tieši ASV Tieslietu departamentam, attiecīgās ES valsts Tieslietu ministrijai vai ar Interpola starpniecību. Atļauja nav nepieciešama, ja tiek izmantota gaisa satiksme un nav paredzēta nosēšanās tranzīta valsts teritorijā. Ja notiek neparedzēta nosēšanās, valsts, kurā ir notikusi neparedzētā nosēšanās, var pieprasīt tranzīta lūgumu.
• Ja par noziedzīgo nodarījumu, par kuru ir paredzēta izdošana, var piemērot nāvessodu saskaņā ar lūguma iesniedzējas valsts tiesību aktiem, un nevar piemērot nāvessodu saskaņā ar lūguma saņēmējas valsts tiesību aktiem, lūguma saņēmēja valsts personu var izdot ar nosacījumu, ka:
  • meklētai personai netiks piespriests nāvessods;
  • ja tiks piespriests nāvessods, tad tas netiks izpildīts.
• Ar Lēmumu 2009/933/KĀDP Nolīguma par izdošanu starp un ASV teritoriālo piemērošanas jomu attiecina arī uz Nīderlandes Antiļām un Arubu.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

Nolīgums stājās spēkā 2010. gada 1. februārī.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

• Savstarpējā tiesiskā palīdzība un izdošana (Eiropas Komisija).

PAMATDOKUMENTI

Nolīgums par izdošanu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm (OV L 181, 19.7.2003., 27.–33. lpp.)

Padomes Lēmums 2009/820/KĀDP (2009. gada 23. oktobris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Nolīgumu par izdošanu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm un Nolīgumu par savstarpējo juridisko palīdzību starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm (OV L 291, 7.11.2009., 40.–41. lpp.)

Padomes Lēmums 2003/516/EK (2003. gada 6. jūnijs) par nolīguma parakstīšanu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm par izdošanu un savstarpēju juridisku palīdzību krimināllietās (OV L 181, 19.7.2003., 25.–26. lpp.)

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Padomes Lēmums 2009/933/KĀDP (2009. gada 30. novembris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā paplašinātu teritoriālo piemērošanas jomu Nolīgumam par izdošanu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm (OV L 325, 11.12.2009., 4.–5. lpp.)

Informācija par to, kādā datumā stājas spēkā Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu nolīgumi par izraidīšanu un savstarpēju juridisku palīdzību (OV L 323, 10.12.2009., 11. lpp.)

Padomes pamatlēmums 2002/584/TI (2002. gada 13. jūnijs) par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm — atsevišķu dalībvalstu paziņojumi, pieņemot pamatlēmumu (OV L 190, 18.7.2002., 1.–20. lpp.)

Lēmuma 2002/584/TI turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

Pēdējo reizi atjaunots: 05.12.2019