RSS
Alfabētiskais rādītājs
Ši lapa ir pieejama 23 valodas
Jaunas pieejamas valodas:  BG - CS - ET - GA - LV - LT - HU - MT - PL - RO - SK - SL

We are migrating the content of this website during the first semester of 2014 into the new EUR-Lex web-portal. We apologise if some content is out of date before the migration. We will publish all updates and corrections in the new version of the portal.

Do you have any questions? Contact us.


Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instruments (2007.–2013.)

Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instruments (EKPI) ir Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) finanšu instruments. Tas attiecas uz EKP partnervalstīm un arī Krieviju, nodrošinot finansējumu pārvaldes stiprināšanas procesiem un sociālās un ekonomiskās attīstības līdzsvarošanai. EKPI vienlīdz atbalsta starpreģionu un starprobežu sadarbību, kā arī progresīvas ekonomikas ieviešanu Eiropas Savienības (ES) atbalsta saņēmējvalstīs. Šī regula nosaka galvenos EKPI regulējošos principus, palīdzības sniegšanas plānošanu un īstenošanu.

AKTS

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 24. oktobra Regula (EK) Nr. 1638/2006 nosaka vispārējos Eiropas kaimiņattiecību un partnerības noteikumus.

KOPSAVILKUMS

Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta (EKPI) uzdevums ir atbalstīt Eiropas kaimiņattiecību politikas mērķus (EKP (EN) (FR)) ar nodomu izveidot labklājīgu reģionu ar labām attiecībām starp dalībvalstīm un EKP partneriem un Krieviju. EKPI ir papildu līdzfinansējuma palīdzības pasākums partnervalstīs, pamatojoties uz attiecībām ar Komisiju.

EKPI darbības joma

EKPI īpaši atbalsta:

  • politiskās reformas: institucionālās un administratīvās veiktspējas pielāgošanu, labu pārvaldību, tiesiskumu, cilvēktiesību ievērošanu, pilsoniskas sabiedrības veidošanu, kultūru dialogu, kā arī cīņu pret korupciju, organizēto noziedzību un terorismu;
  • ekonomiskās reformas: ekonomikas attīstību, tirgus ekonomiku, tirdzniecības pieaugumu un tiesiskā regulējuma apvienošanu ES kopējo interešu jomās ar mērķi veikt pakāpenisku ekonomisko integrāciju iekšējos tirgos;
  • sociālās reformas: integrāciju, nodarbinātību, cīņu pret diskrimināciju un nabadzību;
  • nozaru sadarbību, jo īpaši kopējo interešu jomās: vidi, ilgtspējīgu attīstību, enerģētiku, transportu, telekomunikācijas, veselību, pārtikas drošību, izglītību un apmācības, pētniecību un jauninājumus;
  • reģionālo un vietējo attīstību, kā arī reģionālo (Austrumeiropas un Vidusjūras reģionos) un apakšreģionālo integrāciju;
  • līdzdalību Kopienas programmās un aģentūrās.

Turklāt EKPI var sniegt atbalstu vēlēšanu novērošanas darbos, pēc krīzēm un gatavojoties katastrofām.

Pārvalde un īstenošana

Teritorijās īstenojamām programmām ir jāveic rūpīga plānošana. Prioritātes un domājamās summas jau sākotnēji tiek paredzētas valstu, starptautiskos un pārrobežu dokumentos daudzgadīgas plānošanas rezultātā, kā arī attiecīgajās programmās (parasti trīs gadu programmas). Pamatojoties uz pieņemtajām gada rīcības plāna programmām un kopīgām pārrobežu programmām, tiek veidoti gada pārskati, kuros tiek norādīta informācija, noteikumi, apjoms un laika grafiks. Tos izmanto par pamatu programmām, kas tiek īstenotas attiecīgajās teritorijās, proti:

  • nacionālās un daudznacionālās programmas, kas attiecas uz ikvienu partnervalsti un sadarbību reģionālajā un apakšreģionālajā līmenī. Valsts vai reģiona raksturojums, partnerību centieni noteiktajā attīstības virzienā;
  • pārrobežu sadarbības programmas, kas atbild par sadarbību starp partneriem un dalībvalstīm, kurām ir kopēja sauszemes vai jūras robeža. Pārrobežu sadarbība ir izklāstīta partnervalstu kopīgo pasākumu programmās (KPP), kuras veido Komisija, un pārvaldi parasti veic attiecīgajā dalībvalstī izveidota iestāde.

Tomēr starpvalstu programmas var nodrošināt pārrobežu sadarbību starp dalībvalstīm un partnervalstīm vispārējas intereses jautājumos bez ģeogrāfiskiem ierobežojumiem. Turklāt citas valstis un teritorijas, kuras jau gūst atbalstu no ārējās palīdzības līdzekļiem, var piedalīties globālajās, reģionālajās vai pārrobežu programmām.

EKPI budžets 2007.-2013. gadam sasniedz 11 181 miljonus eiro, no kuriem 95 % ir domāti valstu un starptautiskajām programmām un 5 % — pārrobežu programmām.

EKPI saņemamie pasākumi galvenokārt attiecas uz programmu un projektu tehnisko palīdzību, un tādas administratīvās palīdzības īstenošanu kā, piemēram, ekspertu nosūtīšanu. Šie pasākumi var būt darbības regulas piemērošanas atbalstam.

EKPI var vienlīdz attiekties arī uz ieguldījumiem vai mikroprojektiem. Tas var sniegt atbalstu pārredzama, uzticama un efektīva budžeta pārvaldīšanā un makroekonomikas un nozaru politikas īstenošanā. Tas var atbalstīt partnervalstu dalību starptautisko finanšu institūciju (AFI) kapitālā vai reģionālo attīstības banku kapitālos. Nodokļu joma tomēr ir ārpus EKPI darbības.

Tas var arī sniegt līdzekļus Kopienas, dalībvalstu un finanšu starpnieku veidotajiem fondiem, piemēram, Eiropas Investīciju bankai (EIB (EN) (FR)), starptautiskām un reģionālām organizācijām un citiem ieguldītājiem.

ES pasākumus var līdzfinansēt ar citiem ieguldītājiem, kuri var saņemt ES atbalstu un sadarboties ar kādu starptautisku organizāciju.

Tomēr Padome var atcelt palīdzību gadījumā, ja netiek ievērotas ES un to partneru pamatvērtības.

Finansējuma saņemšanai derīgas ir valstu un partneru reģionu decentralizētās finanšu iestādes, jauktie uzņēmumi, starptautiskās un reģionālās organizācijas, SĪF, zināmā mērā Eiropas iestādes un aģentūras, kā arī nevalstiskās organizācijas.

Ir arī pieņemti noteikumi dalībai atvērtajos tirgos un dotāciju līgumu slēgšanā, kas attiecas uz fizisku vai juridisku personu no dalībvalsts, partnervalsts, bet arī no Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm un no ES palīdzību saņemošām valstīm (PSV), sadarbojoties ar partnervalstīm vai piesaistot ārēju palīdzību. Līdzdalība ir atvērta arī starptautiskajām organizācijām.

EKPI īstenošanai jānodrošina palīdzības sniegšanas efektivitāte, saskaņotība un atbilstība politiskiem mērķiem un atbalsta sniegšanai ārpus ES, ņemot vērā izvirzītos mērķus un starptautiskās saistības. Programmai jāīsteno arī Kopienas finanšu intereses, ko pārvalda Komisija un Revīzijas palāta.

Pārvaldību parasti nodrošina Komisija ar kādas komitejas palīdzību, bet tā tikpat labi var būt decentralizēta. Komisija regulāri novērtē tās īstenošanu. Tai līdz 2010. gada 31. decembrim ir jāiesniedz ziņojums par regulas darbību pirmajos trijos gados un jāpiedāvā veikt nepieciešamos grozījumus.

ATSAUCES

AktsStāšanās spēkā — termiņa beigu datumsTransponēšanas termiņš dalībvalstīsOficiālais Vēstnesis
Regula (EK) Nr. 1638/2006 [pieņemta: ar kopīgu lēmumu COD/2004/0219)

29.11.2006. - 31.12.2013.

-

OV L 310, 9.11.2006.

SAISTĪTIE AKTI

EKPI īstenošana

Komisijas 2007. gada 9. augusta Regula (EK) Nr. 951/2007 paredz noteikumus pārrobežu finanšu sadarbības programmu īstenošanai saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1638/2006, kas nosaka vispārējos noteikumus, veidojot Eiropas kaimiņattiecības un partnerības [Oficiālais Vēstnesis L 210, 10.8.2007.].

Nacionālās, reģionālās un pārrobežu (EN) (FR) plānošanas dokumenti.

Eiropas kaimiņattiecību politika

Komisijas 2006. gada 4. decembra ziņojums Eiropas Padomei un Parlamentam par Eiropas kaimiņattiecību stiprināšanu [COM(2006) 726 galīgā redakcija — Oficiālajā Vēstnesī nav publicēts].
Šajā ziņojumā Komisija piedāvā ne tikai EKP pārskatu, bet iesaka arī veidus, kā to stiprināt. Šādi EKP ir potenciāls, kas jāturpina izmantot. No finansiālā viedokļa "pārvaldības" mehānisma izveide sniedz atbalstu kaimiņvalstu investīciju fonda (KIF) virzītajam reformu procesam, lai atbalstītu KIF aizdevumus partnervalstīs ar mērķi uzlabot sniegtās palīdzības efektivitāti.

Komisijas 2006. gada 4. decembra ziņojums Eiropas Padomei un Parlamentam par vispārīgo pieeju EKP partnervalstu līdzdalībai Kopienas aģentūrās un Kopienas programmās [COM(2006) 724 galīgā redakcija — Oficiālajā Vēstnesī nav publicēts].

Pēdējā atjaunināšana: 08.10.2007
Juridisks paziņojums | Par šo vietni | Meklēt | Kontakti | Lapas sākums