Cīņa pret klimata pārmaiņām
Turpmākajos gados klimata pārmaiņas būs viena no lielākajām cilvēces problēmām. Pieaugoša temperatūra, kūstoši ledāji un aizvien biežāki sausuma periodi un plūdi apliecina, ka klimata pārmaiņas patiešām notiek. Apdraudējums visai planētai un turpmākajām paaudzēm ir milzīgs, un mums ir nekavējoties jārīkojas.
Eiropas Savienība vairākus gadus ir apņēmusies apkarot klimata pārmaiņas gan ES robežās, gan starptautiskā līmenī, un šis jautājums ir ES uzmanības centrā. To apliecina Eiropas klimata pārmaiņu politika. ES veic pasākumus, lai ierobežotu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas visās savās darbības jomās, lai panāktu šādus mērķus: efektīvāk patērēt mazāk piesārņojošu enerģiju, ieviest ekoloģiski tīrākus un labāk sabalansētus transporta veidus, padarīt uzņēmumus ekoloģiski atbildīgākus, neapdraudot to konkurētspēju, nodrošināt videi draudzīgu zemes izmantošanas plānošanu un lauksaimniecību, kā arī izveidot pētniecībai un inovācijām labvēlīgus apstākļus.
-
ES KLIMATA PĀRMAIŅU POLITIKA
-
Reālistiskas ilgtermiņa politikas pamati
Turpinot Eiropas Klimata pārmaiņu programmas (ECCP) iesākto darbu, Eiropas Savienība ir izveidojusi reālistisku klimata pārmaiņu stratēģiju, kas paredz veikt praktiskas darbības, lai neļautu temperatūrai pārsniegt pirmsrūpniecības laikmeta temperatūru vairāk kā par 2 °C. -
Siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšana kā prioritārs mērķis
Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu samazināšana ir būtisks elements Eiropas aktivitātēs. Eiropas Savienībai ir uzraudzības mehānisms, lai sekotu līdzi emisijām un šo gāzu absorbcijai. Lai pakāpeniski samazinātu emisijas, ES ir arī ieviesusi uz tirgus noteikumiem balstītu sistēmu, siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju tirdzniecības shēmu un īpašus noteikumus par fluorētām siltumnīcas efektu izraisošām gāzēm.- Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšana līdz 2020. gadam
- Siltumnīcas efektu izraisošās gāzes: emisiju samazināšana vismaz par 20 % līdz 2020. gadam
- Siltumnīcefekta gāzu emisijas pārraudzības mehānisms
- Siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma
- Fluorētu siltumnīcefekta gāzu samazināšana
-
Klimata pārmaiņu nenovēršamo seku uzraudzība un piemērošanās tām
Mēs jau pašlaik izjūtam klimata pārmaiņu ietekmi. Ietekmes apmēru var izmērīt ar GMES uzraudzības sistēmu, un vairāki Eiropas pasākumi nodrošina reaģēšanu ārkārtas situācijās. To vidū ir, piemēram, Kopienas civilās aizsardzības mehānisms un īpaši pasākumi plūdu un sausuma periodu gadījumiem. 2007. gadā Komisija pieņēma Zaļo grāmatu par piemērošanos klimata pārmaiņām Eiropā. -
Kioto protokols un ES saistības starptautiskajās sarunās
Starptautiskajā arēnā Eiropas Savienībai ir vadoša loma cīņā pret klimata pārmaiņām, un tā aktīvi piedalās sarunās par šo tēmu. 1998. gadā ES parakstīja Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolu, kurš attiecas uz sešām siltumnīcas efektu izraisošām gāzēm. ES ir arī pieņēmusi klimata pārmaiņu stratēģiju attīstības sadarbības jomā, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm risināt ar klimata pārmaiņām saistītās problēmas.
-
Reālistiskas ilgtermiņa politikas pamati
-
MAZĀK PIESĀRŅOJOŠA, EFEKTĪVĀKA ENERĢIJA
-
Enerģijas tirgus: uzsvars uz drošību un apgādes ilgtspēju
2007. gadā ES apstiprināja vairākus pasākumus, kas kalpo par pamatu kopējai enerģētikas politikai. Ar šiem pasākumiem vairāk uzmanības tiek pievērsts enerģētikas tirgus ilgtspējai, jo īpaši — izmantojot nodokļu pasākumus. -
Enerģijas patēriņa uzraudzība un racionalizēšana, pateicoties energoefektivitātei
ES ir sākusi plašu apspriešanos, pamatojoties uz Zaļo grāmatu, un pieņēmusi Rīcības plānu 2007.–2010. gadam, lai padarītu energoefektivitāti un enerģijas taupīšanu par vienu no galvenajām Eiropas enerģētikas politikas sastāvdaļām. Tā ir apstiprinājusi arī vairākus pasākumus, tostarp energoefektivitātes un enerģiju izmantojošu izstrādājumu marķēšanas jomā. -
Atjaunojamā enerģija kā patiesa un pieejama alternatīva
Atjaunojamo avotu izmantošana 20 % apmērā no Eiropas enerģijas patēriņa līdz 2020. gadam: tas ir mērķis, ko Eiropas Savienība sev izvirzīja 2007. gadā. Lai sasniegtu šo mērķi, ES ir pieņēmusi pasākumus, kuru mērķis ir sekmēt atjaunojamās enerģijas avotu izmantošanu un cita starpā attīstīt biomasas un biodegvielas tirgu.
-
Enerģijas tirgus: uzsvars uz drošību un apgādes ilgtspēju
-
TĪRĀKS UN LABĀK SABALANSĒTS TRANSPORTS
-
Transporta politikas mērķu sasniegšana
Ar 2001. gadā pieņemtās Baltās grāmatas palīdzību panāktā ambiciozā ES transporta politikas atdzīvināšana ievērojami samazinās transporta ietekmi uz klimata pārmaiņām. Šā mērķa sasniegšanai īpaši svarīga būs labāka kravas pārvadājumu transporta pārvaldība un tehnoloģiju izmantošana. -
Autoceļu un gaisa transporta pielāgošana vides prasībām
Eiropas Savienība ir ieviesusi plašu klāstu pasākumu, lai samazinātu autoceļu un gaisa transporta ietekmi, tostarp — pasākumus piesārņojošo emisiju līmeņa samazināšanai, satiksmes pārvaldības pasākumus un nodokļu pasākumus. -
Dzelzceļa un ūdensceļu transporta un savstarpējās savietojamības veicināšana
Lai uzlabotu līdzsvaru starp dažādiem transporta veidiem un atbalstītu mazāk piesārņojošus transporta veidus, ES atbalsta tādu pasākumu attīstīšanu, kas veicinātu dzelzceļa, jūras un ūdensceļu transportu un apvienotu dažādus transporta veidus (savstarpējā savietojamība).
-
Transporta politikas mērķu sasniegšana
-
KONKURĒTSPĒJĪGI, ATBILDĪGI UZŅĒMUMI
Uzņēmumiem ir jāņem vērā un jāsamazina to darbības ietekme uz vidi (saskaņā ar principu "piesārņotājs maksā"). Ir pieejami vairāki vides pārvaldības instrumenti, kas šai procesā var uzņēmumiem palīdzēt. -
LAUKSAIMNIECĪBA UN ZEMES IZMANTOŠANAS PLĀNOŠANA VIDES INTERESĒS
Cilvēku radītās siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas var samazināt ar pienācīgu zemes un tās izmantošanas pārvaldību, nodrošinot oglekļa uzglabāšanu, veicinot zema emisiju līmeņa aktivitātes u. c. -
PIELĀGOTA INOVĀCIJU PAMATPROGRAMMA
ES ir izveidojusi daudzas tiešā un netiešā finanšu atbalsta paketes. To mērķis ir atbalstīt inovatīvus projektus un tehnoloģiju izstrādi.