EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Zooloģisko dārzu nozīme bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā

KOPSAVILKUMS:

Direktīva 1999/22/EK par savvaļas dzīvnieku turēšanu zooloģiskajos dārzos

KOPSAVILKUMS

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

  • Ar to sekmē savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību un saglabāšanu, nostiprinot zooloģisko dārzu lomu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā.
  • Tajā ir izklāstīti noteikumi attiecībā uz zooloģisko dārzu licencēšanu un pārbaudi, lai nodrošinātu, ka tajos ievēro attiecīgos saglabāšanas un aizsardzības pasākumus.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Darbības joma

  • “Zooloģiskais dārzs” ir definēts kā pastāvīga iestāde, kur dzīvi savvaļas dzīvnieki tiek turēti izstādīšanai publikas apskatei septiņas vai vairāk dienu gadā.
  • Zooveikaliem un cirkiem šo direktīvu nepiemēro.
  • Eiropas Savienības (ES) valstis atsevišķām iestādēm var piešķirt izņēmumu no šīs direktīvas prasībām, ja tās neizstāda publikas apskatei nozīmīgu skaitu dzīvnieku vai sugu un ja izņēmums neapdraud šīs direktīvas mērķu sasniegšanu.

Nosacījumi

Direktīvā ir paredzēta prasība ES valstīm veikt pasākumus zooloģisko dārzu licenču piešķiršanai un regulāru pārbaužu veikšanai, lai pārliecinātos, ka tiek ievēroti to piešķiršanas nosacījumi.

Lai saņemtu darbības licenci, zooloģiskajiem dārziem ir:

  • jāpiedalās pētniecībā, kuras rezultāti sniedz labumu sugas saglabāšanai, informācijas par sugu saglabāšanu apmaiņai un/vai pavairošanai nebrīvē (populācijas atjaunošana, sugu reintrodukcija savvaļā utt.);
  • jo īpaši sniedzot informāciju par izstādītajām sugām un to dabisko vidi, jāveicina tas, lai sabiedrība būtu izglītota attiecībā uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un to apzinātos;
  • jāizmitina savi dzīvnieki apstākļos, kas atbilst atsevišķo sugu bioloģiskajām un saglabāšanas prasībām:
    • nodrošinot sugām īpašu piemērotus iežogojumu uzlabojumus;
    • uzturot augstu dzīvnieku turēšanas normu līmeni ar attīstītu veterinārās profilakses un terapijas, un barošanas programmu;
  • jānovērš dzīvnieku izbēgšana, lai nepieļautu iespējamos ekoloģiskus draudus (piemēram, invazīvas svešzemju sugas) vietējām sugām, un jānovērš ārēju kaitēkļu ievazāšana;
  • jāuztur un pastāvīgi jāatjauno dokumentācija par iestādē izmitinātajiem dzīvniekiem — tā atšķiras atkarībā no sugas.

Licencēšana un pārbaude

  • ES valstis pieņem pasākumus zooloģisko dārzu licencēšanai un pārbaudei, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti attiecīgie saglabāšanas pasākumi.
  • Visiem zooloģiskajiem dārziem ir jāsaņem licence.
  • Katra licence satur nosacījumus attiecīgo saglabāšanas un aizsardzības pasākumu veikšanai.
  • Pirms licences piešķiršanas, noraidīšanas, termiņa pagarināšanas vai ievērojamas grozīšanas ES valstu kompetentās iestādes veic pārbaudi.
  • Ja zooloģiskajā dārzā pilnībā vai daļēji nav ievērotas tiesību aktu prasības, kompetentā iestāde aizliedz apmeklētāju piekļuvi visam zooloģiskajam dārzam vai tā daļai, kurā prasības nav ievērotas.
  • Ja zooloģiskais dārzs tiek daļēji vai pilnībā slēgts, ar attiecīgajiem dzīvniekiem apietas vai no tiem atbrīvojas apstākļos, ko attiecīgā ES valsts uzskata par piemērotiem un tādiem, kas saskan ar šīs direktīvas noteikumiem.

Paraugprakse

2015. gadā Eiropas Komisija publicēja ES zooloģisko dārzu direktīvas īstenošanas paraugprakses dokumentu. Tas ir izstrādāts, lai palīdzētu ES valstīm uzlabot atbilstību direktīvas prasībām pieredzes un paraugprakses piemēru apmaiņas ceļā.

KOPŠ KURA LAIKA ŠĪ DIREKTĪVA IR PIEMĒROJAMA?

Tā ir piemērojama kopš 1999. gada 9. aprīļa. ES valstu tiesību aktos tā bija jāiekļauj līdz 2002. gada 9. aprīlim.

AKTS

Padomes Direktīva 1999/22/EK (1999. gada 29. marts) attiecībā uz savvaļas dzīvnieku turēšanu zooloģiskajos dārzos (OV L 94, 9.4.1999., 24.–26. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 06.06.2016

Top