RSS
Alfabētiskais rādītājs
Ši lapa ir pieejama 23 valodas
Jaunas pieejamas valodas:  BG - CS - ET - GA - LV - LT - HU - MT - PL - RO - SK - SL

We are migrating the content of this website during the first semester of 2014 into the new EUR-Lex web-portal. We apologise if some content is out of date before the migration. We will publish all updates and corrections in the new version of the portal.

Do you have any questions? Contact us.


Integrēta rūpniecības politika globalizācijas laikmetam

Rūpniecība ir Eiropas Savienības (ES) ekonomikas jaunā izaugsmes modeļa pamatā, kā noteikts stratēģijā “Eiropa 2020”. Tāpēc šajā paziņojumā ir ierosināta jauna pieeja rūpniecības politikai, kura nostiprinās ES konkurētspēju, nodrošinās izaugsmi un darba vietas, kā arī atbalstīs pāreju uz zemas oglekļa emisijas un resursu izmantošanas ziņā efektīvu ekonomiku.

AKTS

Komisijas 2010. gada 28. novembra paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Integrēta rūpniecības politika globalizācijas laikmetam: prioritāte konkurētspējai un ilgtspējai” (COM(2010) 614 galīgā redakcija – Oficiālajā Vēstnesī nav publicēts).

KOPSAVILKUMS

Šajā paziņojumā ir ierosināta jauna pieeja rūpniecības politikai, galveno uzmanību pievēršot ES rūpniecības konkurētspējai un ilgtspējai. Šajā saistībā rūpniecības politiku ir svarīgi apsvērt tās plašākajā nozīmē, ietverot politikas virzienus, kas ietekmē rūpniecības un atsevišķu nozaru izmaksu, cenu un inovāciju konkurētspēju, bet apsverot arī ietekmi uz konkurētspēju, kuru rada visas pārējās politikas iniciatīvas, kas būtiski skar izmaksu, cenu un inovāciju konkurētspēju. Tas ietver ne tikai vienotā tirgus un tirdzniecības politikas virzienus, bet arī transporta, enerģētikas, vides vai sociālās un patērētāju aizsardzības politikas virzienus.

Komisijas jauno pieeju rūpniecības politikai raksturo tas, ka:

  • tiks turpināts piemērot katras nozares specifikai piemērotu pieeju un vienlaikus tiks saskaņoti Eiropas politikas risinājumi, jo globalizācijas kontekstā izzūd valsts nozaru jēdziens,
  • tiks apsvērta visa vērtības veidošanas un piegādes ķēde, sākot no pieejas enerģijai un izejvielām un beidzot ar pēcpārdošanas pakalpojumiem un materiālu pārstrādi; tā kā dažas šīs ķēdes sastāvdaļas atrodas ārpus ES, visām ražošanas nozarēm ir jāizveido savs “globalizācijas reflekss”,
  • Komisija regulāri sniegs ziņojumus par ES un dalībvalstu konkurētspēju un rūpniecības politiku, un rezultātiem.

Visiem ES politikas virzieniem jābūt vērstiem vienā virzienā, lai rūpniecībai Eiropā tiktu nodrošināti labākie priekšnoteikumi. Tāpēc ietekmes novērtēšanas procesā Komisija ir izstrādājusi konkurētspējas pārbaudi, kas paredz pievērst īpašu uzmanību rūpniecības konkurētspējai un kas būtu jāpiemēro visās politikas jomās. Vienlaikus tiek ierosinātas derīguma pārbaudes, lai nodrošinātu, ka spēkā esošo tiesību aktu kopējā ietekme nerada slogu rūpniecības nozarei.

Inovācija ir ražīguma, energoefektivitātes, materiālu efektīvas izmantošanas, kvalitatīvāku preču un pakalpojumu un jaunu tirgu izveides galvenā virzītāja. Lai pakalpojumi un preces tiktu drīzāk izstrādāti un komercializēti un lai ES uzņēmumi globālajā tirgū nonāktu drīzāk, tādējādi uzlabojot savu konkurētspēju, ir vajadzīga jauna rūpniecības inovācijas politika. Galvenās pamattehnoloģijas var nodrošināt pamatu daudzveidīgiem jauniem procesiem, precēm un pakalpojumiem, ieskaitot pavisam jaunu nozaru attīstību nākotnē. Tāpēc Komisija ierosina turpināt veicināt konkurētspējīgu svarīgu pamattehnoloģiju izmantošanu un komercializāciju.

Eiropiešu prasmju bāzes modernizēšana sekmēs Eiropas rūpniecisko bāzi, uzlabojot ES darba tirgu darbību un nodrošinot, ka ES darbaspēkam ir atbilstīgas prasmes. Šajā saistībā Komisija mudinās attiecīgo iesaistīto personu tīklu izveidi, lai notiktu informācijas un labākās prakses apmaiņa starp ES valstīm, un ierosinās vadošus principus par pamatnosacījumiem darba vietu izveidei.

Lai gūtu labumu no globalizācijas, Komisija izstrādās sadarbības iniciatīvas starptautiskā regulējuma jomā, lai izstrādātu globāli saderīgus noteikumus un standartus, un centīsies panākt ciešākas ekonomiskās integrācijas iespējas ar ES kaimiņvalstīm, paplašinot iespējas gūt labumu no Eiropas vienotā tirgus konkrētās jomās, izmantojot Eiropas kaimiņattiecību politiku. Šajā paziņojumā ir arī atzītas problēmas, ar ko MVU saskaras, cenšoties iekļūt starptautiskajos tirgos. Attiecīgi 2011. gada beigās pieņēma MVU internacionalizācijas stratēģiju. Viena no galvenajām prioritātēm ir atbilstīgas informācijas un papildu atbalsta sniegšana MVU trešo valstu tirgos.

Paziņojumā ir atzīts, ka ES rūpniecībai jāpaātrina pāreja uz zemas oglekļa emisijas ekonomiku un tādu ekonomiku, kas efektīvi izmanto resursus un enerģiju, jo tas var samazināt izmaksas un ietekmi uz vidi. Eiropas Komisija 2011. gada 20. septembrī sāka īstenot plānu “Resursu ziņā efektīva Eiropa”, kurā noteikts regulējums, lai mērķtiecīgi nošķirtu oglekļa un resursu izmantošanu no ekonomikas izaugsmes. Saskaņā ar ES plānu ekonomikai ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni līdz 2050. gadam Komisija izstrādās ilgtermiņa rūpniecības nozaru stratēģijas un politikas virzienus, kas vajadzīgi, lai atbalstītu pāreju uz zemas oglekļa emisijas ekonomiku un tādu ekonomiku, kas efektīvi izmanto resursus un enerģiju.

Paziņojumā aicināts efektīvāk pārvaldīt rūpniecības politiku, nodrošinot ciešāku koordināciju un sadarbību starp ES dalībvalstīm. 2011. gada paziņojums “Rūpniecības politika: konkurētspējas nostiprināšana”, kas pieņemts 2011. gada 14. oktobrī, arī attiecas uz šo politikas aspektu.

Pēdējā atjaunināšana: 30.11.2011
Juridisks paziņojums | Par šo vietni | Meklēt | Kontakti | Lapas sākums