RSS
Alfabētiskais rādītājs
Ši lapa ir pieejama 23 valodas
Jaunas pieejamas valodas:  BG - CS - ET - GA - LV - LT - HU - MT - PL - RO - SK - SL

We are migrating the content of this website during the first semester of 2014 into the new EUR-Lex web-portal. We apologise if some content is out of date before the migration. We will publish all updates and corrections in the new version of the portal.

Do you have any questions? Contact us.


Paplašināšanās stratēģija 2011.–2012. gadam

Eiropas Komisija iepazīstina ar savu paplašināšanās stratēģiju 2011.–2012. gadam. Komisija norāda, kā virzās paplašināšanās process Rietumbalkānu valstīs, Turcijā un Islandē, un paziņo savas nākotnes prioritātes.

AKTS

Komisijas 2011. gada 12. oktobra paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “Paplašināšanās stratēģija un galvenie uzdevumi 2011.–2012. gadā” (COM(2011) 666 galīgā redakcija – Oficiālajā Vēstnesī nav publicēts).

KOPSAVILKUMS

Paplašināšanās procesā ir iestājies jauns posms, jo ir noslēgušās sarunas ar Horvātiju, kuras pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) ir paredzēta 2013. gada vidū. Pamatojoties uz šiem panākumiem, Eiropas Komisija vēlas iedvesmoties no šīs pieredzes, veicot turpmākās sarunas ar pārējām valstīm.

Paziņojumā ir novērtēta Eiropas Savienības paplašināšanās darba kārtības pašreizējā situācija un tās stratēģijas 2011.–2012. gadam prioritātes, kā arī līdzekļi, kurus tā grasās izmantot savu mērķu sasniegšanai.

Paplašināšanās stratēģijas 2011.–2012. gadam prioritātes

Paplašināšanās stratēģijā Komisija iesaka:

  • konsolidēt tiesiskumu un valsts pārvaldes reformu,
  • garantēt vārda brīvību plašsaziņas līdzekļos,
  • stiprināt reģionālās sadarbības un pēckonflikta izlīguma procesa uzlabošanu Rietumbalkānu valstīs,
  • atbalstīt kandidātvalstu vai potenciālo kandidātvalstu ekonomikas atveseļošanu un to ekonomiku iekļaut stratēģijā “Eiropa 2020”,
  • attīstīt transporta un enerģētikas tīklu.

Rietumbalkānu valstu īstenotais progress

Pievienošanās sarunas ar Horvātiju ir pabeigtas 2011. gada jūnijā, valsts ir izpildījusi pievienošanās kritērijus. Pievienošanās līgums tika parakstīts 2011. gada decembrī. Ja būs izpildītas prasītās ratifikācijas procedūras, Horvātija par ES dalībvalsti varētu kļūt 2013. gada 1. jūlijā.

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika turpina izpildīt politiskos kritērijus. Pašlaik valsts īsteno parlamenta, tiesu iestāžu un valsts pārvaldes reformu. Tomēr valstī ir jānostiprina vārda brīvība plašsaziņas līdzekļos, kā arī cīņa pret korupciju. Komisija ir atkārtojusi savu priekšlikumu sākt pievienošanās sarunas.

Melnkalne kandidātvalsts statusu ieguva 2010. gada decembrī. Kopš tā laika valsts ir uzlabojusi savu tiesisko un institucionālo sistēmu, taču tai ir jāturpina centieni cīņā pret korupciju un organizēto noziedzību. Komisija ir ieteikusi sākt pievienošanās sarunas.

Albānijā politiskais strupceļš turpinājās gan pirms 2011. gada maija vietējām vēlēšanām, gan pēc tām. Tomēr līdz gada beigām dialogs starp Albānijas politiskajiem spēkiem varēja atsākties. Valsts guva nelielus panākumus, izpildot politiskos kritērijus, taču tā ir panākusi noteiktu virzību cīņā pret organizēto noziedzību.

Kopš 2010. gada oktobra vēlēšanām Bosnija un Hercegovina nav spējusi izveidot valsts valdību, un tādēļ tiek kavētas reformas, kas ļautu turpināt virzību uz pievienošanos ES. Valsts pārvaldībā aizvien ir iesaistīti starptautiskie dalībnieki, kuriem ir izpildu pilnvaras.

Attiecībā uz Serbiju Komisija ir ierosinājusi tai piešķirt kandidātvalsts statusu, ņemot vērā to, ka Serbija ir atsākusi dialogu ar Prištinu un ir ātri sākusi godprātīgi īstenot jau noslēgtos nolīgumus. Komisija ierosina sākt pievienošanās sarunas ar Serbiju, tiklīdz tā būs īstenojusi papildu progresu, lai normalizētu savas attiecības ar Prištinu. Komisijas atzinumā ir konstatēts, ka Serbija ir panākusi ievērojamu progresu Eiropadomes sanāksmē Kopenhāgenā 1993. gadā noteikto politisko kritēriju ievērošanā. Turklāt valsts ir īstenojusi funkcionējošu tirgus ekonomiku un ir panākusi noteiktu makroekonomikas stabilitātes līmeni. Visbeidzot, Komisija uzskata, ka Serbijai būtu jāspēj uzņemties pienākumus, kas saistīti ar pievienošanos, ņemot vērā nosacījumu, ka progress turpinās.

Kosovā (saskaņā ar ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1244) laikposmu no 2010. līdz 2011. gadam iezīmēja agrīnas parlamenta vēlēšanas, kā arī prezidenta ievēlēšana 2011. gada aprīlī. Šādā kontekstā valsts spēja panākt noteiktu progresu reformu programmā, turklāt bija vērojama attīstība arī saistībā ar tirdzniecību un Valsts padomes izveidi integrācijai ES. Tomēr bažas joprojām rada organizētā noziedzība un korupcija. Komisija tomēr ierosināja īstenot pasākumus, kā ir paredzēts tās 2009. gada paziņojumā, it īpaši vīzu, tirdzniecības, kā arī dalības ES programmās jomā.

Turcijas īstenotais progress

Šajā stratēģijā ir uzsvērts, ka Turcija jau ir plaši integrējusies ES, pateicoties tirdzniecībai un ieguldījumiem, kas tiek īstenoti muitas savienībā. Tomēr šai valstij ir jāturpina centieni, lai tā izpildītu pievienošanās politiskos kritērijus. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai tiktu ievērotas pamattiesības, piemēram, vārda brīvība, sieviešu tiesības un reliģiskā brīvība.

Starptautiskā mērogā Turcijai ir vadošā nozīme saistībā ar 2011. gada notikumiem Ziemeļāfrikā un Vidējos Austrumos. Tāpat tai joprojām ir saspringtas attiecības ar Kipru. Komisija plāno īstenot jaunu pozitīvu programmu, kas nodrošinātu ciešāku sadarbību un dialogu ar šo valsti.

Islandes īstenotais progress

2008.–2009. gadā notika Islandes ekonomikas sabrukums. Valsts pamazām ir atguvusies un ir spējusi saglabāt noteiktu politisko stabilitāti, kas tai ir ļāvis turpināt pievienošanās ES procesu. Islandes integrācijas līmenis ir samērā augsts. Paziņojumā ir norādīts, ka sarunas starp Islandi un ES notiek apmierinoši.

Atbalsts paplašināšanās procesiem

Komisija atbalsta paplašināšanās procesus, izmantojot:

  • finansiālo palīdzību, ko pārsvarā sniedz Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA) ietvaros, un laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam kopējais piešķīrums ir EUR 11,6 miljardi,
  • vīzu un mobilitātes režīmu liberalizāciju, kas mudina valstis veikt reformas,
  • informāciju un saziņu, kas nodrošina sabiedrības atbalstu.
Pēdējā atjaunināšana: 05.01.2012

Skatīt arī

Juridisks paziņojums | Par šo vietni | Meklēt | Kontakti | Lapas sākums