RSS
Alfabētiskais rādītājs
Ši lapa ir pieejama 23 valodas
Jaunas pieejamas valodas:  BG - CS - ET - GA - LV - LT - HU - MT - PL - RO - SK - SL

We are migrating the content of this website during the first semester of 2014 into the new EUR-Lex web-portal. We apologise if some content is out of date before the migration. We will publish all updates and corrections in the new version of the portal.

Do you have any questions? Contact us.


Septītā pamatprogramma (2007.–2013. g.)

Pētniecība ir “zināšanu trīsstūra daļa”, kam globalizētās ekonomikas apstākļos ir jāstiprina izaugsme un nodarbinātība Eiropas Savienībā (ES). Septītā pamatprogramma pētniecībai, kas attiecas uz laika posmu no 2007. līdz 2013. gadam, ir ES iespēja pacelt tās pētniecības politiku vienlīdz augstā līmenī ar tās ekonomiskajām un sociālajām ambīcijām, konsolidējot Eiropas Pētniecības telpu (EPT). Lai sasniegtu šo mērķi, Komisija vēlas palielināt ES gada budžetu pētniecības jomā un piesaistīt arī vairāk valsts un privāto investīciju. Tās īstenošanas laikā Septītajai pamatprogrammai ir arī no pētniecības un zināšanu viedokļa jāatbilst rūpniecības un plašāk – ES politikas vajadzībām. Tās pamatā ir četras galvenās programmas, un tā ir ievērojami vienkāršota, lai pētnieki to varētu vieglāk uztvert un lai tā būtu efektīvāka.

AKTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums 1982/2006/EK (2006. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads).

Padomes Lēmums 969/2006/EK (2006. gada 18. decembris) par Eiropas Atomenerģijas kopienas (Euratom) Septīto pamatprogrammu pētniecības un mācību darbībām kodolenerģijas jomā (2007. līdz 2011. gads).

KOPSAVILKUMS

Septītā pamatprogramma ir pielāgota ES izaugsmes un nodarbinātības vajadzībām. Pēc plašas publiskās apspriešanas tika noteikti četri galvenie mērķi, kuri atbilst četrām īpašām programmām, ar kurām jāstrukturē ES centieni pētniecībā.

Četras galvenās īpašās programmas

Programmas “Sadarbība” mērķis ir veicināt sadarbību un stiprināt saiknes starp rūpniecību un pētniecību starpvalstu līmenī. Mērķis ir izveidot un konsolidēt ES vadošo lomu pētniecības būtiskākajās jomās. Tajā ir iekļautas deviņas tēmas, kuru pārvaldība ir neatkarīga, bet īstenošana – savstarpēji papildinoša.

  • veselība;
  • pārtika, lauksaimniecība un biotehnoloģija;
  • informācijas un komunikācijas tehnoloģijas;
  • nanozinātnes, nanotehnoloģijas, materiāli un jaunas ražošanas tehnoloģijas;
  • enerģētika;
  • vide (tostarp klimata pārmaiņas);
  • transports (tostarp aeronautika);
  • sociālekonomiskās zinātnes un humanitārās zinātnes;
  • drošība un kosmoss.

Programmai “Idejas” ir jākalpo tam, lai Eiropā pastiprinātu progresīvo pētniecību, t. i., jaunu zināšanu atklāšanu, kas fundamentāli maina mūsu pasaules redzējumu un dzīvesveidu. Šī iemesla dēļ jaunā Eiropas Pētniecības padome atbalstīs ambiciozākos un novatoriskākos pētniecības projektus. Šai jaunajai iestādei, kas atradīsies Eiropas pētniecības galvgalī, zinātniskās prioritātes un stratēģijas neatkarīgi noteiks Zinātniskā padome. Nolūks ir pastiprināt Eiropas pētniecības izcilību, veicinot konkurenci un spēju uzņemties risku.

Programma “Cilvēki” mobilizē būtiskus finanšu līdzekļus, lai uzlabotu pētnieku karjeras iespējas Eiropā un piesaistītu vairāk jaunu, spējīgu pētnieku. Komisija vēlas sekmēt mācības un mobilitāti, lai izmantotu visu Eiropas pētniecības personāla potenciālu. Šī programma balstās uz veiksmīgajām Marijas Kirī vārdā nosauktajām darbībām, kuru ietvaros jau vairākus gadus pētniekiem Eiropā piedāvā mobilitātes un mācību iespējas.

Programmas “Iespējas” uzdevums ir sniegt pētniekiem efektīvus instrumentus Eiropas pētniecības kvalitātes un konkurētspējas palielināšanai. Tajā ir runa par lielākiem ieguldījumiem pētniecības infrastruktūrā mazāk konkurētspējīgos reģionos, reģionu pētniecības polu veidošanā un maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) lietderīgā pētniecībā. Šai programmai arī jāatspoguļo starptautiskās sadarbības nozīmība pētniecībā un zinātnes loma sabiedrībā.

Tāpat Septītās pamatprogrammas ietvaros finansēs Kopīgā pētniecības centra (KPC) tiešās darbības un darbības, kuras ir iekļautas Euratom pamatprogrammā šādās jomās:

  • kodolsintēzes enerģijas pētniecība;
  • kodoldalīšanās un aizsardzība pret radiāciju.

Izmaiņas laika gaitā

Septītajā pamatprogrammā ir vēlreiz iekļautas vairākas iepriekšējo programmu sastāvdaļas, kas ir atstājušas pozitīvu iespaidu uz pētniecību Eiropā. Minētais attiecas uz Eiropas partnergrupu vadītiem projektiem, kas nemainīgi paliek pamatprogrammā. Līdzīgi Komisija iekļauj pamatprogrammu Eiropas Pētniecības telpā, kurā ir apvienoti visi ES pasākumi šajā jomā. Programmas darbības laika pagarinājums no četriem līdz septiņiem gadiem uzskatāmi parāda vēlmi rīkoties ilgtermiņā, lai padarītu pētniecisko Eiropu dinamiskāku.

Vienlaikus saglabājot iepriekšējo programmu labākos aspektus, ar Septīto pētniecības pamatprogrammu ievieš jaunus pasākumus, lai uzlabotu ES pētniecības politikas saskaņotību un efektivitāti. Šajā pamatprogrammā galvenie ieviestie jauninājumi ir:

  • vienkāršākas procedūras dalībai programmā;
  • programmas īstenošana un tās budžeta izmantošana pēc tēmas, nevis pēc instrumenta, lai darbība būtu labāk koordinēta un efektīvāka;
  • Eiropas Pētniecības padomes izveide programmas “Idejas” ietvaros, lai atbalstītu progresīvo pētniecību;
  • pastiprināta sadarbība ar rūpniecību visās “Kopīgajās tehnoloģiju iniciatīvās”, kuras apvieno privātās investīcijas un valsts sektora finansējumu;
  • atbalsts Eiropas pētniecības infrastruktūras politikai;
  • “Riska dalīšanas finanšu mehānisma” ieviešana, lai atvieglotu dalībnieku piekļuvi Eiropas Investīciju bankas aizdevumiem.

Jānorāda arī, ka, līdzīgi kā tas bija Sestās pamatprogrammas gadījumā, vairākas pētniecības jomas nesaņems Savienības finansējumu:

  • reproduktīvā cilvēka klonēšana;
  • pētniecībai, kuras mērķis ir pārveidot cilvēku ģenētisko mantojumu un padarīt šīs izmaiņas pārmantojamas;
  • pētniecība, kuras mērķis ir radīt cilvēku embrijus vienīgi pētniecības vai cilmes šūnu ieguves nolūkā.

Vienkāršāka pamatprogramma

Kopš 1984. gada dažādas pētniecības pamatprogrammas ir palielinājušas administratīvo un finanšu procedūru skaitu, kas kontrolē ES darbību pētniecības jomā. Komisija vēlas turpināt iepriekšējās pamatprogrammas laikā uzsākto vienkāršošanas darbu, lai uzlabotu finansēšanas un pētniecības projektu vadības efektivitāti.

Daži no konkrētiem pasākumiem, lai vienkāršotu pamatprogrammas īstenošanu, ir:

  • finansēšanas sistēmu racionalizēšana, samazinot instrumentu izvēli, tā panākot saskaņotāku finansēšanas kārtību;
  • vienkāršākas un mazāk birokrātiskas valodas lietojums, lai tekstu varētu saprast plašāka sabiedrība;
  • oficiālo dokumentu skaita un apjoma samazināšana;
  • dalībniekiem veicamo darbu vienkāršošana;
  • sagatavošanās kontroles pasākumu samazināšana posmā līdz budžeta pieņemšanai;
  • partnergrupu lielāka neatkarība;
  • projektu atlases vienkāršošana.

Svarīgs un vajadzīgs budžets

Komisija laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam piedāvā 50 521 miljonu eiro lielu budžetu, attiecīgi – 7 217 miljonus eiro gadā. Šī summa ir vienāda ar vairāk nekā pusi no Sestās pamatprogrammas gada budžeta (4 375 miljoni eiro gadā, attiecīgi kopā – 17 500 miljoni eiro četros gados). Sīkāk budžets būs sadalīts šādi:

  • “Sadarbība”: 32 413 miljoni eiro;
  • “Idejas”: 7 510 miljoni eiro;
  • “Cilvēki”: 4 750 miljoni eiro;
  • “Iespējas”: 4 097 miljoni eiro;
  • KPC vadītas, ar kodoljautājumiem nesaistītas darbības: 1 751 miljoni eiro;
  • Euratom: 2 700 miljoni eiro (2007.–2011. gads).

Šis palielinājums atspoguļo to, cik pētniecība ir nozīmīga Lisabonas stratēģijas atdzīvināšanā, kuras mērķis ir padarīt Eiropu par pasaulē konkurētspējīgāko un dinamiskāko zināšanu ekonomiku. Vēl nesen Eiropai pietrūka svarīgu iespēju noteiktās pētniecības pamatjomās tādēļ, ka nebija pieejami līdzekļi. Šīs pamatprogrammas ietvaros varēs finansēt vairāk kvalitatīvu projektu un pastiprināt ES inovāciju iespējas.

Zināšanas un tehnika ir Eiropas galvenie trumpji, un tie veido pamatu izaugsmei un nodarbinātībai. Pamatprogrammai ir jāietekmē valstu tēriņi pētniecības jomā, lai Eiropas pētniecības īpatsvars sasniegtu 3 % no IKP. Komisija ir paredzējusi pilnvērtīgi pildīt savu dzinējspēka un koordinatora lomu, lai ar zināšanām veicinātu izaugsmi un nodarbinātību Eiropā.

Priekšvēsture

Kopš 1984. gada ES īsteno pētniecības un tehnoloģiju attīstības politiku, balstoties uz daudzgadu pamatprogrammām. Septītā pamatprogramma ir otrā kopš Lisabonas stratēģijas stāšanās spēkā 2000. gadā, un turpmākajos gados tai ir jāieņem galvenā loma Eiropas izaugsmē un nodarbinātībā. Komisija vēlas attīstīt “zināšanu trīsstūri”, ko veido pētniecības, izglītības un inovāciju politika, lai ar zināšanām vairotu ekonomikas, kā arī sociālā un vides progresa dinamiku.

ATSAUCES

AktsStāšanās spēkā — termiņa beigu datumsTransponēšanas termiņš dalībvalstīsOficiālais Vēstnesis
Lēmums 1982/2006/EK

1.1.2007. - 31.12.2013.

-

Oficiālais Vēstnesis L 412, 30.12.2006.

Lēmums 969/2006/EK

1.1.2007. - 31.12.2011.

-

Oficiālais Vēstnesis L 391, 30.12.2006.

SAISTĪTIE AKTI

Komisijas paziņojums (2009. gada 29. aprīlis) par Eiropas Septītajā pētniecības pamatprogrammā panākto virzību [COM(2009) 209 — Oficiālajā Vēstnesī nav publicēts].
Septītā pamatprogramma šobrīd tiek pielāgota, lai palīdzētu ES radīt uz zināšanām balstītu sabiedrību, kura rada maz oglekļa emisiju. Ar šo pamatprogrammu cenšas palielināt publiskā un privātā sektora ieguldījumus pētniecībā un attīstībā un dažādot pamatprogrammas instrumentus, lai maksimāli palielinātu Eiropas pievienoto vērtību.
Septītā pamatprogramma joprojām ir izšķirīgs instruments, lai veicinātu zinātnisko izcilību un tehnoloģisko attīstību. Tās loma ir vēl svarīgāka pašreizējā ekonomikas augšupejā. Ar Septīto pamatprogrammu tiek veicināti ilgtspējīgi centieni pētniecības jomā gan publiskajā, gan privātajā sektorā, piemēram, kā daļa no Eiropas atveseļošanas plāna ietvaros uzsāktās publiskā un privātā sektora partnerības iniciatīvas attiecībā uz videi draudzīgiem automobiļiem, energoefektīvām ēkām un nākotnes rūpnīcām.
Komisija ir lūgusi ekspertu grupu veikt Septītās pamatprogrammas starpposma novērtējumu, lai uzlabotu tās ietekmi uz Eiropas Pētniecības telpas ieviešanu. Šī novērtējuma secinājumi kalpos par pamatu pārrunām par Eiropas Savienības turpmākajām finanšu shēmām, norisēm pēc 2010. gada saistībā ar Lisabonas stratēģiju un par nākamo pamatprogrammu.

Padomes Regula (Euratom) Nr. 1908/2006 (2006. gada 19. decembris), ar ko paredz noteikumus uzņēmumu, pētniecības centru un universitāšu līdzdalībai Eiropas Atomenerģijas kopienas Septītās pamatprogrammas darbībā un pētījumu rezultātu izplatīšanai (2007. līdz 2011. gads).
Šī regula attiecas uz nosacījumiem uzņēmumu, pētniecības centru un universitāšu līdzdalībai Eiropas Atomenerģijas kopienas (Euratom) Septītajā pamatprogrammā (2007. līdz 2011. gads). Dokuments ir sadalīts četrās nodaļās: ievada noteikumi (temats, definīcijas un konfidencialitāte), līdzdalība netiešās darbībās (līdzdalības nosacījumi, procedūru aspekti utt.), izplatīšanas un izmantošanas noteikumi (jauno un iepriekš uzkrāto zināšanu īpašums, aizsardzība, publicēšana, izplatīšana un izmantošana, kā arī piekļuves tiesības tām) un īpaši noteikumi dalībai pasākumos tematiskajā jomā “kodolsintēzes enerģijas pētniecība”.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1906/2006 (2006. gada 18. decembris), ar ko paredz noteikumus uzņēmumu, pētniecības centru un universitāšu līdzdalībai Septītās pamatprogrammas darbībās un pētījumu rezultātu izplatīšanai (2007. līdz 2013. gads) [Oficiālais Vēstnesis L 391, 30.12.2006.].
Regula attiecas uz uzņēmumu, pētniecības centru un universitāšu līdzdalības noteikumiem Eiropas Kopienas Septītās pamatprogrammas (2007. līdz 2013. gads) ietvaros. Regula sastāv no četrām nodaļām: ievada noteikumi, līdzdalība netiešās darbībās, Eiropas Investīciju banka, kā arīizplatīšanas un izmantošanas noteikumi.

Pēdējā atjaunināšana: 07.01.2010
Juridisks paziņojums | Par šo vietni | Meklēt | Kontakti | Lapas sākums