RSS
Alfabētiskais rādītājs
Ši lapa ir pieejama 23 valodas
Jaunas pieejamas valodas:  BG - CS - ET - GA - LV - LT - HU - MT - PL - RO - SK - SL

We are migrating the content of this website during the first semester of 2014 into the new EUR-Lex web-portal. We apologise if some content is out of date before the migration. We will publish all updates and corrections in the new version of the portal.

Do you have any questions? Contact us.


Ēku energoefektivitāte

Ēku sektors aizņem 40 % no Eiropas Savienības (ES) kopējā enerģijas patēriņa. Enerģijas patēriņa samazinājums šajā jomā attiecīgi ir prioritāte “20-20-20” mērķu ietvaros. Šī direktīva atbilst šai vēlmei, jo tā dalībvalstīm sniedz pamatnostādnes attiecībā uz ēku energoefektivitāti.

AKTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/31/ES (2010. gada 19. maijs) par ēku energoefektivitāti

KOPSAVILKUMS

Šīs direktīvas mērķis ir veicināt ēku un ēkas daļu energoefektivitāti *.

Ēku energoefektivitātes aprēķina metodoloģija

Dalībvalstīm tiek prasīts valsts vai reģionālā līmenī pieņemt ēku energoefektivitātes aprēķina metodoloģiju, kurā būtu ņemti vērā noteikti aspekti, proti:

  • ēkas siltuma rādītāji (siltumvadītspēja, izolācija utt.);
  • apkures iekārtas un karstā ūdens apgāde;
  • gaisa kondicionēšanas ierīces;
  • iebūvētās apgaismes iekārtas;
  • telpu mikroklimatiskie nosacījumi.

Tajā ir ņemta vērā arī pozitīvā ietekme, ko rada citi elementi, piemēram, vietējie saules iedarbības apstākļi, elektroenerģija, kas iegūta koģenerācijas procesā, un centralizētas vai kopīgas apkures un dzesēšanas sistēmas.

Minimālo prasību noteikšana

Dalībvalstīm tiek prasīts saskaņā ar iepriekš minēto aprēķina metodoloģiju energoefektivitātes jomā ieviest minimālās prasības, lai izmaksu ziņā sasniegtu optimālu līmeni. Šo prasību līmeni pārskata reizi piecos gados.

Dalībvalstīm nosakot šīs minimālās prasības, tās var nošķirt jaunas ēkas un jau esošas ēkas, kā arī dažādu ēku kategorijas.

Jaunajās ēkās ir jāņem vērā šīs prasības, un pirms celtniecības darbu sākuma veic to analīzi attiecībā uz atjaunojamo energoresursu energoapgādes sistēmu, centralizēto vai kopējo apkures vai dzesēšanas sistēmu un koģenerācijas sistēmu izbūvi.

Esošajās ēkās, kad tām veic apjomīgus remontdarbus, veic ieguldījumu, uzlabojot energoefektivitāti tā, lai arī varētu izpildīt minimālās prasības.

No minimālo prasību piemērošanas jomas var izslēgt:

  • oficiāli aizsargātas ēkas (piemēram, vēsturiskas ēkas);
  • ēkas, kas kalpo par kulta vietām;
  • pagaidu celtnes;
  • dzīvojamās ēkas, kuras paredzēts katru gadu izmantot ierobežotu laiku;
  • brīvi stāvošas ēkas ar kopējo izmantojamo platību, kas ir mazāka par 50 m².

Kad tiek no jauna tiek uzstādītas, nomainītas vai uzlabotas tādas ēkas tehniskās sistēmas kā apkures sistēma, karstā ūdens sistēma, gaisa kondicionēšanas sistēma un lielas ventilācijas sistēmas, tām ir jāatbilst arī prasībām energoefektivitātes jomā.

Būves elementiem, kas ir norobežojošo konstrukciju daļa un būtiski ietekmē norobežojošo konstrukciju energoefektivitāti (piemēram, logu rāmji), arī ir jāatbilst minimālajām energoefektivitātes prasībām, ja tos maina vai atjauno, lai izmaksu ziņā sasniegtu optimālu līmeni.

Ikreiz, kad būvē vai remontē ēku, šajā direktīvā tiek stingri rosināta inteliģento energopatēriņa mērīšanas sistēmu uzstādīšana saskaņā ar Direktīvu par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu.

Mērķis: gandrīz nulles enerģijas ēkas

No 2020. gada 31. decembra visām jaunajām ēkām jābūt gandrīz nulles enerģijas ēkām. Jaunajām ēkām, kurās atrodas valsts iestādes un kuras pieder valsts iestādēm, ir jāatbilst šiem pašiem kritērijiem pēc 2018. gada 31. decembra.

Komisija rosina palielināt šādu ēku skaitu, ieviešot valsts plānus, kuros iekļauts:

  • apraksts par to, kā dalībvalstij praktiski pielietot gandrīz nulles enerģijas ēku definīciju;
  • starpposma mērķi, lai uzlabotu jaunu ēku energoefektivitāti laikā līdz 2015. gadam;
  • informācija par politikas jomām un finansiāliem pasākumiem, kuri pieņemti, lai uzlabotu ēku energoefektivitāti.

Tirdzniecības atvieglojumi un finansiālie šķēršļi

Dalībvalstis ir atbildīgas par tādu esošu un iespējamu instrumentu saraksta sagatavošanu, kuru nolūks ir veicināt ēku energoefektivitātes uzlabošanu. Šo sarakstu pārskata reizi trijos gados.

Energoefektivitātes sertifikāti

Dalībvalstīm jāievieš ēku energoefektivitātes sertificēšanas sistēma. Tajā iekļauj informāciju par ēku energoefektivitāti, kā arī ieteikumus par izmaksu samazināšanu.

Kad ēku vai ēkas daļu piedāvā pārdošanai vai īrēšanai komerciālos plašsaziņas līdzekļos, sludinājumos iekļauj energoefektivitātes sertifikāta energoefektivitātes rādītāju.

Ēkā vai ēkas daļā veicot celtniecības darbus, to pārdot vai izīrējot, šo sertifikātu parāda jaunajam īrniekam vai iespējamam pircējam un nodod pircējam vai jaunajam īrniekam.

Ēkās, kur valsts iestāde aizņem kopējo platību vairāk nekā 500 m² apmērā, un bieži apmeklētās sabiedriskās ēkās, kuru kopējā platība pārsniedz 500 m², energoefektivitātes sertifikātu novieto un skaidri redzamā vietā (2015. gada 9. jūlijā šī robežvērtība tiks samazināta līdz 250 m²).

Dalībvalstis ir atbildīgas par regulāras kontroles sistēmas ieviešanu attiecībā uz ēku apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmām.

Ar šo direktīvu atceļ Direktīvu 2002/91/EK (DA) (DE) (EL) (EN) (ES) (FR) (IT) (NL) (PT) (FI) (SV).

Aktā lietotie svarīgākie termini
  • Ēku energoefektivitāte: aprēķinātais vai uzskaitītais enerģijas daudzums, kas ir vajadzīgs, lai apmierinātu energopieprasījumu saistībā ar ēkas tipisku izmantojumu, kurā ietilpst enerģija, kas izmantota apkurei, dzesēšanai, ventilācijai, karstajam ūdenim un apgaismojumam.

ATSAUCE

Akts Stāšanās spēkā Transponēšanas termiņš dalībvalstīs Oficiālais Vēstnesis
Direktīva 2010/31/UE

8.7.2010.

9.7.2012.

OV L 153, 18.6.2010.

Pēdējā atjaunināšana: 17.09.2010
Juridisks paziņojums | Par šo vietni | Meklēt | Kontakti | Lapas sākums