RSS
Alfabētiskais rādītājs

We are migrating the content of this website during the first semester of 2014 into the new EUR-Lex web-portal. We apologise if some content is out of date before the migration. We will publish all updates and corrections in the new version of the portal.

Do you have any questions? Contact us.


Izaugsme un darbvietas

Arhīvs
Nodarbinātība un sociālā politika

Lisabonas stratēģijā, kuras īstenošanu uzsāka 2000. gadā, bija paredzēts, ka Eiropai līdz 2010. gadam ir jākļūst par "konkurētspējīgāko un dinamiskāko uz zināšanām balstīto ekonomiku pasaulē ar ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, ar darbvietām, kuru kļūst arvien vairāk un kuras kļūst arvien labākas, un ar plašāku sociālo kohēziju". Lisabonas stratēģijas starpposma pārskats liecina, ka rezultāti, labākajā gadījumā, ir atšķirīgi. Plaisa produktivitātes un izaugsmes ziņā starp Eiropu un tās ekonomiskajiem partneriem ir palielinājusies vēl vairāk, un sabiedrības novecošana rada papildu izaicinājumus.
Tādēļ Eiropadome nolēma atjaunot Lisabonas stratēģiju, izmantojot partnerību izaugsmei un darbvietām. Šīs partnerības mērķis joprojām sakņojas ilgtspējīgā attīstībā. Tomēr, lai to panāktu, Eiropai ir jākoncentrējas uz mazāku prioritāšu skaitu. Spēcīgākas un ilgtspējīgākas izaugsmes īstenošana un vairāk un labāku darbvietu radīšana atbrīvotu līdzekļus, kas nepieciešami, lai mēs īstenotu vispārīgākus centienus ekonomikas, sociālajā un vides jomā.

  • EIROPAS PIEVILCĪBAS VEICINĀŠANA IEGULDĪTĀJU PIESAISTĪŠANAI
    Lai palielinātu izaugsmes un darbvietu attīstību, ir jāveicina Eiropas pievilcība ieguldītāju piesaistīšanai. Ņemot vērā mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) būtisko ieguldījumu darbvietu radīšanā un izaugsmes veicināšanā, Eiropai vispirms ir jānovērš šķēršļi MVU dibināšanai un ir jāveicina uzņēmējdarbības gars. Turklāt, neraugoties uz progresu, kas panākts kopš Lisabonas stratēģijas īstenošanas uzsākšanas, aizvien vēl ir nepietiekams pieejamais riska kapitāls, lai uzsāktu jaunu uzņēmējdarbību, un pašreizējie nodokļu noteikumi kavē peļņas uzkrāšanos pamatkapitāla veidošanai.
    • Atvērtu un konkurētspējīgu tirgu nodrošināšana Eiropā un ārpus tās
      Konkurence iekšējā tirgū veicina produktivitāti un inovācijas. Eiropas konkurences politikai ir būtiska nozīme konkurences tirgu veidošanā. Tai ir jāturpinās arī paplašinātajā Eiropā, kā arī konkrētos tirgos, kuri nav atklājuši visu savu potenciālu. Ir jānovērš šķēršļi konkurencei un valsts atbalsts ir jāpārorientē uz inovācijām, izpēti un attīstību, kā arī riska kapitālu. Ārpus ES tirdzniecības politikai ir jābūt tādai, lai Eiropas uzņēmumiem būtu piekļuve trešo valstu tirgiem, ievērojot noteikumus, kas garantē godīgu konkurenci.
    • Eiropas un dalībvalstu tiesību aktu pilnveidošana
      Tiesību aktu vienkāršošana palīdz uzņēmumiem, it īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), novēršot nelietderīgas administratīvās formalitātes. Eiropas Komisija un dalībvalstis jau ir uzsākušas virkni iniciatīvu, lai samazinātu administratīvās izmaksas. Tas ir sniedzis labumu Eiropas uzņēmumu produktivitātei un konkurētspējai, kā arī to potenciālajai pielāgošanās spējai, inovācijām un darbvietām. Arī jaunu sabiedrību dibināšana ir kļuvusi vienkāršāka.
    • Eiropas infrastruktūras paplašināšana un uzlabošana
      Investīcijām transporta nozarē ir jāatbilst sabiedrības ekonomiskajām, sociālajām un vides vajadzībām. Moderna infrastruktūra ir būtisks konkurētspējas faktors, lai piesaistītu uzņēmumus, jo tā atvieglo apmaiņu un mobilitāti. Turklāt klimata pārmaiņas izvirza nepieciešamību panākt ilgtspējīgāku mobilitāti. Intermodalitāte ir paredzēta, lai labāk sadalītu satiksmi starp videi draudzīgākiem, drošākiem un energoefektīvākiem transportlīdzekļiem. Tajā pašā laikā jaunās tehnoloģijas transportu padara efektīvāku.
  • ZINĀŠANAS UN INOVĀCIJAS IZAUGSMES SEKMĒŠANAI
    Zināšanas un inovācijas ir ļoti būtiskas produktivitātes pieaugumam. Šis produktivitātes pieaugums ir ārkārtīgi svarīgs faktors Eiropai, jo pasaules konkurences kontekstā tai ir jāsastopas ar konkurentiem, kuru rīcībā ir lēts darbaspēks un dabas resursi.
    • Ieguldījumu izpētes un attīstības sekmēšana un uzlabošana
      Vēl ir daudz jāpaveic, lai sasniegtu Eiropas mērķi — 3 % no IKP, no kuriem 1 % no valsts sektora un 2 % no privātā sektora. Šajā kontekstā valsts atbalsta reforma jauniem un inovatīviem uzņēmumiem atvieglo piekļuvi riska kapitālam un finansējumam. 7. pētniecības pamatprogramma ir paredzēta, lai atbalstītu privātā sektora ieguldījumus tehnoloģiju pamatjomās. Tāda nodokļu pieeja izpētei un attīstībai, kas uzņēmumus mudina ieguldīt izpētes un attīstības darbībās.
    • Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) inovāciju un pielāgošanas veicināšana
      Lai izpēte radītu izaugsmi, jānodrošina, lai izpētes rezultāti tiktu pārvērsti inovācijā. Lielāka sadarbība starp augstskolām un uzņēmumiem ļauj labāk nodot idejas, pretī saņemot lielāku uzņēmumu dalību augstskolu finansēšanā. Tas izpēti padara kvalitatīvāku un rentablāku. Inovāciju un konkurētspējas pamatprogramma atbalsta darbības, kas veicina informācijas tehnoloģiju, ekotehnoloģiju un atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu.
    • Inovācijas veicina ilgtspējīgu attīstību
      Inovācija un tehnoloģiju attīstība ir galvenie elementi, kas veicina videi draudzīgu ekonomikas izaugsmi un nodrošina resursu (it īpaši energoresursu) ilgtspēju. Vides tehnoloģiju attīstība var arī atvērt jaunus tirgus, kas savukārt veicinās uzņēmumu konkurētspēju un darbvietu nodrošinājumu.
    • Stabilas rūpnieciskās bāzes veicināšana Eiropā
      Eiropas rūpniecisko tehnoloģiju potenciāls joprojām nav pilnībā izmantots. Kopēja Eiropas pieeja izaicinājumiem izpētes jomā, tiesību akti un finansējums var radīt sinerģiju, kas ļaus īstenot vērienīgus projektus un atbilstošāk reaģēt uz sabiedrības vajadzībām. Turklāt valsts sektora finanšu ieguldījums var veicināt ilgtspējīgu konkrētu produktu un pakalpojumu attīstību, stiprinot Eiropas konkurētspēju starptautiskā mērogā. Projekts "Galileo" un mobilie telefonsakari ir labi partnerību piemēri.
  • VAIRĀK UN LABĀKAS DARBVIETAS
    Eiropai ir vajadzīgas vairāk un labākas darbvietas. Saistībā ar demogrāfiskajām pārmaiņām, kas rada aizvien lielāku spiedienu nodarbinātības jomā, tā ekonomiski un sociāli ir absolūta nepieciešamība.
    • Lielāka skaita cilvēku piesaistīšana darba tirgum un sociālās aizsardzības sistēmas modernizēšana
      Dalībvalstis ir aicinātas noteikt nodarbinātības līmeni 2008. un 2010. gadā un pieņemt pasākumus, kas tām jāīsteno savās valstu reformu programmās. Pamatnostādnes par darbvietām palīdz tām izvēlēties visefektīvākos instrumentus. Galvenais izaicinājums ir piesaistīt vairāk cilvēku darba tirgum un noturot to tajā: īpaša uzmanība ir pievērsta jauniešiem un gados vecākiem darba ņēmējiem. Šajā kontekstā ir nepieciešama arī pensiju un aprūpes sistēmu reforma, lai nodrošinātu viņu darbspēju un drošu sociālo aizsardzību.
    • Darba ņēmēju un uzņēmumu pielāgošanās spēju uzlabošana un darba tirgu elastības palielināšana
      Ātri mainīgā ekonomika pieprasa aizvien lielāku darbinieku spēju pielāgoties, jo viņiem ir jāattīsta savas zināšanas, lai tie varētu reaģēt uz nozaru strauji augošajām vajadzībām. Tomēr šai elastībai ir jāiet roku rokā ar sociālo drošību, kas ietver arī pārmaiņu periodus. Sociālās aizsardzības sistēmas ir jāmodernizē, lai tās varētu stāties pretī šiem jaunajiem izaicinājumiem. Lai labāk reaģētu uz tirgus vajadzībām, obligāti ir jānovērš šķēršļi, kas ierobežo darbaspēka mobilitāti.
    • Lielāks ieguldījums cilvēku kapitālā, nodrošinot labāku izglītību un prasmes
      Izglītībai un apmācībai ir būtiska nozīme uz zināšanām balstītā ekonomikā, jo tās atbalsta izaugsmi un darbvietas, nodrošinot augsti kvalificētu darbaspēku, kuram ir viegli pielāgoties. Tās stiprina arī sociālo kohēziju un aktīvu pilsoniskumu. Visā Eiropas izglītības un apmācības telpā ikvienam ir jānodrošina piekļuve izglītībai un apmācībai visa mūža garumā, līdz 2010. gadam to padarot par globālu kvalitātes atsauces kritēriju.
    • ES 2007.–2013. gada kohēzijas politika un struktūrfondu un Kohēzijas fonda nozīme
      Kopienu stratēģiskie virzieni definē prioritātes attiecībā uz kohēzijas politiku. Šie virzieni nosaka jomas, kurās kohēzijas politika var veicināt Lisabonas mērķu sasniegšanu, kā arī pamatnostādnes attiecībā uz izaugsmi un darbvietām. Tādā veidā valstu programmu un projektu, kas atkarīgi no struktūrfondiem un Kohēzijas fonda, mērķi ir izaugsme, darbvietas, inovācijas un uz zināšanām balstīta ekonomika, kā arī fizisku infrastruktūru izveide.

Skatīt arī

  • Papildinformācija Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē: "Izaugsme un darbvietas — strādāsim kopā nākotnes Eiropai".
Juridisks paziņojums | Par šo vietni | Meklēt | Kontakti | Lapas sākums