RSS
Alfabētiskais rādītājs
Ši lapa ir pieejama 23 valodas
Jaunas pieejamas valodas:  BG - CS - ET - GA - LV - LT - HU - MT - PL - RO - SK - SL

We are migrating the content of this website during the first semester of 2014 into the new EUR-Lex web-portal. We apologise if some content is out of date before the migration. We will publish all updates and corrections in the new version of the portal.

Do you have any questions? Contact us.


Vienlīdzīga attieksme pret nodarbinātību un profesiju

Ar šo direktīvu ievieš kopēju sistēmu, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi starp Eiropas Savienības iedzīvotājiem neatkarīgi no to reliģijas vai uzskatiem, iespējamas invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas attiecībā uz pieeju darbam vai profesijai, paaugstinājumam amatā, profesionālajai izglītībai, darba nosacījumiem un arī pieeju attiecībā uz darbu vai iesaistīšanos noteiktās organizācijās.

AKTS

Direktīva 2000/78/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju.

KOPSAVILKUMS

Cīņa pret dažādiem diskriminācijas veidiem ir svarīgs Eiropas Savienības uzdevums. Būtībā Savienība balstās uz brīvības, demokrātijas, cilvēktiesību un pamatbrīvību, kā arī tiesiskuma principa ievērošanu. Tādēļ ES ir jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai apkarotu visu veidu diskrimināciju, sevišķi, ja tā pastāv nodarbinātībā vai darba tirgū.

Nodarbinātībai un profesijai ir būtiska loma vienādu iespēju nodrošināšanā visiem, un tās lielā mērā dod ieguldījumu pilsoņu līdzdalībā ekonomiskajā, sociālajā un kultūras dzīvē. Tomēr darba tirgū un nodarbinātības jomā ir novērojami daudzi diskriminācijas gadījumi.

Ar Amsterdamas līgumu noteiktā EK līguma 13. pantā Kopienai tiek piešķirtas īpašas pilnvaras cīņai pret diskrimināciju pēc dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai uzskatiem, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas.

Dalībvalstis aizliedz diskrimināciju nodarbinātībā vai profesijā. Tomēr šī aizlieguma piemērojamība, saturs un izpildāmība atšķiras. Līdz ar to šīs direktīvas mērķis ir šajā jomā ieviest minimālu vispārēju sistēmu.

Darbības joma

Direktīva attiecas uz šādām jomām:

  • nosacījumi par piekļuvi algotai profesionālai darbībai vai pašnodarbinātībai, tostarp paaugstināšanai amatā;
  • profesionālā izglītība;
  • nodarbinātības un darba nosacījumi (ieskaitot atalgojumu un atlaišanu);
  • iesaistīšanās un līdzdalība darba devēju vai darba ņēmēju organizācijā vai citā profesionālā organizācijā.

Tā attiecas kā uz valsts, tā arī uz privāto sektoru, ieskaitot valsts iestādes, kā arī uz darbu, par kuru saņem atalgojumu kā par brīvprātīgo darbu.

Diskriminācijas jēdziens

Direktīvas mērķis ir apkarot gan tiešo diskrimināciju (dažāda attieksme pēc vienas skaidras īpašības), gan netiešo diskrimināciju (šķietami neitrāls noteikums, kritērijs vai prakse, kas tomēr rada aizdomas par nelabvēlīgas situācijas radīšanu vienam vai vairākiem noteiktiem cilvēkiem, vai arī diskriminācijas kurināšana). Cilvēka aizskaršanu, kas rada naidīgu vidi, uzskata par diskrimināciju. Ir paredzēta saprātīga darba vietas izveidošana, lai nodrošinātu vienādas attieksmes principu pret invalīdiem, šo principu piemērojot vienīgi gadījumiem, kas nerada nepamatotas grūtības.

Atļautas dažādas attieksmes gadījums

  • Izšķirīga prasība attiecībā uz profesiju

Noteiktos gadījumos dažādu attieksmi var attaisnot, kad to attaisno amata raksturs vai apstākļi, kuros veic darbu.

  • Dažāda attieksme pēc vecuma

Šādas dažādas attieksmes gadījumi ir pieņemami, ja tie ir objektīvi attaisnoti un vajadzīgi likumīgu mērķu sasniegšanai darba tirgū (nodrošināt jauniešu vai vecāku darba ņēmēju aizsardzību, nosakot prasību pēc profesionālās pieredzes utt.).

  • Pozitīva darbība

Dalībvalstīm ir tiesības saglabāt un paredzēt pasākumus ar mērķi novērst vai labot pastāvošas nevienlīdzības situācijas (pasākumi, kas paredzēti, lai veicinātu jauniešu integrāciju, pāreju no profesionālās darbības uz pensiju utt.).

Minimālās prasības

Direktīvā ir iekļauta “noteikumu nepasliktināšanas” klauzula, kas attiecas uz dalībvalstīm, kuras piemēro tiesību aktus, kas paredz augstāku aizsardzības līmeni par to, kādu nodrošina ar šo direktīvu.

Tiesiskā aizsardzība un tās piemērošana

Neraugoties uz Kopienas tiesībās nostiprināto vienādas attieksmes principu starp vīriešiem un sievietēm, fakti liecina, ka šī principa piemērošana ir izrādījusies ārkārtīgi sarežģīta. Ņemot vērā šīs grūtības, direktīvā ir paredzēti vairāki mehānismi, kā pārliecināties par ieviesto tiesību efektivitāti attiecībā uz cīņu pret diskrimināciju.

Šie mehānismi balstās uz:

  • tiesību aizsardzības uzlabošanu, pastiprinot piekļuvi tiesu varai vai mierizlīguma procedūrām (tik individuāli, ka organizācijām tiek dota iespēja īstenot šīs tiesības iesniedzēja vārdā);
  • pierādīšanas pienākuma attīstību: kolīdz ir noskaidroti fakti, kas ļauj izdarīt pieņēmumu, ka pastāv diskriminācija, pierādīšana kļūst par atbildētāja pienākumu saskaņā ar Direktīvu 97/80/EK un ES tiesas judikatūru par diskrimināciju pēc dzimuma;
  • diskriminācijas upuru aizsardzību pret pretdarbību un jo īpaši — pret atlaišanu;
  • atbilstošas informācijas izplatīšanu par direktīvu, tiklīdz tā ir pieņemta, profesionālās izglītības un apmācības iestādēm un darba vietām.

Darba devēju un darba ņēmēju loma cīņā pret diskrimināciju ir ļoti svarīga. Tādēļ dalībvalstīm ir jāveic atbilstoši pasākumi, lai rosinātu dialogu starp darba devējiem un darba ņēmējiem nolūkā veicināt vienādu attieksmi ar darba vietas prakses pārraudzību, uzvedības kodeksu ieviešanu, apmaiņu attiecībā uz labu praksi utt.

Diskriminējošas valsts normas atceļ vai pasludina par spēkā neesošām. Dalībvalstis paredzēs sankcijas par vienādas attieksmes principa pārkāpuma gadījumiem.

Dalībvalstis nosūta Komisijai visu vajadzīgo informāciju, lai Eiropas Parlamentā un Padomē izstrādātu ziņojumu par direktīvu divu gadu laikā, skaitot no tās stāšanās spēkā, un pēc tam reizi piecos gados.

Direktīvā ir iekļauta novērtējuma veidlapa par ietekmi uz uzņēmumiem un jo īpaši — uz maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Priekšvēsture

Direktīva ietilpst pasākumu kopumā, kuru mērķis ir cīnīties pret diskrimināciju. Papildus šim tiesību aktam paketē ir iekļauts arī Komisijas paziņojums par veikto darbību kopējo sistēmu, direktīva par vienādas attieksmes neatkarīgi no rases vai etniskās izcelsmes principu, kā arī cīņas pret diskrimināciju rīcības programma laika periodam no 2001. gada līdz 2006. gadam.

Direktīvā nav ņemta vērā diskriminācija pēc dzimuma, jo par šo principu jau ir runa Kopienas tiesību aktos (proti, Direktīvā 76/207/EEK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba, profesionālās izglītības un izaugsmes iespējām un darba apstākļiem un Direktīvā 86/613/EEK par to, kā piemērot vienlīdzīgas attieksmes principu pret pašnodarbinātiem vīriešiem un sievietēm, to skaitā lauksaimniecībā nodarbinātiem, un par pašnodarbinātu grūtnieču un māšu aizsardzību).

ATSAUCES

AktsStāšanās spēkāTransponēšanas termiņš dalībvalstīsOficiālais Vēstnesis
Direktīva 2000/78/EK

2.12.2000.

2.12.2003.

OV L 303, 2.12.2000.

Pēdējā atjaunināšana: 11.04.2007
Juridisks paziņojums | Par šo vietni | Meklēt | Kontakti | Lapas sākums