RSS
Alfabētiskais rādītājs
Ši lapa ir pieejama 22 valodas
Jaunas pieejamas valodas:  BG - CS - ET - LV - LT - HU - MT - PL - RO - SK - SL

We are migrating the content of this website during the first semester of 2014 into the new EUR-Lex web-portal. We apologise if some content is out of date before the migration. We will publish all updates and corrections in the new version of the portal.

Do you have any questions? Contact us.


Prasības dalībvalstu budžeta struktūrām

Šī direktīva ievieš sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz dalībvalstu budžeta struktūru. Šie noteikumi attiecas uz budžeta uzraudzību Eiropas Savienībā (ES). To mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm ievērot saistības, kas tām jāpilda saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu.

AKTS

Padomes 2011. gada 8. novembra Direktīva 2011/85/ES par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām (Oficiālais Vēstnesis L 306, 23.11.2011.).

KOPSAVILKUMS

Šī direktīva attiecas uz dalībvalstu budžeta struktūrām. Šīs budžeta struktūras aptver visus pasākumus, noteikumus un iestādes, ar kuru palīdzību dalībvalstu valdības īsteno budžeta politiku.

Attiecīgi direktīvā paredzēti noteikumi, kas piemērojami dažiem budžeta struktūru elementiem, proti,

  • budžeta uzskaites un statistikas pārskatu sagatavošanas sistēmām;
  • noteikumiem un procedūrām, kas reglamentē prognožu sagatavošanu budžeta plānošanai;
  • tādām skaitliskām fiskālām normām, kas specifiskas katrai valstij, kā, piemēram, ierobežojumi attiecībā uz parādsaisaistībām un budžeta deficītu;
  • vidēja termiņa budžeta struktūrai.

Budžeta uzskaites un statistikas pārskatu sagatavošanas sistēmas

Dalībvalstīs jābūt publiskām uzskaites sistēmām, lai nodrošinātu to, ka ir visaptveroši un konsekventi ietveras visu dalībvalstu valdību apakšnozares.

Šīm uzskaites sistēmām arī jāļauj dalībvalstīm nodrošināt to, ka fiskālie dati ir pieejami visām dalībvalstu valdībām.

Turklāt dalībvalstu uzskaites sistēmas ir pakļautas iekšējai kontrolei un neatkarīgai revīzijai.

Prognožu sagatavošana budžeta plānošanai

Dalībvalstis nodrošina, ka fiskālās plānošanas pamatā ir pēc iespējas ticamas makroekonomiskās un budžeta prognozes. Izdarot šīs prognozes, īpaši pēta fiskālo mainīgo lielumu līknes atkarībā no dažādiem pieņēmumiem par izaugsmi un procentu likmēm.

Dalībvalstis publisko makroekonomiskās un budžeta prognozes, šo prognožu pamatā esošo metodoloģiju un parametrus. Tās arī norāda iestādi, kas ir atbildīga par makroekonomisko un budžeta prognožu sagatavošanu.

Dalībvalstu prognozes pēc tam salīdzina ar Komisijas prognozēm. Arī Komisijai ir jāpublicē prognožu pamatā esošā metodoloģija un attiecīgie parametri. Visas būtiskas atšķirības starp dalībvalstu un Komisijas prognozēm ir aprakstītas un izskaidrotas.

Skaitliskas fiskālās normas

ES budžeta uzraudzības pamatā ir jābūt skaitliskām fiskālām normām, kas ir specifiskas katrai dalībvalstij. Šo normu mērķis ir novērstu pārmērīgu budžeta deficītu un pārmērīgu valsts parādu.

Katrai valstij specifiskās fiskālās normās ietver, it īpaši:

  • mērķus un normu darbības jomu;
  • šādu normu izpildes efektīvu uzraudzību, kas balstās uz uzticamu un neatkarīgu analīzi, kuru veic neatkarīgas struktūras vai struktūras, kam nodrošināta funkciju neatkarība no valsts budžeta iestādēm;
  • sekas normu neievērošanas gadījumā.

Vidēja termiņa budžeta struktūra

Dalībvalstis izveido vidēja termiņa budžeta struktūru. Šī struktūra ir definēta kā valstu budžeta procedūru kopums, kas attiecībā uz fiskālās politikas veidošanu nav tikai ikgadējā budžeta grafika sagatavošana. Vienlaikus tiek pieņemta fiskālās plānošanas kārtība vismaz trim gadiem. Budžeta struktūrā ir arī šādi elementi:

  • vispusīgi un pārskatāmi daudzgadu budžeta mērķi, kas, piemēram, ir izteikti kā dalībvalsts valdības budžeta deficīts vai valsts parāds;
  • prognozes par katru būtisku vispārējās valdības izdevumu un ieņēmumu pozīciju;
  • apraksts par paredzēto vidēja termiņa politiku, kas ietekmē vispārējās valdības finanses;
  • izvērtējumu tam, kā šī paredzētā politika varētu iespaidot publisko finanšu ilgtermiņa stabilitāti.

Priekšvēsture

Stabilitātes un izaugsmes pakts ir noteikumu kopums, ar ko nodrošina ekonomikas un budžeta uzraudzību Eiropas līmenī. Tā mērķis ir nodrošināt ES ekonomisko un finanšu stabilitāti.

Attiecīgi dalībvalstīm ir jāīsteno saprātīga budžeta politika, lai novērstu pārmērīgu budžeta deficītu, kas varētu apdraudēt ekonomisko un finanšu stabilitāti Eiropas Savienībā.

Stabilitātes un izaugsmes paktā 2011. gadā ir ieviestas plašas reformas. Jaunie pieņemtie pasākumi iezīmē svarīgu posmu, kura mērķis ir nodrošināt fiskālo disciplīnu, veicināt Eiropas ekonomikas stabilitāti un novērst jaunas krīzes rašanos Eiropas Savienībā.

Stabilitātes un izaugsmes pakts aptver sešus tiesību aktus, kas stājās spēkā 2011. gada 13. decembrī:

  • Regulu (ES) Nr. 1173/2011 par efektīvu budžeta uzraudzības īstenošanu eurozonā;
  • Regulu (ES) Nr. 1174/2011 par izpildes pasākumiem pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības koriģēšanai eurozonā;
  • Regulu (ES) Nr. 1175/2011, ar ko groza budžeta stāvokļa uzraudzības procedūras;
  • Regulu (ES) Nr. 1176/2011 par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību;
  • Regulu (ES) Nr. 1177/2011, ar kuru groza pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru;
  • šo Direktīvu 2011/85/ES par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām.

ATSAUCES

AktsStāšanās spēkāTransponēšanas termiņš dalībvalstīsOficiālais Vēstnesis
Direktīva 2011/85/ES

13.12.2011.

-

OV L 306, 23.11.2011.

Pēdējā atjaunināšana: 17.02.2012
Juridisks paziņojums | Par šo vietni | Meklēt | Kontakti | Lapas sākums