ES ekonomiskā un monetārā savienība

 

KOPSAVILKUMS:

Līguma par Eiropas Savienības darbību 119. pants

Līguma par Eiropas Savienības darbību 140. pants

KĀDS IR LĪGUMA PAR EIROPAS SAVIENĪBAS DARBĪBU 119. UN 140. PANTA MĒRĶIS?

• 119. pantā paredzēts, ka Eiropas Savienība (ES) un ES dalībvalstis nodrošina ekonomikas politikas koordināciju, kā arī nosaka un īsteno vienotu monetāro politiku un valūtas maiņas kursa politiku. Šajā pantā minētās darbības paredz arī ieviest vienotu valūtu – euro; ir norādīti arī to īstenošanas pamatprincipi.
• 140. pantā minēts, ka dalībvalstīm jāpanāk atbilstība noteiktiem “konverģences kritērijiem”, ja tās vēlas uzsākt pāreju uz ES ekonomiskās un monetārās savienības(EMS) trešo posmu. Trešais posms paredz pāriešanu uz euro kā valūtu un vienotas monetārās politikas ieviešanu attiecīgajās dalībvalstīs.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

• EMS ir dalībvalstu ekonomikas un monetārās politikas saskaņošanas process. Šajā procesā ir paredzēti trīs posmi.
  • Pirmais posms (1990.–1993. gads). Kapitāla brīva aprite starp dalībvalstīm.
  • Otrais posms (1994.–1998. gads). Dalībvalstu monetārās politikas koordinēšana, sekmējot ciešāku sadarbību centrālo banku starpā un ciešāku ekonomikas politikas saskaņošanu (t. i. ekonomikas konverģenci).
  • Trešais posms (1999. gada 1. janvāris un turpmāk). Pakāpeniska euro ieviešana un vienotas monetārās politikas īstenošana, par ko atbild Eiropas Centrālā banka (ECB).

EMS pirmie divi posmi ir noslēgušies visām dalībvalstīm, savukārt pēdējais posms joprojām turpinās. Šobrīd tikai 20 ES dalībvalstis – kopā sauktas par “eurozonu” – ir ieviesušas euro kā savu valūtu.

Pāreja uz euro

• Lai ieviestu euro, dalībvalstij vispirms jānodrošina atbilstība vairākām ekonomiskām un tiesiskām prasībām – konverģences kritērijiem.
• Ekonomikas konverģences kritēriju nolūks ir nodrošināt stabilu ekonomiku un finanšu situāciju Eiropas Savienībā.
• Saskaņā ar tiesiskās konverģences kritēriju dalībvalstu tiesību aktiem ir jāatbilst ES līgumiem, jo īpaši attiecībā uz valsts centrālo banku un valūtu.
• Kad dalībvalsts ir izpildījusi visas iepriekš minētās prasības, tā var sākt euro ieviešanu kā savu valūtu. Euro tad aizstāj iepriekšējo valsts valūtu un kļūst par valsts oficiālo valūtu.
• Vismaz reizi divos gados Eiropas Komisija un ECB novērtē dalībvalstu progresu konverģences kritēriju izpildes jomā. Ja dalībvalstij tiek atļauts uzsākt EMS trešo posmu, Eiropas Savienības Padome pieņem lēmumu par to, ka attiecīgā dalībvalsts var ieviest euro kā savu valūtu.

Eiropas Centrālā banka

ECB ir nozīmīga loma EMS. Tā neatkarīgi izstrādā visu eurozonas dalībvalstu monetāro politiku. Tā ir arī pilnvarota atļaut euro banknošu emisiju. Dalībvalstis var emitēt monētas, bet ECB vispirms ir jāapstiprina ikgadējais emisijas apjoms.

Pirmās valstis eurozonā

• 1998. gada 3. maijs ir vēsturisks datums, jo tajā tika uzsākts EMS trešais posms. Šajā datumā Padome pieņēma lēmumu, ar kuru apliecināja, ka 11 dalībvalstis (Beļģija, Vācija, Īrija, Spānija, Francija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Austrija, Portugāle un Somija) ir izpildījušas nepieciešamos nosacījumus, lai 1999. gada 1. janvārī ieviestu vienoto valūtu. 2000. gadā tāds pats lēmums tika pieņemts attiecībā uz Grieķiju, kura EMS trešo posmu uzsāka 2001. gada janvārī.

• Euro ieviešana notika divos posmos.
  • 1999. gada 1. janvāris. Euro tiek ieviests kā virtuāla nauda* un konvertācijas likmes tiek fiksētas pret agrākajām nacionālajām valūtām, izsakot tās attiecībā pret euro ar decimāldaļām aiz komata.
  • 2002. gada 1. janvāris. Attiecīgajās dalībvalstīs tiek ieviestas euro monētas un banknotes. Eiropas iedzīvotāji un uzņēmumi var veikt savus skaidrās naudas maksājumus euro.

Eurozonas paplašināšanās

• Būtībā visām dalībvalstīm būtu jāpievienojas EMS trešajam posmam un līdz ar to jāievieš euro. Tomēr dažas valstis vēl nav izpildījušas ekonomiskās un tiesiskās prasības. Šīs valstis ir atbrīvotas no šo prasību izpildes līdz brīdim, kad tās varēs ieviest euro.
• Vairākkārt ir notikusi eurozonas paplašināšanās, pievienojoties šādām dalībvalstīm:
  • Slovēnija 2007. gada 1. janvārī;
  • Kipra un Malta 2008. gada 1. janvārī;
  • Slovākija 2009. gada 1. janvārī;
  • Igaunija 2011. gada 1. janvārī;
  • Latvija 2014. gada 1. janvārī;
  • Lietuva 2015. gada 1. janvārī;
  • Horvātija 2023. gada 1. janvārī.

Atbrīvojumi

Dānija ir paziņojusi par savu nodomu nepievienoties EMS. Dānijai piemērotie nosacījumi ir izklāstīti ES dibināšanas līgumiem pievienotajā Protokolā Nr.16. Dānija patur iespēju pārtraukt nosacījumus par izņēmumu un ieviest euro, taču nav paziņojusi par šādu nodomu.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

• Eurozonas paplašināšanās (Eiropas Komisija);
• Ekonomiskā un monetārā savienība (EMS) (Eiropas Centrālā banka).

GALVENIE TERMINI

PAMATDOKUMENTI

Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētā versija, Trešā daļa – Savienības iekšpolitika un rīcība, VIII sadaļa – Ekonomikas politika un monetārā politika, 119. pants (bijušais EKL 4. pants) (OV C 202, 7.6.2016., 96.–97. lpp.).

Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētā versija, Trešā daļa – Savienības iekšpolitika un rīcība, VIII sadaļa – Ekonomikas politika un monetārā politika, 5. nodaļa – Pārejas noteikumi, 140. pants (bijušais EKL 121. panta 1. punkts, 122. panta 2. punkta otrā frāze un 123. panta 5. punkts) (OV C 202, 7.6.2016., 108.–110. lpp.).

Pēdējo reizi atjaunots: 23.02.2023