RSS
Alfabētiskais rādītājs
Ši lapa ir pieejama 23 valodas
Jaunas pieejamas valodas:  BG - CS - ET - GA - LV - LT - HU - MT - PL - RO - SK - SL

We are migrating the content of this website during the first semester of 2014 into the new EUR-Lex web-portal. We apologise if some content is out of date before the migration. We will publish all updates and corrections in the new version of the portal.

Do you have any questions? Contact us.


Eiropas darba kārtība kultūrai augošas globalizācijas apstākļos

Komisija ierosina jaunu Eiropas darba kārtību kultūrai, kas atbildētu uz globalizācijas radītajiem izaicinājumiem. Šī jaunā stratēģija ir paredzēta, lai pastiprinātu kultūras sadarbību Eiropas Savienībā (ES). Tā koncentrējas uz virkni konkrētu priekšlikumu, lai īstenotu kopējo mērķu kopumu.

AKTS

Komisijas 2007. gada 10. maija paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Eiropas darba kārtību kultūrai augošas globalizācijas apstākļos [COM(2007) 242 galīgā redakcija — Oficiālajā Vēstnesī nav publicēts].

KOPSAVILKUMS

Kultūras nozarei ir būtiska loma tās plašās sociālās, ekonomiskās un politiskās ietekmes dēļ. Tādēļ kultūrai ir svarīga vieta Eiropas integrācijas procesā.

Pamatojoties uz šiem apsvērumiem un pēc apspriešanās ar kultūras nozares ieinteresētajām personām, Komisija ierosina jaunu Eiropas darba kārtību kultūrai, kas koncentrējas ap noteiktu skaitu mērķu. Lai sasniegtu šos mērķus, Komisija ierosina arī jaunus sadarbības mehānismus ar un starp Eiropas Savienības (ES) valstīm, citiem pārvaldības līmeņiem un pilsonisko sabiedrību.

Jaunās Eiropas darba kārtības kultūrai mērķi koncentrējas uz trīs prioritātēm.

Kultūras daudzveidība un starpkultūru dialogs

Jārūpējas par kultūras daudzveidību, ievērojot atvērtību un apmaiņu starp dažādām kultūrām. No šāda skatījuma, jaunās darba kārtības mērķis ir veicināt:

  • mākslinieku un profesionālu kultūras darbinieku mobilitāti un māksliniecisko izpausmju apriti aiz valsts robežām;
  • starpkultūru prasmes un starpkultūru dialogu, attīstot prasmes, kas ir daļa no pamatprasmēm mūžizglītībā, piemēram, kultūras izpratne un izpausmes, kā arī saziņa svešvalodās.

Radošuma veicināšana saskaņā ar Lisabonas stratēģiju izaugsmei un nodarbinātībai

Kultūras nozares sniedz ieguldījumu Eiropas ekonomikas attīstībā, kā arī ES konkurētspējā. Piemēram, kultūras nozarē ES ir nodarbināti gandrīz pieci miljoni cilvēku. Šai jomā Komisija ierosina šādus mērķus:

  • veicināt jaunradi izglītībā un iesaistīt šo dimensiju mūžizglītības pasākumos;
  • veicināt kultūras jomas organizatoriskās spējas, akcentējot uzņēmējdarbību un kultūras nozares izglītošanu vadības jomā (inovatīvi finansējuma avoti, Eiropas dimensijas komercdarbība utt.);
  • attīstīt efektīvas partnerības starp kultūras jomu un citām jomām (IKT, pētniecība, tūrisms, sociālie partneri u. c.), lai pastiprinātu ieguldījumu kultūrā.

Kultūra kā starptautisko attiecību būtisks elements

Saskaņā ar UNESCO Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu, kuru ratificējusi lielākā daļa valstu, jaunajā darba kārtībā kultūrai ir ierosināts stiprināt kultūras dimensiju kā elementu, kas nepieciešams ES ārējo sakaru nodrošināšanai. Šo prioritāti papildina vairāki pasākumi, kuru mērķis ir:

  • turpināt veidot politisko dialogu kultūras jomā un veicināt kultūras apmaiņu starp ES valstīm un trešām valstīm;
  • veicināt pieejamību jaunattīstības valstu kultūras preču un pakalpojumu pasaules tirgum, noslēdzot vienošanās, kas nodrošina preferenciālu režīmu vai ar tirdzniecību saistītus atbalsta pasākumus;
  • izmantot ārējās attiecības, lai īstenotu finanšu un tehnisko atbalstu (kultūras mantojuma saglabāšana, kultūras aktivitāšu atbalsts visā pasaulē);
  • ņemt vērā vietējo kultūru visos ES finansētajos projektos;
  • stiprināt ES iesaistīšanos to starptautisko organizāciju darbā, kas darbojas kultūras jomā, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas “Civilizāciju alianses” procesā.

Darba metodes

Lai īstenotu savus mērķus, Komisija vēlas izveidot strukturētu dialogu kultūras jomā, sākot ar māksliniekiem un radītājiem, līdz pat kultūras nozarēm. Attiecībā uz to Komisija iesaka:

  • apzināt kultūras nozares dalībnieku kopumu;
  • organizēt “kultūras forumu”, lai apvienotu šo dalībnieku kopumu;
  • Eiropas līmenī pārstāvēt šo nozares dalībnieku viedokli;
  • attīstīt kultūras nozares sociālo partneru dialogu;
  • ierosināt Eiropas mēroga sabiedriskās debates par kultūras dimensiju ar Komisijas pastāvīgo pārstāvniecību palīdzību.

Šī jaunā kultūras stratēģija un ierosināto pasākumu kopums balstās uz ciešāku sadarbību starp ES un tās dalībvalstīm, kā atbilstošu mehānismu izmantojot atklāto koordinācijas metodi (AKM). Tā vēlas arī attīstīt strukturētu dialogu kultūras jomā.

Jauno Eiropas darba kārtību kultūrai papildina arī citas darbības, kas saistītas ar kultūras jomu, piemēram, Eiropas starpkultūru dialoga gads 2008.

Priekšvēsture

Kultūras jomā jau ir īstenotas vairākas darbības kultūras veicināšanai Eiropas līmenī, piemēram, programmas “Kultūra”, “Eiropa pilsoņiem” un MEDIA.

SAISTĪTIE AKTI

Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Eiropas Darba kārtības kultūrai īstenošanu [COM(2010) 390 galīgā redakcija — Oficiālajā Vēstnesī nav publicēts].
Šajā ziņojumā norādīti gūtie panākumi Eiropas un valstu līmenī attiecībā uz trim Eiropas darba kārtības kultūrai mērķiem, kā arī novērtēta pirmā pieredze, kas gūta, izmantojot jaunās darba metodes.
Kultūras daudzveidības veicināšana un starpkultūru dialogs ir saistīts ar dažādiem jautājumiem un darbībām, it īpaši:

  • Eiropas starpkultūru dialoga gadu 2008. gadā, kas iezīmēja jaunas valstu politikas un struktūru izveidošanu un vienošanās panākšanu ES līmenī;
  • Komisijas ziņojumu par daudzvalodību 2008. gadā, kura mērķis ir valodu daudzveidību padarīt par priekšrocību;
  • kultūras pieejamību saistībā ar digitalizāciju, 2008. gadā aizsākot “Europeana” un ierosinot Eiropas mantojuma zīmi.

Lai veicinātu kultūru kā jaunrades katalizatoru, īstenotas vairākas iniciatīvas, it īpaši:

  • Eiropas Radošuma un inovācijas gads (2009.), kas ļāva pētīt, kā kultūrā rodas ekonomikas un sociālā inovācija;
  • pētījums par kultūras ietekmi uz radošumu, par uzņēmējdarbību kultūras un jaunrades nozarēs un par kultūras ietekmi uz reģionālo un vietējo attīstību;
  • zaļā grāmata (2010.) par tādu vidi, kurā atraisīt kultūras un jaunrades jomu potenciālu.

Kopš darba kārtības pieņemšanas kultūras veicināšana ES ārējās attiecībās ir guvusi jaunu iedvesmu, tostarp:

  • tiek gatavota jauna “Euromed” stratēģija kultūras jomā;
  • pastāv ievērojami centieni kultūras mantojuma atjaunošanā paplašināšanās valstīs, pateicoties pirmsiestāšanās palīdzības instrumenta (IPA) Pilsoniskās sabiedrības palīdzības programmai;
  • Austrumu partnerības kultūras programma, kas jāsāk 2010. gadā;
  • process, lai veicinātu kultūras nozīmi attīstības politikā, kas sākās 2009. gadā;
  • programma “MEDIA Mundus” (2011.—2013. gads), kas sekos sagatavošanas darbībai “MEDIA International”.

Pirmā pieredze liecina, ka AKM ir lietderīgs sadarbības instruments kultūras jomā. Tomēr tas nav lietots pietiekami ilgi, lai varētu izteikt galīgos secinājumus. Nākotnē sadarbība ir jāpastiprina ar piemērotām darba metodēm. Strukturētais dialogs kultūras jomā koncentrējas ap Eiropas apvienību tematiskajām platformām un Eiropas kultūras forumu. Tematiskās platformas bija it īpaši noderīgas, lai pastiprinātu dialogu jomas iekšienē. Tomēr ir jāiegulda papildu centieni, lai nākotnē panāktu mērķtiecīgāku dialogu ar pilsonisko sabiedrību.

Pēdējā atjaunināšana: 14.10.2010

Skatīt arī

  • Eiropas Komisijas Izglītības un kultūras ĢD vietne, kas veltīta Eiropas Darba kārtībai kultūras jomā. (DE) (EN) (FR)
Juridisks paziņojums | Par šo vietni | Meklēt | Kontakti | Lapas sākums