RSS
Alfabētiskais rādītājs
Ši lapa ir pieejama 23 valodas
Jaunas pieejamas valodas:  BG - CS - ET - GA - LV - LT - HU - MT - PL - RO - SK - SL

We are migrating the content of this website during the first semester of 2014 into the new EUR-Lex web-portal. We apologise if some content is out of date before the migration. We will publish all updates and corrections in the new version of the portal.

Do you have any questions? Contact us.


Vispārējie noteikumi: produktu drošība

Eiropas tiesību akti nodrošina augstu un vienotu patērētāju veselības un drošības aizsardzību. Produkti, kas laisti apgrozībā iekšējā tirgū, ir pakļauti vispārējām drošības prasībām. Eiropas Savienība ir ieviesusi arī ātrās ziņošanas sistēmu (RAPEX) par produktiem, kas patērētājiem rada nopietnu risku.

AKTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/95/EK (2001. gada 3. decembris) par produktu vispārēju drošību [Oficiālais Vēstnesis L 11, 15.1.2002.].

KOPSAVILKUMS

Šī direktīva ir piemērojama gadījumā, ja nav konkrētu Eiropas noteikumu, kas pārvaldītu noteiktu kategoriju produktu drošību, vai gadījumā, ja konkrētajos (nozaru) noteikumos ir trūkumi. Tā ir piemērojama, neierobežojot Direktīvu 85/374/EEK par atbildību par produktiem ar trūkumiem.

Vispārējās drošības prasības

Direktīva nosaka vispārējās drošības prasības visiem produktiem, kas laisti tirgū vai paredzēti patērētājiem vai kurus patērētāji varētu izmantot, tostarp produkti, kurus patērētāji izmanto pakalpojuma ietvaros. Šī prasība nav piemērojama lietotām precēm, kam ir antikvāra vērtība, un tām, kas ir labojamas.

Drošs produkts ir tāds, kas nerada nekādu risku, rada vienīgi minimālus riskus (kuri samērojami ar produkta izmantošanu) un ir uzskatāmi par pieņemamiem saistībā ar augstu personu veselības un drošības aizsardzības līmeni.

Produkts ir uzskatāms par drošu, ja tajā ir ievēroti visi drošības noteikumi, ko paredz Eiropas tiesību akti, vai arī, ja šādu noteikumu nav, ja tie atbilst konkrētiem dalībvalsts, kas tos laiž tirgū, valsts tiesību aktiem. Produkts uzskatāms par drošu arī tad, ja tas atbilst Eiropas standartam, kas noteikts saskaņā ar šīs direktīvas procedūru. Ja šādu noteikumu vai standartu nav, produkta atbilstību novērtē pēc:

  • brīvprātīgi ieviestiem valsts standartiem (ar kuriem pārņemti attiecīgie Eiropas standarti), Komisijas ieteikumiem (ar kuriem nosaka pamatnostādnes produktu drošības novērtējumam);
  • standartiem, kas izstrādāti dalībvalstī, kurā produktu laiž tirgū;
  • labas prakses kodeksiem attiecībā uz produktu drošību;
  • jaunākajiem sasniegumiem un tehnoloģijām;
  • drošības pakāpes, kādu patērētāji varētu pamatoti vēlēties.

Ražotāju un izplatītāju pienākumi

Ražotājiem ir jālaiž tirgū produkti, kas atbilst vispārējām drošības prasībām. Turklāt tiem ir:

  • jāsniedz patērētājiem būtiska informācija, kas ļauj viņiem novērtēt produktam raksturīgo risku, ja tas nav skaidri uztverams;
  • jāveic attiecīgas darbības šo risku novēršanai (piem., jāatsauc produkti no tirgus, jābrīdina patērētāji, jāsavāc no patērētājiem produkti, kas tiem jau ir piegādāti, utt.)

Izplatītājiem ir:

  • jāpiegādā produkti, kas atbilst vispārējām drošības prasībām;
  • jāseko līdzi to produktu drošībai, kas jau laisti tirgū;
  • jāsniedz nepieciešamie dokumenti, kas nodrošina produktu izsekojamību.

Ja ražotāji vai izplatītāji konstatē, ka produkts ir bīstams, tiem ir jābrīdina kompetentās iestādes un vajadzības gadījumā jāsadarbojas ar tām. Šis informēšanas pienākums ir precizēts direktīvas I pielikumā.

Dalībvalstu pienākumi

Dalībvalstis nodrošina, lai ražotāji un izplatītāji pildītu savus pienākumus. Tās izveido struktūras, kurām:

  • jākontrolē produktu atbilstība drošības prasībām;
  • jāiesaistās atbilstīgās darbībās gadījumos, kad produkti rada risku (piem., tirdzniecības aizliegums), un jāinformē Komisija.

Dalībvalstis paredz noteikumus sankciju piemērošanai pārkāpumu gadījumā un gādā, lai patērētāji gūtu labumu no sistēmas, kurā tiek reaģēts uz sūdzībām.

Komisijas loma

Komisija ņem vērā vispārējās drošības prasības, definējot Eiropas līmeņa standartizācijas struktūru pilnvaras, un publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī atsauces uz Eiropas standartiem, kas ļauj noteikt atbilstību vispārējām drošības prasībām. Tā pārvalda ātrās ziņošanas sistēmu RAPEX un sadarbībā ar dalībvalstīm var pieņemt “ārkārtas pasākumus”.

RAPEX sistēma: ātri iejaukšanās pasākumi saistībā ar produktiem, kas rada nopietnu risku

Dalībvalstis apzina produktus, kas rada nopietnu risku veselībai un drošībai. Tās īsteno ātrus iejaukšanās pasākumus, lai pasargātu patērētājus. Šādā gadījumā dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju, izmantojot RAPEX sistēmu (EN). Tā ir līdzeklis ātrai informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm un Komisiju. Tā ļauj ierobežot vai pārtraukt bīstamā produkta izplatīšanu. RAPEX sistēmas darbības procedūras ir aprakstītas direktīvas II pielikumā.

Pārtikas, farmācijas un medicīnas produktus pārvalda citas iejaukšanās pasākumu sistēmas.

Gadījumā, ja izmanto RAPEX sistēmu, dalībvalstīm ir jāsniedz Komisijai vismaz šāda informācija:

  • informācija, kas ļauj produktu identificēt;
  • produkta radītā riska apraksts, kā arī dokumentācija, kas ļauj to novērtēt;
  • jau īstenotie pasākumi;
  • informācija par produkta izplatīšanu.

Eiropas līmenī Komisija var īstenot arī ātras darbības, tiklīdz tā uzzina par nopietnu risku, ko rada produkts. Pēc apspriešanās ar dalībvalstīm tā var pieņemt lēmumus, kas derīgi vienu gadu un atjaunojami uz tādu pašu laika periodu. Šajos lēmumos var:

  • noteikt konkrētas drošības prasības;
  • aizliegt noteiktu vielu lietošanu; vai
  • noteikt ražotājiem pienākumu uz produktiem izvietot brīdinājumus.

Komiteju procedūra

“Ārkārtas pasākumu” īstenošanas un lēmumu par standartizāciju pieņemšanas laikā Komisijai palīdz patēriņa produktu drošības regulatīvā komiteja.

Saistībā ar citiem direktīvas aspektiem Komisijai palīdz arī konsultatīvā komiteja patēriņa produktu drošības jautājumos.

Pārredzamība

Sabiedrībai ir jāsniedz informācija par riskiem, kurus rada produkti. Dienesta noslēpums attiecas tikai uz pienācīgi attaisnotiem gadījumiem.

Priekšvēsture

Šī direktīva ir turpinājums Komisijas 2000. gada 29. marta ziņojumam Eiropas Parlamentam un Padomei par gūto pieredzi, piemērojot Direktīvu 92/59/EEK par produktu vispārēju drošību. Ar to, sākot ar 2004. gada 15. janvāri, tiek atcelta Direktīva 92/59/EEK (DE) (EN) (ES) (FR) par produktu vispārēju drošību.

ATSAUCES

AktsStāšanās spēkāTransponēšana dalībvalstīsOficiālais Vēstnesis

Direktīva 2001/95/EK [pieņemta: koplēmums COD/2000/0073]

15.1.2002.

15.1.2004.

OV L 11, 15.1.2002.

Grozošais(-ie) akts(-i)Stāšanās spēkāTransponēšana dalībvalstīsOficiālais Vēstnesis

Regula (EK) Nr. 765/2008

1.1.2010.

-

OV L 218, 13.8.2008.

Regula (EK) Nr. 596/2009

7.8.2009.

-

OV L 188, 18.7.2009.

SAISTĪTIE AKTI

Komisijas paziņojums saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/95/EK par produktu vispārēju drošību īstenošanu (Dokuments attiecas uz EEZ) [Oficiālais Vēstnesis C 38, 17.2.2009.].
Komisija publicē Direktīvā 2001/95/EK saskaņoto standartu numurus un nosaukumus.

Komisijas 2009. gada 14. janvāra ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 3. decembra Direktīvas 2001/95/EK par produktu vispārēju drošību īstenošanu [COM(2008) 905 galīgā redakcija — Oficiālajā Vēstnesī nav publicēts].
Kopš Direktīvas 2001/95/EK piemērošanas Kopienas produktu drošības regulējuma efektivitāte ir pieaugusi. Eiropas informēšanas un brīdināšanas sistēma ir ļāvusi atsaukt no tirgus lielu skaitu bīstamu produktu. Tomēr daži aspekti vēl ir uzlabojami, lai varētu nodrošināt pilnīgu patērētāju aizsardzību. Šajā ziņojumā ir apzinātas prioritātes šādās jomās:

  • patēriņa produktu drošība, jo īpaši — uzlabota produktu izsekojamība, pastiprinot ražotāju un izplatītāju pienākumu identificēt produktus;
  • pirmkārt, tirgus uzraudzība, pateicoties labākai dalībvalstu koordinēšanai, balstoties uz informācijas un labās prakses apmaiņu (tostarp jautājumā par muitu sadarbību). Otrkārt, RAPEX sistēmas atklāšana, lai tajā piedalītos starptautiskas, reģionālas vai trešo valstu organizācijas.
  • standartizācija, vienkāršojot procedūras saistībā ar noteiktu produktu kategorijām un nosakot pieņēmumu par standartu atbilstību vispārējām drošības prasībām;
  • ārkārtas pasākumi, ko īsteno saskaņā ar ātrās ziņošanas sistēmu, kurus var noteikt par galīgiem pasākumiem, lai pabeigtu bīstamo produktu atsaukšanu;

Direktīvas 2001/95/EK darbības joma attiecas arī uz patērētājiem sniegto pakalpojumu jomu. Tā ir transponēta visās dalībvalstīs.

RAPEX

Komisijas Lēmums 2010/15/ES (2009. gada 16. decembris) ar ko nosaka pamatnostādnes Kopienas ātrās ziņošanas sistēmas “RAPEX”, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 2001/95/EK (Direktīva par produktu vispārēju drošību) 12. pantu, vadībai un paziņošanas procedūrai, kas izveidota saskaņā ar minētās direktīvas 11. pantu [Oficiālais Vēstnesis L 22, 26.1.2010.].
Komisija pieņem jaunas vadlīnijas, lai atvieglotu RAPEX sistēmas pārvaldību un procedūru ziņošanai par bīstamiem produktiem. Šīs vadlīnijas paredzētas valstu iestādēm, kas atbildīgas par tirgus uzraudzību.

PERSONĪGIE MŪZIKAS ATSKAŅOTĀJI

Komisijas Lēmums 2009/490/EK (2009. gada 23. jūnijs) par drošības prasībām, kuras saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/95/EK jāiekļauj personisko mūzikas atskaņotāju Eiropas standartos (Dokuments attiecas uz EEZ) [Oficiālais Vēstnesis L 161, 24.6.2009.].
Komisija noteica drošības prasību, kas paredzēta, lai novērstu iespēju, ka personisko mūzikas atskaņotāju skaņas līmenis varētu radīt dzirdes traucējumus patērētājiem, kas tos lieto loģiski paredzamos lietošanas apstākļos. Šī prasība ir jāņem vērā visā procesā no personisko mūzikas atskaņotāju koncepta līdz to ražošanai. Tā standartizācijas struktūrām palīdz definēt piemērotus standartus. Produktiem ir jāpievieno arī brīdinājumi, lai brīdinātu patērētājus par pastāvošajiem riskiem.

ŠĶILTAVAS

Komisijas Lēmums 2009/298/EK (2009. gada 26. marts), ar kuru pagarina piemērošanas termiņu Lēmumam 2006/502/EK, ar ko dalībvalstīm pieprasa veikt pasākumus, kas atļautu tirgot tikai bērniem drošas šķiltavas un aizliegtu tirgot jaunrades šķiltavas [izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 2078] (Dokuments attiecas uz EEZ).

Komisijas Lēmums 2006/502/EK (2006. gada 11. maijs) (grozīts saskaņā ar Lēmumiem 2007/231/EK un 2008/322/EK), ar ko dalībvalstīm pieprasa veikt pasākumus, kas atļautu tirgot tikai bērniem drošas šķiltavas un aizliegtu tirgot jaunrades šķiltavas (Dokuments attiecas uz EEZ) Oficiālais Vēstnesis L 198, 20.7.2006.].
Tas, ka mazi bērni šķiltavas izmanto nepiemērotā veidā, rotaļājoties ar tām, gadā ir iemesls 1 500 līdz 1 900 ievainojumu gadījumiem un 34 līdz 40 nāves gadījumiem ES. Lai novērstu šādus nelaimes gadījumus, pastāv bērniem droši mehānismi, kuru izmantošana Amerikas Savienotajās Valstīs, Austrālijā un Jaunzēlandē jau desmitiem gadu ir obligāta. Šādas bērnu drošības prasības ieviešana Amerikas Savienotajās Valstīs par 60 % samazināja nelaimes gadījumu skaitu.
Lai novērstu jaunus nelaimes gadījumus, Komisija 2006. gada 11. maijā pieņēma Lēmumu 2006/502/EK, ar ko dalībvalstīm pieprasa veikt pasākumus, kas atļautu tirgot tikai bērniem drošas šķiltavas un aizliegtu tirgot jaunrades šķiltavas.

Komisijas Lēmums 2008/357/EK (2008. gada 23. aprīlis) par īpašām bērnu drošības prasībām, kas atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2001/95/EK jāizpilda Eiropas standartos attiecībā uz šķiltavām [Oficiālais Vēstnesis L 120, 7.5.2008.].
Saskaņā ar Direktīvas 2001/95/EK 4. panta noteikumiem šķiltavām ir jānosaka bērnu drošības prasības, lai varētu standartizācijas struktūrām pieprasīt pārskatīt standartu EN 13869 un pārskatīto standartu publicēt Oficiālajā Vēstnesī.
Šajā lēmumā ir noteiktas drošības prasības, pamatojoties uz kurām Eiropas standartizācijas struktūrai CEN (Eiropas Standartizācijas komiteja) ir jāpārskata standarts EN 13869, kas attiecas uz šķiltavu drošību un testēšanu.

CIGARETES

Komisijas Lēmums 2008/264/EK (2008. gada 25. marts) par ugunsdrošības prasībām, kas atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2001/95/EK jāizpilda ar Eiropas standartiem attiecībā uz cigaretēm [Oficiālais Vēstnesis L 83, 26.3.2008.].
Aizdedzinātas un bez uzraudzības atstātas cigaretes rada būtisku risku patērētāju drošībai. Gada laikā Eiropas Kopienā tās izraisa aptuveni 1 000 cilvēku bojāeju. Pastāv tehniski risinājumi, kas ļauj palēnināt sadegšanu un veicināt izdzišanu, pateicoties papīra joslām, kas iestrādātas cigaretē. Pateicoties šādam risinājumam, neuzraudzītā cigarete gaisa trūkuma dēļ lielākoties nodziest pati.
Šajā lēmumā ir noteiktas drošības prasības, pamatojoties uz kurām Eiropas standartizācijas struktūra CEN (Eiropas Standartizācijas komiteja) var pieņemt standartu par cigarešu samazinātu aizdegšanās potenciālu. Šādas cigarešu drošības prasības balstās uz Direktīvu 2001/95/EK.
Standarta efektivitāte tiks pārbaudīta, kontrolējot tirgoto cigarešu paraugus ar mērķi, lai visā to garumā nodegtu ne vairāk kā 25 % cigarešu.

ZĪDAIŅI UN MAZI BĒRNI

Komisijas Lēmums 2010/9/ES (2010. gada 6. janvāris) par drošuma prasībām, kas jāiekļauj Eiropas standartos attiecībā uz zīdaiņiem un maziem bērniem paredzētiem vannas sēdekļiem, vannošanas palīglīdzekļiem, vannām un vannas statīviem atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2001/95/EK [izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 10290] (Dokuments attiecas uz EEZ).
Produktiem, kas paredzēti zīdaiņu un mazu bērnu vannošanai, ir jāatbilst vispārējām produktu drošības prasībām. Tādēļ Eiropas standartizācijas struktūrām ir jānosaka drošības standarti attiecībā uz:

  • vannas sēdekļiem: izmantojami vienīgi bērniem, kuri jau ir spējīgi sēdēt, bet vēl nemāk stāvēt;
  • vannošanas palīglīdzekļiem: kas palīdz noturēt bērnu pusguļus vai guļus stāvoklī no dzimšanas līdz brīdim, kad tie paši ir spējīgi noturēties;
  • vannas, ko izmanto no dzimšanas līdz divpadsmit mēnešu vecumam: tie ir produkti, kas ievietojami lielajā vannā vai piestiprināmi pie tās malas, noliekami uz zemes vai uz statīva.

Komisijas Lēmums 2010/11/ES (2010. gada 7. janvāris) par drošības prasībām, kuras saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/95/EK jāiekļauj Eiropas standartos attiecībā uz bērnu aizsardzībai paredzētām bloķēšanas ierīcēm logiem un balkona durvīm, kuras uzstāda patērētāji [izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 10298] (Dokuments attiecas uz EEZ).
Dažas ierīces, ko izmanto, lai bloķētu bērnu pieeju logam vai durvīm, tiek pārdotas atsevišķi, lai patērētājs tās varētu uzstādīt pats. Šādiem mehānismiem, kas paredzēti bērniem līdz 51 mēneša vecumam, ir jānosaka īpaši Eiropas drošības standarti.

BIOCĪDI PRODUKTI

Komisijas Lēmums Nr. 2009/251/EK (2009. gada 17. marts), ar ko dalībvalstīm pieprasa nodrošināt, ka tirgū netiek laisti vai nav pieejami biocīdu dimetilfumerātu saturoši produkti [Oficiālais Vēstnesis L 74, 20.3.2009.] (Dokuments attiecas uz EEZ).
Dimetilfumerāts (DMF) ir biocīds produkts, kas paredzēts noteiktu preču iekonservēšanai to uzglabāšanas vai pārvadāšanas laikā (ādas mēbeles, apavi, drēbes utt.). DMF var radīt nopietnas ādas reakcijas (kontaktdermatītu), tā kaitējums ir konstatēts klīniskos pētījumos.
No 2009. gada 1. maija dalībvalstis nodrošina, ka produktus, kas satur DMF, aizliedz laist tirgū vai darīt pieejamus tirgū. Produktus, kas jau ir pieejami tirgū, atsauc no tirgus, un patērētāji tiek atbilstīgi informēti par šādu produktu radīto risku. “Produktā, kas satur DMF”, ir vairāk nekā 0,1 mg DMF uz vienu kilogramu produkta vai vienu kilogramu produkta daļu.
Lēmumu piemēro līdz 2010. gada 15. martam, un vajadzības gadījumā to var pagarināt.

Pēdējā atjaunināšana: 10.02.2010
Juridisks paziņojums | Par šo vietni | Meklēt | Kontakti | Lapas sākums