RSS
Alfabētiskais rādītājs
Ši lapa ir pieejama 23 valodas
Jaunas pieejamas valodas:  BG - CS - ET - GA - LV - LT - HU - MT - PL - RO - SK - SL

We are migrating the content of this website during the first semester of 2014 into the new EUR-Lex web-portal. We apologise if some content is out of date before the migration. We will publish all updates and corrections in the new version of the portal.

Do you have any questions? Contact us.


LESD 101. un 102. panta piemērošana (līdzšinējais EK līguma 81. un 82. pants)

Jaunā kārtība, kā piemērot prettrestu pasākumus, tika ieviesta ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1/2003, lai nodrošinātu Eiropas Savienības (ES) konkurences noteikumu efektīvāku piemērošanu patērētāju un uzņēmumu interesēs, tajā pašā laikā samazinot administratīvo slogu uzņēmumiem, kuri darbojas Eiropā. Regula paredz konkurences noteikumu decentralizētu piemērošanu un a posteriori kontroles pastiprināšanu; tas samazinās Komisijas administratīvā darba slodzi un ļaus lietderīgāk izmantot resursus pašu nopietnāko konkurences pārkāpumu izmeklēšanai. Tas arī palielinās valstu konkurences iestāžu un tiesu iestāžu lomu ES konkurences tiesību īstenošanā, tajā pašā laikā garantējot to faktisku un vienotu piemērošanu.

AKTS

Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā [Skatīt grozošo(-os) aktu(-us)].

KOPSAVILKUMS

Ar šo Padomes 2002. gada 16. decembrī pieņemto regulu tiek īstenoti konkurences noteikumi, kas paredzēti 101. un 102. pantā Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) (agrākais Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (EK līguma) 81. un 82. pants). Ar šo regulu no 2004. gada 1. maija aizstāja Regulu (EEK) Nr. 17/62 (DA) (DE) (EL) (EN) (ES) (FR) (IT) (NL) (PT) (FI) (SV).

Ar Regulu Nr. 17/62 izveidoja centralizētu uzraudzības sistēmu, kas paredz, ka par līgumiem, kuri varētu ierobežot un ietekmēt tirdzniecību starp ES valstīm, ir jāziņo Komisijai, lai uz tiem varētu attiecināt izņēmumu. Komisijai bija ekskluzīvas pilnvaras atļaut tādus līgumus, kas ierobežo konkurenci, bet atbilst EK līguma 81. panta 3. punktam, un rezultātā uzņēmumi ziņoja par milzīgu skaitu līgumu. Tas faktiski bija pretrunā centieniem panākt ES konkurences noteikumu stingru un decentralizētu piemērošanu.

Lai vienkāršotu uzņēmumiem izpildāmās administratīvās formalitātes un lai Komisija varētu efektīvāk cīnīties pret smagiem konkurences noteikumu pārkāpumiem, Komisija ar 1999. gada Balto grāmatu (DE) (EN) (ES) (FR) aizsāka ilgu reformu procesu, kurš vainagojās ar šīs regulas publicēšanu.

Reforma nozīmē pāreju no sistēmas, kurā Komisija centralizēti piešķir atļaujas, pamatojoties uz iepriekšējiem paziņojumiem, uz likumīgo izņēmumu sistēmu, kas balstās uz ES konkurences noteikumu decentralizētu piemērošanu un a posteriori kontroles pastiprināšanu. Jaunā sistēma mazina Komisijas darba slodzi un palielina valstu konkurences iestāžu un tiesu lomu ES konkurences tiesību piemērošanā, tajā pašā laikā garantējot, ka tās tiek faktiski un vienoti piemērotas.

Darbības joma

Regulā paredzēti noteikumi, ar kuriem īsteno LESD noteikumus par līgumiem, uzņēmumu apvienību lēmumiem vai saskaņotām darbībām, kas var ierobežot konkurenci (LESD 101. pants), un par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu (LESD 102. pants).

Sadarbība starp Komisiju un ES dalībvalstu konkurences iestādēm un tiesām

Ar regulu izveidotās likumīgā izņēmuma sistēmas tiešā ietekme ir tāda, ka uzņēmumiem ir jāuzņemas lielāka atbildība; tā kā uz uzņēmumiem vairs neattiecas prasība par iepriekšēju paziņošanu, tiem pašiem labā ticībā ir jānodrošina, ka līgumi neietekmē brīvu konkurenci un nepārkāpj ES noteikumus šajā jomā. Tomēr, lai nepieļautu ļaunprātīgu izmantošanu, Eiropas konkurences iestādes, tostarp Komisija, un valstu tiesas uzņemas lielāku atbildību, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti ES konkurences noteikumi, tajā pašā laikā koordinējot savas darbības. Tālab ir jāveicina informācijas apmaiņa starp dažādām iestādēm.

Lai sekmētu informācijas apmaiņu starp Eiropas konkurences iestādēm, regulā paredzēts izveidot Eiropas konkurences iestāžu tīklu, kurā darbojas valstu konkurences iestādes un Komisija. Šajā tīklā var apmainīties ar informāciju (tostarp konfidenciālu informāciju), kas var palīdzēt atklāt konkurences noteikumu pārkāpumus. Komisijai ir jāpārsūta svarīgāko dokumentu kopijas un pēc konkurences iestāžu pieprasījuma jāiesniedz visi dokumenti, kas nepieciešami, lai izvērtētu izmeklējamo lietu. Savukārt valstu konkurences iestādēm ne vēlāk kā 30 dienas pirms attiecīgā lēmuma pieņemšanas ir jāinformē Komisija par visiem aizlieguma vai saistību lēmumiem saistībā ar LESD 101. un 102. panta piemērošanu un par visiem lēmumiem, ar ko atceļ grupālā atbrīvojuma regulas piemērošanu.

Lai izvairītos no divkārša darba un nodrošinātu Eiropas konkurences tiesību vienotu un saskanīgu piemērošanu, regulā saglabāts noteikums, ka dalībvalstu konkurences iestādes ir automātiski atbrīvotas no kompetences, ja Komisija pati uzsāk lietas izskatīšanu. Tomēr Komisija apņemas konsultēties ar attiecīgo valsts iestādi pirms procedūras uzsākšanas. Bez tam, ja Komisija vai konkurences iestāde ES dalībvalstī saņem sūdzību par līgumu, uzņēmumu apvienības lēmumu vai saskaņotu darbību, kuru izskata vai ir izskatījusi cita konkurences iestāde, tā var apturēt procedūru vai noraidīt sūdzību.

Savukārt Komisija konsultējas (vai nu sanāksmē, vai rakstveidā) ar Aizliegtu vienošanos un dominējoša stāvokļa padomdevēju komiteju, pirms tā pieņem lēmumu, ar kuru pieprasa pārtraukt pārkāpumus, atzīst uzņēmumu piedāvāto saistību saistošo spēku, konstatē, ka LESD 101. panta 1. punkts nav piemērojams, vai uzliek uzņēmumiem soda naudu vai periodisku soda maksājumu. Komiteju veido dalībvalstu konkurences iestāžu pārstāvji, un tā ir darbojas kā diskusiju forums, kur apspriež lietas, ar kurām nodarbojas dažādas konkurences iestādes Eiropā.

Visbeidzot, regulā paredzēti arī noteikumi par sadarbību starp Komisiju un valstu tiesām: valstu tiesas var pieprasīt, lai Komisija tām sniedz tās rīcībā esošo informāciju vai atzinumu par jautājumiem saistībā ar ES konkurences noteikumu piemērošanu. Turklāt ES dalībvalstis apņemas Komisijai nosūtīt kopiju no jebkura rakstiska valsts tiesas sprieduma par LESD 101. vai 102. panta piemērošanu. Regulā ietverts arī noteikums, ka Komisija un valstu konkurences iestādes var iesniegt valstu tiesām rakstiskus vai mutiskus apsvērumus par jautājumiem saistībā ar LESD 101. vai 102. panta piemērošanu.

Eiropas Komisijas pilnvaras

Lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti konkurences noteikumi par līgumiem, uzņēmumu apvienību lēmumiem vai saskaņotām darbībām (LESD 101. pants) un par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu (LESD 102. pants), kas var ierobežot konkurenci, Komisijai ir virkne pilnvaru pieņemt lēmumus, veikt izmeklēšanu un uzlikt sodus. Komisija šīs pilnvaras īsteno, kad tā vai nu pēc sūdzības saņemšanas vai pēc savas iniciatīvas konstatē, ka ir pārkāpts LESD 101. vai 102. pants.

Saskaņā ar šo regulu Komisija var pieņemt šādus lēmumus:

  • lēmums par pārkāpuma atklāšanu un izbeigšanu — ja Komisija atklāj, ka ir pārkāpts LESD 101. vai 102. pants, tā var pieņemt lēmumu, kurā vai nu attiecīgajiem uzņēmumiem vai uzņēmumu apvienībām pieprasa izbeigt pārkāpumu, vai arī konstatē, ka pārkāpums ir izbeigts;
  • lēmums par pagaidu pasākumiem — pamatotas steidzamības gadījumos Komisija pēc savas iniciatīvas, balstoties uz sākotnēju jeb prima facie pārkāpuma konstatējumu, var noteikt pagaidu pasākumus;
  • lēmums atzīt saistību saistošo spēku — ja Komisija plāno pieņemt lēmumu, ar ko pieprasa izbeigt pārkāpumu, un ja attiecīgie uzņēmumi piedāvā uzņemties saistības, lai atbilstu prasībām, Komisija var atzīt šo nosacījumu saistošo spēku noteiktā laika posmā. Komisija var atsākt lietas izskatīšanu, ja mainās lietas fakti, ja uzņēmumi rīkojas pretēji savām saistībām vai ja lēmums tika balstīts uz nepilnīgu, nepareizu vai maldinošu informāciju;
  • lēmums, ar ko konstatē, ka LESD 101. un 102. pants nav piemērojams — Komisija ES sabiedrības interesēs, pamatojoties uz tai zināmajiem faktiem, var konstatēt, ka Līguma 101. pants nav piemērojams līgumam, uzņēmumu apvienības lēmumam vai saskaņotai darbībai, jo vai nu nav izpildīti 101. panta 1. punkta nosacījumi, vai ir izpildīti 101. panta 3. punkta nosacījumi par atkāpi. Komisija var līdzīgi rīkoties saistībā ar dominējošo stāvokli, kā minēts 102. pantā.

Lai nodrošinātu pienācīgas tiesības uz aizstāvību, Komisija pirms lēmuma pieņemšanas attiecīgajam uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai sniedz iespēju izteikties par jautājumiem, par kuriem Komisija izteikusi iebildumus. Tāpat attiecīgajām pusēm ir tiesības piekļūt Komisijas lietas materiāliem ar nosacījumu, ka tādējādi netiek izpausts komercnoslēpums. Tomēr, lai glabātu dienesta noslēpumu, jebkādu savākto informāciju var izmantot tikai tādam nolūkam, kādam tā iegūta. Komisijai un valstu konkurences iestādēm ir pienākums neizplatīt iegūto informāciju, tostarp tādu, kas iegūta informācijas apmaiņas ceļā.

Komisijai ir šādas izmeklēšanas pilnvaras:

  • veikt izmeklēšanu attiecībā uz konkrētu ekonomikas nozari — ja tirdzniecības attīstība starp dalībvalstīm, cenu neelastība vai citi apstākļi liek domāt, ka konkurence kopējā tirgū, iespējams, ir ierobežota vai traucēta, Komisija var veikt izmeklēšanu attiecībā uz konkrētu ekonomikas nozari vai atsevišķu līgumu veidu dažādās nozarēs;
  • pieprasīt informāciju — lai veiktu pienākumus, kas tai uzlikti ar šo regulu, Komisija ar vienkāršu pieprasījumu vai ar lēmumu var pieprasīt uzņēmumiem vai uzņēmumu apvienībām sniegt visu vajadzīgo informāciju; ikvienai fiziskai vai juridiskai personai, kuras rīcībā varētu būt noderīga informācija, ir jāsniedz visa prasītā informācija; Komisija var pieprasīt, lai dalībvalstu valdības un konkurences iestādes sniedz visu informāciju, kas vajadzīga, lai veiktu tās pienākumus;
  • pieņemt paziņojumus — Komisija var iztaujāt jebkuru fizisku vai juridisku personu, kas piekrīt iztaujāšanai;
  • veikt pārbaudes — Komisija var veikt visas vajadzīgās uzņēmumu un uzņēmumu apvienību pārbaudes, un uzņēmumiem un uzņēmumu apvienībām ir jāpakļaujas šādām pārbaudēm; tālab amatpersonas ir pilnvarotas:
    1. iekļūt uzņēmumu vai uzņēmumu apvienību telpās, zemes īpašumos un transporta līdzekļos;
    2. iekļūt jebkādās citās attiecīgo uzņēmumu un attiecīgo uzņēmumu apvienību telpās, zemes īpašumos un transporta līdzekļos, tajā skaitā direktoru, vadītāju un citu darbinieku mājās, ja ir pamatotas aizdomas, ka tur atrodas grāmatvedības dokumenti un citi dokumenti, kas saistīti ar uzņēmējdarbību un ar pārbaudes priekšmetu;
    3. pārbaudīt grāmatvedības dokumentus un citus dokumentus, kuri saistīti ar uzņēmējdarbību;
    4. iegūt šo grāmatvedības dokumentu un citu dokumentu kopijas vai izvilkumus;
    5. aizzīmogot jebkuras uzņēmuma telpas un grāmatvedības dokumentus vai citus dokumentus uz izmeklēšanas laiku;
    6. prasīt jebkuram uzņēmuma vai uzņēmumu apvienības darbiniekam vai pārstāvim informāciju un fiksēt atbildes.

Amatpersonas, kuras Komisija pilnvarojusi veikt pārbaudi, īsteno savas pilnvaras, uzrādot rakstisku pilnvarojumu, kurā norādīts pārbaudes priekšmets un mērķis, kā arī iespējamie sodi. Komisija laikus pirms pārbaudes paziņo par pārbaudi attiecīgās ES dalībvalsts konkurences iestādei. Jebkuras ES dalībvalsts konkurences iestāde savā teritorijā var veikt visus pasākumus saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem citas dalībvalsts konkurences iestādes vārdā vai interesēs vai var pēc Komisijas pieprasījuma veikt pārbaudi, lai noteiktu, vai ir bijis LESD 101. panta vai 102. panta pārkāpums.

Komisija var uzlikt uzņēmumiem un uzņēmumu apvienībām šādus sodus.

  • Soda naudas — Komisija var uzlikt uzņēmumiem un uzņēmumu apvienībām soda naudas, kas nepārsniedz 1 % no kopējā apgrozījuma iepriekšējā uzņēmējdarbības gadā, ja tīši vai nolaidības dēļ:
    1. tās, atbildot uz pieprasījumu, sniedz nepatiesu, nepilnīgu vai maldinošu informāciju vai nesniedz informāciju pieprasītajā termiņā;
    2. tās pārbaudēs uzrāda pieprasītos grāmatvedības dokumentus un citus dokumentus, kas saistīti ar uzņēmējdarbību, nepilnīgā veidā vai atsakās pakļauties pieprasītajām pārbaudēm;
    3. tās pārbaudes laikā atsakās atbildēt uz uzdoto jautājumu vai sniedz nepatiesu, nepilnīgu vai maldinošu atbildi;
    4. Komisijas pilnvaroto amatpersonu uzliktie aizzīmogojumi ir pārplēsti.

    Komisija var arī uzlikt uzņēmumiem un uzņēmumu apvienībām soda naudu, kas nepārsniedz 10 % no kopējā apgrozījuma iepriekšējā uzņēmējdarbības gadā attiecībā uz katru uzņēmumu un uzņēmumu apvienību, kas piedalās pārkāpumā, ja uzņēmumi vai to apvienības pārkāpj LESD 101. vai 102. pantu, pārkāpj lēmumu, kas nosaka pagaidu pasākumus, vai nepilda saistības, kas ar Komisijas lēmumu atzītas par saistošām.

    Nosakot soda naudas apmēru, Komisijai jāņem vērā pārkāpuma smagums un ilgums. Ja soda naudu uzliek uzņēmumu apvienībai un ja apvienība ir maksātnespējīga, Komisija var pieprasīt soda naudas maksājumu tieši no katra uzņēmuma, kas pārkāpuma laikā bija apvienības dalībnieks. Katra uzņēmuma finansiālā atbildība attiecībā uz soda naudas maksājumu nevar pārsniegt 10 % no tā kopējā apgrozījuma iepriekšējā uzņēmējdarbības gadā. Lēmumiem, ar kuriem uzliek soda naudu, nav krimināltiesiska rakstura.

  • Periodiski soda maksājumi — Komisija uzņēmumiem vai uzņēmumu apvienībām var uzlikt arī periodiskus soda maksājumus, kas nepārsniedz 5 % no vidējā dienas apgrozījuma iepriekšējā uzņēmējdarbības gadā, par katru dienu, kas seko pēc termiņa, kurš noteikts ar lēmumu, lai piespiestu tās:
    1. izbeigt pārkāpumu;
    2. pildīt lēmumu par pagaidu pasākumiem;
    3. pildīt saistības, kas atzītas par saistošām;
    4. iesniegt pilnīgu un patiesu Komisijas pieprasīto informāciju;
    5. pakļauties Komisijas noteiktai pārbaudei.

    Ja uzņēmumi ir izpildījuši pienākumu, kura izpildi bija iecerēts nodrošināt ar periodiskiem soda maksājumiem, Komisija var nolemt galīgo soda maksājumu samazināt.

Komisijas pilnvarām uzlikt soda naudas vai periodiskus soda maksājumus ir noilguma termiņš — trīs vai pieci gadi atkarībā no izdarītā pārkāpuma. Noilguma termiņu skaita no pārkāpuma izdarīšanas dienas. Tomēr šo termiņu pārtrauc jebkāda darbība, ko izmeklēšanā vai tiesvedībā attiecībā uz pārkāpumu veic Komisija vai dalībvalsts konkurences iestāde. Noilguma termiņu pārtrauc uz laiku, kamēr Komisijas lēmumu izskata Tiesa. Savukārt noilguma termiņš sodu izpildei ir pieci gadi.

Tiesa pārskata Komisijas lēmumus un var nospriest atcelt Komisijas lēmumus par soda naudas vai periodisku soda maksājumu uzlikšanu.

Grupālā atbrīvojuma regulas

Ar dažādām regulām Komisijai ir piešķirtas pilnvaras konkrētās jomās piešķirt atbrīvojumus, kas nosaka, ka LESD 101. panta 1. punkts nav piemērojams atsevišķām līgumu, uzņēmumu apvienību lēmumu un saskaņotu darbību kategorijām (grupālā atbrīvojuma regulas). Šīs regulas ir:

  • Regula (EEK) Nr. 19/65 par Līguma 81. panta 3. punkta piemērošanu atsevišķām līgumu un saskaņotu darbību kategorijām;
  • Regula (EEK) Nr. 2821/71 par Līguma 81. panta 3. punkta piemērošanu attiecībā uz līgumu, lēmumu un saskaņotas darbības kategorijām;
  • 2009. gada 25. maija Regula (EK) Nr. 487/2009 par Līguma 81. panta 3. punkta piemērošanu dažām nolīgumu un saskaņotu darbību kategorijām gaisa transporta nozarē;
  • Regula (EEK) Nr. 1534/91 par Līguma 81. panta 3. punkta piemērošanu dažām līgumu, lēmumu un saskaņotu darbību kategorijām apdrošināšanas nozarē;
  • 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 246/2009 par Līguma 81. panta 3. punkta piemērošanu dažām līnijsatiksmes uzņēmumu nolīgumu, lēmumu un saskaņotu darbību kategorijām (konsorcijiem).

Tomēr, ja šiem līgumiem, lēmumiem vai saskaņotajām darbībām, kam piemērots grupālais atbrīvojums, ir nelabvēlīgas sekas, kuras nav saderīgas ar LESD 101. panta 3. punktu, Komisija un valstu konkurences iestādes var vai nu pēc savas iniciatīvas, vai pēc sūdzības saņemšanas noteiktos gadījumos atcelt priekšrocības, ko sniedz grupālā atbrīvojuma regula.

Grozītie noteikumi

Ar šo regulu groza šādas regulas:

  • Regula (EEK) Nr. 1017/68, ar ko konkurences noteikumus attiecina uz pārvadājumiem pa dzelzceļu, autoceļiem un iekšējiem ūdensceļiem;
  • Regula (EEK) Nr. 2988/74 attiecībā uz noilguma termiņiem procesuālās darbībās un sankciju piemērošanā atbilstīgi Eiropas Ekonomikas kopienas transporta un konkurences noteikumiem;
  • Regula (EEK) Nr. 4056/86, ar ko nosaka detalizētus noteikumus Līguma 81. un 82. panta piemērošanai jūras pārvadājumiem;
  • Regula (EEK) Nr. 3975/87 par procedūru konkurences noteikumu piemērošanai attiecībā uz uzņēmumiem gaisa transporta nozarē;
  • Regulas (EEK) Nr. 19/65, 2821/71 un 1534/91 par Līguma 81. panta 3. punkta piemērošanu atsevišķām līgumu, lēmumu un saskaņotu darbību kategorijām;
  • Regula (EEK) Nr. 17/62 (DA) (DE) (EL) (EN) (ES) (FR) (IT) (NL) (PT) (FI) (SV) par Līguma 81. un 82. panta īstenošanu.

Ar šo regulu atceļ šādu regulu:

  • Regulation (EEC) No 141/62 exempting transport from the application of Council Regulation No 17 (Regula (EEK) Nr. 141/62, ar ko transportu atbrīvo no Regulas Nr. 17 piemērošanas).

ATSAUCES

AktsStāšanās spēkāTransponēšanas termiņš dalībvalstīsOficiālais Vēstnesis
Regula (EK) Nr. 1/2003

24.1.2003.

-

OV L 1, 4.1.2003.

Grozošais(-ie) akts(-i)Stāšanās spēkāTransponēšanas termiņš dalībvalstīsOficiālais Vēstnesis
Regula (EK) Nr. 411/2004

9.3.2004.

-

OV L 68, 6.3.2004.

Regula (EK) Nr. 1419/2006

18.10.2006.

-

OV L 269, 28.9.2006.

Regulas (EEK) Nr. 1/2003 turpmākie grozījumi un labojumi tika iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai informatīva nozīme.

SAISTĪTIE AKTI

Komisijas 2004. gada 7. aprīļa Regula (EK) Nr. 773/2004 par lietas izskatīšanu saskaņā ar EK Līguma 81. un 82. pantu, ko vada Komisija (Dokuments attiecas uz EEZ) [Oficiālais Vēstnesis L 123, 27.4.2004.].
Ar šo regulu nosaka sīki izstrādātus noteikumus par tādiem svarīgiem aspektiem saistībā ar Komisijas ierosinātu lietas izskatīšanu kā uzklausīšana, sūdzības un piekļuve lietas materiāliem. Ar to aizstāj Komisijas 1998. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 2842/98 par pušu uzklausīšanu dažu procedūru gaitā saskaņā ar EK Līguma 85. un 86. pantu (tagad LESD 101. un 102. pants).
Skatīt konsolidēto versiju .

Pēdējā atjaunināšana: 14.03.2011
Juridisks paziņojums | Par šo vietni | Meklēt | Kontakti | Lapas sākums