Lauksaimniecība
Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) aizsākās līdz ar Eiropas integrācijas sākumu, kad dalībvalstis apņēmās veikt restrukturizāciju un veicināt pārtikas ražošanu, kas bija novājināta Otrā pasaules kara iespaidā. Mūsdienās KLP joprojām ir centrāla loma Eiropas Savienībā. Ne tikai tādēļ, ka lauksaimniecībā izmantojamā zeme un meži veido vairāk nekā 90 % no ES teritorijas, bet arī tādēļ, ka tā ir kļuvusi par būtisku mehānismu, ar ko risināt jaunas problēmas pārtikas kvalitātes, vides aizsardzības un tirdzniecības jomā. 2003. gada reforma bija izšķirošs laiks KLP attīstībā — politika tika pielāgota jaunajām lauksaimnieku, patērētāju un planētas prasībām. Šī pieeja turpina kalpot par pamatu paplašinātās, pasaules līmeņa norisēs iesaistītās ES kopējās lauksaimniecības politikas turpmākajai attīstībai.
-
Vispārīgs satvars
Finansējums. Lauku attīstība. Tiešais atbalsts. Struktūrpolitikas pasākumi. Konkurence. Informācija un statistika -
Lauksaimniecības produktu tirgi
Tiešā atbalsta shēmas. Lauksaimniecības tirgu kopīgā organizācija (TKO). Pielietojums nozarēs. Citi produkti -
Pārtika
Pārtikas kvalitāte. Bioloģiskā lauksaimniecība. Ģenētiski modificēti organismi -
Vide
Resursu pārvaldība un saglabāšana. Mežu resursi un nepārtikas produkti. Lauksaimniecības izraisītais piesārņojums -
Lauksaimniecība: paplašināšanās
Pirmspievienošanās. Pašreizējās sarunas. 2004. un 2007. gada paplašināšanās
Skatīt arī
- Pārskati par Eiropas Savienību: Lauksaimniecība
- Plašāka informācija: Eiropas Komisijas Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāts