RSS
Alfabētiskais rādītājs
Ši lapa ir pieejama 23 valodas
Jaunas pieejamas valodas:  BG - CS - ET - GA - LV - LT - HU - MT - PL - RO - SK - SL

We are migrating the content of this website during the first semester of 2014 into the new EUR-Lex web-portal. We apologise if some content is out of date before the migration. We will publish all updates and corrections in the new version of the portal.

Do you have any questions? Contact us.


Eiropas budžets (2014.–2020. gadam)

Eiropas Komisija iepazīstina ar budžeta priekšlikumu 2014.–2020. gadam, kura mērķis ir veicināt gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi. Piedāvātajiem pasākumiem ir jāļauj finansēt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus un steidzami jāīsteno reāls Eiropas budžets.

AKTS

Komisijas 2011. gada 29. jūnija paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai - “Stratēģijas “Eiropa 2020” budžets” (COM(2011) 500 galīgā redakcija – Oficiālajā Vēstnesī nav publicēts).

KOPSAVILKUMS

Šajā paziņojumā ir sīki izklāstīts Eiropas Savienības (ES) nākotnes budžets laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam, un tas iekļauj stratēģiju “Eiropa 2020”. Šim budžeta priekšlikumam ir jāļauj:

  • finansēt kopējos politikas virzienus, piemēram, kopējo lauksaimniecības politiku (KLP),
  • īstenojot solidaritātes principu, palīdzēt nabadzīgākajiem rajoniem,
  • pabeigt iekšējā tirgus izveidi,
  • veicināt sinerģiju, sadarbību un liela mēroga projektus pētniecības, inovāciju vai tiesiskuma jomā,
  • reaģēt uz ilgstošiem vai jauniem sarežģījumiem, kuriem vajadzīga kopēja pieeja Eiropas mērogā, piemēram, klimata pārmaiņas, demogrāfiskā attīstība vai humānās katastrofas.

Budžets pētniecībai, inovācijai un tehnoloģiju attīstībai

Ja ES vēlas, lai tai būtu vadošā nozīme pasaulē, tai ir jābūt konkurētspējīgai inovāciju jomā. Taču tā inovāciju un pētniecības jomā ievērojami atpaliek. Lai atgūtu nokavēto, Komisija vēlas paaugstināt Eiropas ieguldījumu līmeni pētniecības un izstrādes jomā, lai tas sasniegtu 3 % no IKP.

Lai to izdarītu, Komisija laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam pētniecības un inovāciju vienotajam stratēģiskajam satvaram ir paredzējusi piešķirt EUR 80 miljardus, kurus papildinātu struktūrfondi.

Solidārs budžets izaugsmei un ilgtspējīgai nodarbinātībai

ES savu kohēzijas politiku īsteno solidāri attiecībā uz visnelabvēlīgākajā situācijā esošajiem reģioniem. Kohēzijas politikai ir arī galvenā nozīme stratēģijas “Eiropa 2020” centienu un mērķu īstenošanā visā ES. Tādēļ Komisija vēlas izveidot jaunu reģionu kategoriju, proti, “pārejas reģionus”, starp kuriem būs visi reģioni, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju ir 75–90 % no vidējā IKP 27 dalībvalstu ES.

Turklāt bezdarba un nabadzības jautājumu risināšanai vajadzīga valstu un Eiropas darbību koordinēšana. Tādēļ noteicošā nozīme ir Eiropas Sociālajam fondam (ESF). Tā darbību varētu papildināt programma PROGRESS un EURES tīkls.

Komisija vēlas kohēzijas politikas instrumentiem piešķirt EUR 376 miljardus un sadalīt šo summu starp dažādām jomām:

  • EUR 162,6 miljardus konverģences mērķa reģioniem,
  • EUR 38,9 miljardus pārejas reģioniem,
  • EUR 53,1 miljardu konkurētspējas mērķa reģioniem,
  • EUR 11,7 miljardus teritoriālai sadarbībai,
  • EUR 68,7 miljardus Kohēzijas fondam.

Budžets Eiropas infrastruktūras savienošanai

Lai vienotais tirgus darbotos pilnā mērā, tam ir nepieciešama mūsdienīga infrastruktūra. Tādēļ Komisija ierosina radīt mehānismu Eiropas infrastruktūras savienošanai, lai veicinātu iekšējā tirgus pieejamību visiem.

Komisija šā Eiropas infrastruktūras savienošanas mehānisma īstenošanai atvēlēs EUR 40 miljardus, kā arī EUR 10 miljardus ieguldījumiem, kas saistīti ar transportu Kohēzijas fonda iekšienē. Šī summa tiks sadalīta trim dažādām nozarēm:

  • EUR 9,1 miljards enerģētikai,
  • EUR 31,6 miljardi transportam,
  • EUR 9,1 miljards IKT.

Kopējās lauksaimniecības politikas budžets

KLP ir jābūt konkurētspējīgai, tai ir jānodrošina stabila un atbilstīga apgāde ar pārtiku, jāsaglabā vide un ainava, nodrošinot pietiekami augstu dzīves līmeni lauku iedzīvotājiem. Lai sasniegtu šos mērķus, Komisija plāno veikt dažas izmaiņas, lai KLP iekļautu stratēģijā “Eiropa 2020”. Nākotnē no lauksaimniecībai paredzētā budžeta tiks sniegts atbalsts arī dabas resursu ilgtspējīgai pārvaldībai un cīņai pret klimata pārmaiņām un veicināta vienmērīga teritoriju attīstība visā Eiropā.

Komisija plāno saglabāt KPL divu pīlāru struktūru, kur pirmais pīlārs vairāk vērsts uz ekoloģiju un taisnīgāku sadali un otrais pīlārs vairāk pievēršas konkurētspējas un inovāciju jautājumiem, kā arī cīņai pret klimata un vides pārmaiņām. Tā vēlas ieviest šādas izmaiņas:

  • tiešo maksājumu ekoloģisko komponentu,
  • maksājumu konverģenci,
  • tiešo maksājumu maksimālā apmēra noteikšanu.

Komisija ierosina piešķirt:

  • EUR 281,8 miljardus KLP pirmajam pīlāram,
  • EUR 89,9 miljardus lauku attīstībai.

Vēl EUR 15,2 miljardi tiks sadalīti starp šādām nozarēm:

  • EUR 4,5 miljardi pētniecībai un inovācijai,
  • EUR 2,2 miljardi pārtikas nekaitīgumam,
  • EUR 2,5 miljardi pārtikas atbalstam,
  • EUR 3,5 miljardi jaunu rezervju veidošanai iespējamu lauksaimniecības sektora krīžu gadījumiem,
  • līdz EUR 2,5 miljardiem Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondam.

Budžets ieguldījumiem cilvēkresursos

2020. gada stratēģija parāda, ka ir nepieciešams palielināt augstāko izglītību ieguvušo personu skaitu Eiropā un ir jācīnās pret mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu, vairojot kultūras aktivitāšu un ar plašsaziņas līdzekļiem saistīto darbību vērtību.

Programmu, kas paredzētas šo mērķu sasniegšanai, pašreizējā struktūra tomēr ir pārāk sadrumstalota. Tādēļ Komisija ierosina īstenot vienotu programmu izglītības, apmācības un jaunatnes jomā.

Ar šādu mērķi Komisija vēlas piešķirt EUR 15,2 miljardus izglītības un apmācības jomai, kā arī EUR 1,6 miljardus kultūrai. Šis finansējums ir jāpapildina struktūrfondiem.

Budžets ar migrāciju saistīto problēmu risināšanai

Ar drošību un migrācijas jautājumiem saistītā politika Eiropā rada vislielākās bažas. Līdz ar Lisabonas līgumu šo politikas virzienu īstenošanā ir ieviestas būtiskas izmaiņas. Tādēļ tagad Komisija vēlas vienkāršot izdevumu instrumentu struktūru, samazinot programmu skaitu līdz divu fondu struktūrai:

  • Patvēruma un migrācijas fondam,
  • Iekšējās drošības fondam.

Turklāt Komisija vēlas atvēlēt EUR 8,2 miljardus ES iekšlietām, kā arī EUR 455 miljonus civilajai aizsardzībai un Eiropas spējai reaģēt ārkārtas situācijās.

Budžets, kas paredzēts, lai ES padarītu par globālo procesu dalībnieci

Ir svarīgi, lai ES īstenotu vadošo lomu pasaulē un nodrošinātu stabilitāti, labklājību un demokrātiju apkārtējās valstīs. Komisija vēlas izstrādāt savu ārējo stratēģiju, Finanšu instrumenta sadarbībai attīstības jomā (ISA) ietvaros izveidojot konkrēti Āfrikas instrumentu. ES vēlas iesaistīties arī arābu pasaules demokratizācijas procesos.

Komisija uzskata, ka nav nepieciešams no jauna reorganizēt tiesību aktu sistēmu, kas piemērojama tās ārējo attiecību pārvaldībai. Tā ierosina laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam ārējās palīdzības instrumentiem piešķirt EUR 70 miljardus.

Turklāt no DFS neizriet šādi piešķīrumi:

  • Eiropas Attīstības fonds (EAF valstis): EUR 30 miljardi,
  • Eiropas Attīstības fonds (aizjūras zemes un teritorijas): EUR 321 miljons,
  • Pasaules fonds cīņai pret klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai,
  • ārkārtas palīdzības rezerve: EUR 2,5 miljardi.

Projekti, kuriem ir nepieciešams finansējums ārpus ES budžeta

Eiropas Attīstības fonds (EAF) (EN) (FR) tiek finansēts ārpus ES budžeta, ņemot vērā tā specifiskumu, tāpat kā ITER vai Eiropas Zemes novērošanas programma (GMES), kuru izmaksas ir tik lielas, ka tās nevar iekļaut ES budžetā.

Vienkāršotais budžets

Jaunajai ES budžeta struktūrai ir jāatbilst vienkāršības prasībām. Tādēļ Komisija ir nolēmusi samazināt virkni atsevišķu programmu un instrumentu. Sarežģītās programmas, kuras ir izrādījušās nepārliecinošas, tiks vai nu padarītas efektīvākas, izmantojot vienkāršotu formu, vai arī tiks pārtrauktas.

Vēl viens veids, kā vienkāršot programmu pārvaldību, ir iekļaut tās vienotā struktūrā ar kopējiem noteikumiem, kas pēc iespējas vairāk ierobežo izņēmumu un īpašo gadījumu skaitu: piemēram, trīs galvenie pētniecības un inovāciju finansēšanas avoti tiks iekļauti vienā stratēģiskā satvarā, kas kopīgs pētniecībai un inovācijām. Attiecībā uz līdzekļiem, kuriem piemēro dalīto pārvaldību, vienots stratēģiskais satvars aizstās pašreizējo pieeju – katram instrumentam veidot atsevišķus stratēģisko pamatnostādņu kopumus.

Izpildaģentūrām tiks piešķirta lielāka nozīme, lai tās sniegtu kvalitatīvākus pakalpojumus.

Apzinoties ar budžetu saistītās grūtības, kurām ir pakļautas dalībvalstis, un ņemot vērā valstu pārvalžu izdevumu samazinājumus, Komisija ierosina par 5 % samazināt katras iestādes, dienesta, aģentūras vai citas struktūras darbinieku skaitu.

Tāpat Komisija ierosina grozīt piecus instrumentus, kuri nav saistīti ar finanšu shēmu, piemēram:

  • ārkārtas palīdzības rezervi (DE) (EN) (FR),
  • elastības instrumentu (DE) (EN) (FR),
  • Solidaritātes fondu (DE) (EN) (FR),
  • Globalizācijas pielāgošanās fondu (DE) (EN) (FR),
  • jauno instrumentu reaģēšanai uz krīzes situācijām lauksaimniecības sektorā.

Secinājums

Papildus visiem tiesību aktiem, kas pievienoti šim paziņojumam, Komisija ierosina regulu, kas nosaka jaunu daudzgadu finanšu shēmu, iestāžu nolīgumu budžeta un labas finanšu pārvaldības jautājumos un lēmumu par pašu resursiem (ar atbilstošajiem īstenošanas noteikumiem).

Līdz 2011. gada beigām stratēģija, kas izklāstīta šajā paziņojumā, tiks sīki aprakstīta tiesību aktu priekšlikumos, kuri saistīti ar izdevumu programmām un instrumentiem, kas paredzēti katrā jomā.

SAISTĪTIE AKTI

2011. gada 29. jūnija priekšlikums Padomes regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (COM(2011) 398 galīgā redakcija – Oficiālajā Vēstnesī nav publicēts).

2011. gada 29. jūnija priekšlikums Padomes lēmumam par Eiropas Savienības resursu sistēmu (COM(2011) 510 galīgā redakcija – Oficiālajā Vēstnesī nav publicēts).

Pēdējā atjaunināšana: 03.10.2011
Juridisks paziņojums | Par šo vietni | Meklēt | Kontakti | Lapas sākums