RSS
Alfabētiskais rādītājs
Ši lapa ir pieejama 23 valodas
Jaunas pieejamas valodas:  BG - CS - ET - GA - LV - LT - HU - MT - PL - RO - SK - SL

We are migrating the content of this website during the first semester of 2014 into the new EUR-Lex web-portal. We apologise if some content is out of date before the migration. We will publish all updates and corrections in the new version of the portal.

Do you have any questions? Contact us.


Lauksaimniecības tirgu kopīga organizācija

Eiropas Savienība ir ieviesusi kopīgus noteikumus attiecībā uz lauksaimniecības tirgiem. Šie noteikumi galvenokārt attiecas uz valsts intervencēm tirgos, kvotu un atbalsta shēmām, tirdzniecības un ražošanas standartiem, kā arī tirdzniecību ar trešām valstīm.

AKTS

Padomes 2007. gada 22. oktobra Regula (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (“Vienotā TKO regula”) (skatīt grozošos aktus).

KOPSAVILKUMS

Lauksaimniecības tirgu kopīgā organizācija nosaka atsevišķu lauksaimniecības nozaru tiesisko regulējumu, ko ievieš Eiropas mērogā. Attiecīgās lauksaimniecības nozares ir norādītas minētās regulas I un II pielikumā.

Eiropas Savienība paredz kopīgus noteikumus attiecībā uz lauksaimniecības tirgu pārvaldību, lauksaimniecības produktu tirdzniecības standartiem, kā arī eksportu un importu Eiropas Savienībā (ES).

IEKŠĒJAIS TIRGUS

Tirgus intervence

Lai nodrošinātu tirgu stabilitāti un pietiekami augstu dzīves līmeni lauku iedzīvotājiem, līdz ar tiešā atbalsta shēmu ieviešanu ir izveidots cenu atbalsta mehānisms.

Cenu atbalsta mehānismā ņemtas vērā katras lauksaimniecības nozares vajadzības, kā arī nozaru savstarpējā atkarība. Pasākumi ir šādi:

  • valsts intervences lauksaimniecības produktu tirgos,
  • atbalsta maksājumi tādu produktu uzglabāšanai privātās noliktavās kā labība, rīsi, cukurs, olīveļļa un galda olīvas, liellopa un teļa gaļa, piens un piena produkti, cūkgaļa un aitas un kazas gaļa.

Īpaši intervences pasākumi

Eiropas Savienība var veikt izņēmuma pasākumus, lai atbalstītu krīzē nonākušus tirgus. Šādi pasākumi var būt nepieciešami, piemēram, dzīvnieku slimību izplatīšanās vai dabas katastrofas gadījumā, kas atstāj ietekmi uz lauksaimniecības tirgiem.

Kvotu sistēmas

Ir noteiktas valsts ražošanas kvotas cukuram un pienam. Dalībvalstis tās tālāk sadala starp ražotājuzņēmumiem. Šajā regulā ir noteikta arī kārtība, kādā veicama kvotu nodošana starp vairākiem uzņēmumiem, un saražotā pārpalikuma pārvaldība. Tajā cita starpā ietverti nodokļi, kas jāmaksā dalībvalstu ražotājiem.

Atbalsta shēmas

Ir paredzēts atbalsts šādām nozarēm:

  • cukura nozare (ražošanas kompensācijas pasākumi),
  • piena un piena produktu nozare, olīveļļas un galda olīvu nozare, augļu un dārzeņu nozare, kā arī biškopības produktu nozare,
  • programmas augļu un piena patēriņa veicināšanai skolās,
  • vīna nozare un apiņu nozare,
  • zīdtārpiņu audzēšanas nozare.

TIRDZNIECĪBA UN RAŽOŠANA

Komisija var noteikt tirdzniecības standartus atsevišķiem lauksaimniecības produktiem. Šie standarti var attiekties, piemēram, uz produktu kvalitāti, to iepakojumu, uzglabāšanu vai arī pārvadāšanu.

Šajā regulā paredzēti papildu noteikumi to produktu ražošanai un tirdzniecībai, kas ir saņēmuši aizsardzības zīmi vīna nozarē. Šīs zīmes ir kontrolēti cilmes vietas nosaukumi, ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un tradicionālie apzīmējumi. Regulā aprakstīta kārtība, kādā ražotājiem, kas vēlas saņemt šādu zīmi, jāiesniedz pieprasījums.

Ražotāju un starpnozaru organizācijas

Šajā regulā ir paredzēti noteikumi attiecībā uz ražotāju un starpnozaru organizāciju atzīšanu un darbību.

Ražotāju organizācijām jo īpaši jārada iespēja izstrādāt kopīgu ražošanas plānu un pielāgot to pieprasījumam.

Pamatā starpnozaru organizāciju dalībnieki nav ražotāji. Tajās apvienojas pārstāvji, kuri veic ekonomiskas darbības saistībā ar lauksaimniecības produktu ražošanu, tirdzniecību vai pārstrādi. Starpnozaru organizāciju mērķis ir optimizēt produktu ražošanas un pārstrādes izmaksas.

TIRDZNIECĪBA AR TREŠĀM VALSTĪM

Principā tirdzniecībā ar trešām valstīm ir aizliegtas jebkādas nodevas, kuru ietekme ir līdzvērtīga muitas nodokļa ietekmei, un jebkādi kvantitatīvi ierobežojumi vai pasākumi ar līdzvērtīgu ietekmi.

Imports

Komisija var noteikt, ka jāuzrāda importa atļauja, lai importētu atsevišķu nozaru produktus: labību, rīsus, cukuru, sēklas, olīveļļu un galda olīvas, linus un kaņepes, svaigus un pārstrādātus augļus un dārzeņus, banānus, vīnu, dzīvus augus, liellopa un teļa gaļu, cūkgaļu, aitas un kazas gaļu, mājputnu gaļu, pienu un piena produktus, olas un lauksaimniecības etilspirtu.

Šiem produktiem piemēro kopējā muitas tarifa ievedmuitu, tomēr dažiem no tiem ir paredzēti īpaši noteikumi. Atsevišķos gadījumos ievedmuitu var atcelt vai var piemērot papildu muitu.

Šie īpašie noteikumi attiecas uz labības graudu maisījumu, labības graudu un rīsu maisījumu vai rīsu maisījumu importu, uzliekot ievedmuitu atkarībā no maisījuma sastāva. Cukuram nosaka atvieglotu importa režīmu, bet kaņepēm un apiņiem nosaka atsevišķus importa noteikumus.

Turklāt Komisija var paredzēt importa tarifu kvotas, t. i., ierobežojumus attiecībā uz preču daudzumu, ko var importēt ar samazinātu ievedmuitu. Komisija tarifu kvotas pārvalda tā, lai novērstu jebkādu diskrimināciju.

Eksports

Komisija var noteikt, ka jāuzrāda eksporta atļauja, lai eksportētu šādu nozaru produktus: labību, rīsus, cukuru, olīveļļu un galda olīvas, svaigus un pārstrādātus augļus un dārzeņus, vīnu, liellopa un teļa gaļu, cūkgaļu, kazas un aitas gaļu, mājputnu gaļu, pienu un piena produktus, olas un lauksaimniecības etilspirtu.

Atsevišķu produktu eksportam var piešķirt eksporta kompensācijas, kas sedz starpību starp cenām pasaules un ES tirgū. Tās var atšķirties atkarībā no galamērķa, un Komisija tās var noteikt regulāri, ņemot vērā situāciju ES tirgū un pasaules tirgū. Ar īpašiem noteikumiem reglamentē eksporta kompensācijas uzglabātam iesalam, labībai un liellopa un teļa gaļai.

Tāpat reglamentē eksporta kompensāciju pārvaldību piena un piena produktu nozarē un īpašu importa procedūru, ko piemēro trešās valstīs.

Konkurence

Piemēro Eiropas konkurences tiesības. Tomēr pastāv izņēmumi, kas paredzēti regulas 176. pantā, saskaņā ar kuriem Komisija pieļauj noteikumu nepiemērošanu nolīgumiem vai saskaņotām darbībām. Šādi izņēmumi regulā paredzēti augļu un dārzeņu nozarē un tabakas nozarē.

Eiropas sistēma valsts atbalsta jomā pamatā attiecas uz lauksaimniecības nozarēm. Tomēr regulā paredzēti īpaši noteikumi par valsts atbalstu piena un vīna nozarei.

Komiteju procedūra

Komisijai palīdz Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komiteja (EN).

Priekšvēsture

Pirms šīs regulas pieņemšanas katrai lauksaimniecības nozarei bija sava specifiska tirgus kopīgā organizācija. Tādējādi Eiropā pastāvēja liels skaits lauksaimniecības tirgu organizāciju. Ar šo tiesisko regulējumu vienkāršo un apvieno dažādos noteikumus, kas pastāvēja iepriekš.

ATSAUCES

AktsStāšanās spēkāTransponēšanas termiņš dalībvalstīsOficiālais Vēstnesis

Regula (EK) Nr. 1234/2007

23.11.2007.

OV L 299, 16.11.2007.

Grozošais(-ie) akts(-i)Stāšanās spēkāTransponēšanas termiņš dalībvalstīsOficiālais Vēstnesis

Regula (EK) Nr. 247/2008

26.3.2008.

OV L 76, 19.3.2008.

Regula (EK) Nr. 248/2008

20.3.2008.

OV L 76, 19.3.2008.

Regula (EK) Nr. 361/2008

14.5.2008.

OV L 121, 7.5.2008.

Regula (EK) Nr. 470/2008

6.6.2008.

OV L 140, 30.5.2008.

Regula (EK) Nr. 13/2009

16.1.2009.

OV L 5, 9.1.2009.

Regula (EK) Nr. 72/2009

7.2.2009.

OV L 30, 31.1.2009.

Regula (EK) Nr. 491/2009

24.6.2009.

OV L 154, 17.6.2009.

Regula (EK) Nr. 1140/2009

30.11.2009.

OV L 312, 27.11.2009.

Regula (ES) Nr. 1234/2010

1.1.2011.

OV L 346, 30.12.2010.

Pēdējā atjaunināšana: 04.03.2011
Juridisks paziņojums | Par šo vietni | Meklēt | Kontakti | Lapas sākums