European Union website, the official EU website

Īsi par ES

Eiropas Savienība ir vēl nebijusi ekonomiska un politiska savienība starp 28 Eiropas valstīm, kas kopā aizņem lielu kontinenta daļu.

ES tika izveidota pēc Otrā pasaules kara. Viss sākās ar ekonomiskās sadarbības nostiprināšanu: doma bija tāda, ka valstis, tirgojoties cita ar citu, kļūs savstarpēji saistītas ekonomiskā ziņā un tāpēc negribēs iesaistīties konfliktos.

Rezultātā radās Eiropas Ekonomikas kopiena (EEK), kuru izveidoja 1958. gadā, pastiprinot ekonomisko sadarbību starp sākotnēji sešām valstīm: Beļģiju, Franciju, Itāliju, Luksemburgu, Nīderlandi un Vāciju. Kopš tā laika ir izveidojies liels vienotais tirgus, kas vēl turpina izvērst savu potenciālu.

No ekonomiskās uz politisko savienību

Projekts, kas sākās kā tīri ekonomiska savienība, izvērtās organizācijā, kas ietver dažādas politikas jomas: no klimata, vides un veselības līdz ārpolitikai un drošībai, tieslietām un migrācijai. Līdz ar to 1993. gadā Eiropas Ekonomikas kopiena (EEK) mainīja nosaukumu, kļūdama par Eiropas Savienību (ES).

ES pamatā ir tiesiskums – visas tās darbības balstās Līgumos, par kuriem brīvprātīgi un demokrātiski ir vienojušās tās dalībvalstis.

ES tiek pārvaldīta pēc pārstāvības demokrātijas principa, proti, tās pilsoņi Savienības līmenī ir tieši pārstāvēti Eiropas Parlamentā, bet dalībvalstis ir pārstāvētas Eiropadomē un ES Padomē.

Stabilitāte, vienota valūta, mobilitāte un izaugsme

Eiropas Savienībā vairāk nekā pusgadsimtu ir valdījis miers, stabilitāte un labklājība, ir uzlabojies dzīves līmenis un ir ieviesta vienotā Eiropas valūta eiro (euro). 2012. gadā ES saņēma Nobela miera prēmiju par miera, izlīguma, demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanu Eiropā.

Tā kā ir atcelta kontrole uz ES iekšējām robežām, cilvēki var netraucēti ceļot pa gandrīz visu Eiropu. Turklāt Eiropā tagad ir daudz vieglāk dzīvot, ceļot un strādāt ārzemēs.

Vienotais jeb iekšējais tirgus ir galvenais ES ekonomikas dzinējspēks, kas rada apstākļus preču, pakalpojumu un kapitāla brīvai apritei un ļauj cilvēkiem brīvi pārvietoties ES robežās. Vēl viens svarīgs mērķis ir izvērst šo milzīgo potenciālu tādās jomās kā enerģētika, zināšanas un kapitāla tirgi, lai Eiropas iedzīvotājiem no tā tiktu maksimāls labums.

Cilvēktiesības un vienlīdzība

Viens no ES galvenajiem mērķiem ir veicināt cilvēktiesību ievērošanu gan savās robežās, gan ārpus tām. Cilvēka cieņa, brīvība, demokrātija, vienlīdzība, tiesiskums un cilvēktiesību ievērošana ir ES pamatvērtības. Kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā 2009. gadā visas šīs tiesības ir apkopotas vienā dokumentā: ES Pamattiesību hartā. ES iestādēm un ES valstu valdībām ir juridisks pienākums ņemt tās vērā, īstenojot ES tiesības.

Pārredzamība un demokrātija iestāžu darbā

Paplašinājusies līdz 28 dalībvalstīm, ES gādā par to, lai tās pārvaldes iestādes darbotos pārredzamāk un demokrātiskāk. Lielākas pilnvaras ir ieguvis tiešās vēlēšanās ievēlētais Eiropas Parlaments, un nostiprināta ir arī valstu parlamentu loma, kuri sadarbojas ar ES iestādēm. Savukārt Eiropas pilsoņiem ir arvien plašākas iespējas piedalīties politiskajā procesā.