ES tiesības

Kā pieņem ES lēmumus

Visbiežāk izmantotā ES lēmumu pieņemšanas metode ir tā sauktā parastā likumdošanas procedūra (agrāk to sauca par koplēmuma procedūru). Tā izpaužas tādējādi, ka tieši ievēlētais Eiropas Parlaments kopīgi ar Padomi (tā pārstāv 27 ES dalībvalstu valdības) pieņem ES tiesību aktus. Komisija izstrādā ES tiesību aktus un uzrauga to izpildi.

ES līgumi

Eiropas Savienības pamatā ir tiesiskums. Tas nozīmē, ka it viss, ko ES dara, pamatojas uz līgumiem, kurus brīvprātīgi un demokrātiski parakstījušas visas ES dalībvalstis.

Ar Lisabonas līgumu tika palielināts to politikas jomu skaits, kurām izmanto parasto likumdošanas procedūru. Eiropas Parlamentam tagad ir arī lielākas iespējas bloķēt priekšlikumus, ja tas nepiekrīt Padomei.

Regulas, direktīvas un citi tiesību akti

Eiropas Savienības mērķi ir izklāstīti ES līgumos, un tos sasniedz ar dažādu tiesību aktu palīdzību. Pie šiem tiesību aktiem pieder regulas, direktīvas, ieteikumi un atzinumi. Daži no tiesību aktu veidiem ir juridiski saistoši, bet citi ne. Daži attiecas uz visām ES dalībvalstīm, bet citi tikai uz atsevišķām.

ES likumdošanas piemērošana

ES likumi piešķir tiesības un uzliek pienākumus ne tikai dalībvalstīm, bet arī pilsoņiem un uzņēmumiem, kuriem daudzas tiesību normas ir piemērojamas tieši. Tie ir dalībvalstu tiesību sistēmas neatņemama sastāvdaļa, un dalībvalstis ir tieši atbildīgas par šo likumu iestrādāšanu savos tiesību aktos un par to pareizu piemērošanu.