Parlamentam ir trīs galvenie uzdevumi. Tas
- apspriež un pieņem ES tiesību aktus (kopā ar Padomi),
- pārbauda citu ES iestāžu, īpaši Komisijas, darbu, lai pārliecinātos, ka tiek ievēroti demokrātijas principi,
- apspriež un pieņem ES budžetu (kopā ar Padomi).
ES tiesību aktu pieņemšana
Daudzās jomās, piemēram, patērētāju tiesību un vides aizsardzības jautājumos, Parlaments sadarbojas ar Padomi (kura pārstāv valstu valdības). Abas iestādes lemj par ES tiesību aktu saturu un oficiāli tos pieņem. To sauc par parasto likumdošanas procedūru (agrāk to sauca par koplēmuma procedūru).
Saskaņā ar Lisabonas līgumu ir pieaudzis to politikas jomu skaits, uz kurām attiecas jaunā parastā likumdošanas procedūra, kas Parlamentam piešķir lielākas pilnvaras ietekmēt likumu saturu tādās jomās kā lauksaimniecība, enerģētika, imigrācija un ES fondi.
Parlamentam jāapstiprina citi svarīgi lēmumi, piemēram, jaunu valstu pievienošanās Eiropas Savienībai.
Demokrātijas uzraudzība
Parlaments dažādos veidos iesaistās citu ES iestāžu darbā.
Ieceļot jaunu Komisijas sastāvu, 27 komisāri (pa vienam no katras ES valsts) var stāties amatā tikai pēc tam, kad Parlaments viņus apstiprinājis. Ja Eiropas Parlamenta deputāti neapstiprina kādu kandidatūru, viņiem ir tiesības noraidīt visu Komisijas sastāvu.
Parlaments var arī aicināt Komisiju atkāpties tās darbības pilnvaru laikā. To sauc par priekšlikumu izteikt neuzticību.
Parlaments pārbauda Komisiju, izvērtējot tās sagatavotos ziņojumus un iztaujājot komisārus. Būtisks uzdevums šajā ziņā ir Parlamenta komitejām.
Eiropas Parlamenta deputāti izskata pilsoņu lūgumrakstus un izveido izmeklēšanas komisijas.
Valstu vadītājiem tiekoties Eiropadomes sanāksmēs, Parlaments sniedz savu atzinumu par dienaskārtības jautājumiem.
Budžeta uzraudzība
Parlaments pieņem ES budžetu (kopā ar Eiropas Savienības Padomi).
Parlamentā ir komiteja, kas uzrauga budžeta izlietojumu, un tas ik gadu pieņem atzinumu par to, kā Komisija izlietojusi iepriekšējā gada budžetu.
Sastāvs
Katras valsts Eiropas Parlamenta deputātu skaits ir aptuveni proporcionāls tās iedzīvotāju skaitam. Lisabonas līgumā noteikts, ka nevienai valstij nedrīkst būt mazāk par 6 vai vairāk par 96 deputātiem.
Parlamenta pašreizējais sastāvs tika izveidots pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā. Nākamajā Parlamenta pilnvaru laikā tā skaitliskais sastāvs tiks izmainīts atbilstīgi Lisabonas līgumam. Piemēram, Vāciju pārstāvošo deputātu skaits samazināsies no 99 līdz 96, bet Maltas deputātu skaits palielināsies no 5 līdz 6.
Parlamenta deputāti strādā grupās atkarībā no viņu politiskajiem uzskatiem, nevis valstspiederības.
Darbības vieta
Eiropas Parlamenta darbs norit trijās pilsētās — Briselē (Beļģija), Luksemburgā un Strasbūrā (Francija).
Luksemburgā atrodas Parlamenta administratīvie dienesti (ģenerālsekretariāts).
Parlamenta deputātu sanāksmes (plenārsēdes) notiek Strasbūrā un Briselē. Arī komiteju sēdes notiek Briselē.
