Eiropas Savienības Tiesa

Eiropas Savienības Tiesa interpretē ES tiesības, gādājot, lai tās visās ES valstīs piemērotu vienādi. Tā risina juridiskus strīdus starp ES valstu valdībām un ES iestādēm. Tiesā var vērsties arī privātpersonas, uzņēmumi vai organizācijas, ja, viņuprāt, kāda ES iestāde ir pārkāpusi viņu tiesības.

Sastāvs

Tiesā ir pa vienam tiesnesim no katras ES dalībvalsts.

Tiesai darbā palīdz deviņi ģenerāladvokāti, kuru uzdevums ir sagatavot atzinumus par Tiesā iesniegtajām lietām. Viņu darbam jābūt atklātam un neatkarīgam.

Katru tiesnesi un ģenerāladvokātu ieceļ uz sešu gadu termiņu, kuru var atjaunot. ES valstu valdības izvirza savus kandidātus.

Lai ES Tiesa varētu izskatīt daudzās tai iesniegtās lietas un piedāvāt pilsoņiem labāku tiesisko aizsardzību, Vispārējās tiesas ziņā ir nodotas privātpersonu, uzņēmumu un organizāciju iesniegtās prasības, kā arī ar konkurences tiesībām saistītās lietas.

ES Civildienesta tiesa izskata strīdus starp Eiropas Savienību un tās iestāžu darbiniekiem.

Lietu veidi

Tiesa pieņem nolēmumus vai spriedumus lietās, kas tai iesniegtas izskatīšanai. Pieci galvenie lietu veidi ir šādi:

  1. prejudiciāla nolēmuma pieprasījumi  — kad valstu tiesas aicina Tiesu interpretēt kādu ES tiesību aspektu,
  2. tiesvedība saistībā ar valsts pienākumu neizpildi — ierosināta pret ES valstu valdībām par ES tiesību aktu nepiemērošanu,
  3. prasības par anulēšanu — pret ES tiesību aktiem, kuros pārkāpti ES līgumu noteikumi vai pamattiesības,
  4. prasības sakarā ar bezdarbību — pret ES iestādēm, kas pretēji savam pienākumam nav pieņēmušas vajadzīgos lēmumus,
  5. tiešās prasības — tās ceļ privātpersonas, uzņēmumi vai organizācijas pret ES lēmumiem vai rīcību.

1. Prejudiciāla nolēmuma procedūra

Katras ES valsts tiesas atbild par to, lai ES tiesības attiecīgajā valstī tiktu pareizi piemērotas. Tomēr pastāv iespējamība, ka tiesas dažādās valstīs var atšķirīgi interpretēt ES tiesību aktus.

Lai nepieļautu šādu situāciju, ir izveidota "prejudiciāla nolēmuma procedūra". Ja kādas valsts tiesai ir šaubas par kāda ES tiesību akta interpretāciju vai spēkā esamību, tā var vērsties (un atsevišķos gadījumos tai ir noteikti jāvēršas) Tiesā pēc padoma. Šādu padomu sauc par prejudiciālu nolēmumu.

2. Tiesvedība saistībā ar valsts pienākumu neizpildi

Komisija var uzsākt šo tiesvedību, ja tai ir pamats uzskatīt, ka dalībvalsts nepilda savas saistības, kuras tai paredzētas ES tiesību aktos. Šādu prasību var iesniegt arī cita ES valsts.

Abos gadījumos Tiesa izmeklē lietu un pieņem spriedumu. Ja valsti atzīst par vainīgu, tai tūdaļ jānovērš kļūda. Ja Tiesa uzskata, ka valsts nav izpildījusi tās spriedumu, tā var uzlikt naudas sodu.

3. Prasības par anulēšanu

Ja kāda no dalībvalstīm, Padome, Komisija vai (noteiktos apstākļos) Parlaments uzskata, ka kāds ES tiesību akts ir nelikumīgs, tad tie var lūgt Tiesai šo aktu atcelt.

Prasību par anulēšanu var iesniegt arī privātpersonas, kuras vēlas, lai ES Tiesa atceltu kādu noteiktu tiesību aktu, kas tieši un negatīvi ietekmē to intereses.

Ja Tiesa nospriež, ka tiesību akts ir ticis nepareizi pieņemts vai nav pareizi pamatots ar Līgumiem, tā pasludina šo tiesību aktu par spēkā neesošu.

4. Prasības par bezdarbību

Saskaņā ar Līgumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai noteiktos apstākļos jāpieņem konkrēti lēmumi. Ja šīs iestādes to nedara, dalībvalstis, citas Kopienas iestādes un (noteiktos apstākļos) privātpersonas vai uzņēmumi var iesniegt sūdzību Tiesā, lai oficiāli reģistrētu šo bezdarbību.

5. Tiešās prasības

Ikviena persona vai uzņēmums, kam radies kaitējums Kopienas vai tās darbinieku darbības vai bezdarbības dēļ, Vispārējā tiesā var iesniegt prasību par kompensāciju.

Kā izskata lietas

Katrai lietai, kas nonāk izskatīšanā ES Tiesā, norīko tiesnesi un ģenerāladvokātu.

Tiesā iesniegtās lietas izskata divos posmos: rakstveida daļa un mutvārdu daļa.

1. Rakstveida daļa

Vispirms visām iesaistītajām pusēm jāiesniedz rakstisks paskaidrojums tiesnesim, kurš izskata lietu. Tad tiesnesis sagatavo šo paskaidrojumu kopsavilkumu un lietas juridisko pamatu.

2. Mutvārdu daļa

Otrais posms ir atklāta tiesas sēde. Atkarībā no tā, cik sarežģīta ir lieta, to iztiesā 3, 5 vai 13 tiesnešu sastāvā vai pat visas Tiesas priekšā. Izskatīšanas laikā lietas dalībnieku advokāti izklāsta lietas būtību tiesnešiem un ģenerāladvokātam, kuri savukārt var izjautāt advokātus.

Tad ģenerāladvokāts izsaka savu viedokli. Pēc tam tiesneši kopā apspriež lietu un pieņem spriedumu.

Ģenerāladvokātiem nepieciešams sniegt atzinumu lietā tikai tad, ja Tiesa uzskata, ka konkrētajā lietā atklājas jauns tiesību aspekts. Tiesai nav obligāti jāņem vērā ģenerāladvokāta atzinums.

Tiesa pieņem spriedumus, pamatojoties uz vairākuma principu, pēc tam tos nolasa atklātā sēdē. Sēdes bieži pārraida televīzijā (Europe by Satellite Englishfrançais).

Tiesvedības procedūra Vispārējā tiesā ir līdzīga, vienīgi ģenerāladvokāts nesniedz savu atzinumu.


KONTAKTI

Ja jums ir vispārīgi jautājumi

Zvaniet pa tālr.
00 800 6 7 8 9 10 11 Sīkāk par šo pakalpojumu

Sūtiet jautājumus pa e-pastu

Iestāžu kontaktinformācija un ziņas par to apmeklējumiem, kontakti presei

Atsauksmes

Vai atradāt meklēto?

Ko jūs meklējāt?

Vai jums ir kādi ieteikumi?