You are here:

Eiropas Savienības Tiesa

Pārskats

ES Tiesa interpretē ES tiesību aktus, lai nodrošinātu, ka tos visās ES valstīs piemēro vienādi, un izskata juridiskus strīdus starp valstu valdībām un ES iestādēm.

Noteiktos apstākļos Tiesā var vērsties privātpersonas, uzņēmumi un organizācijas, iesniedzot prasību pret ES iestādi, kas, viņuprāt, pārkāpusi viņu tiesības.

Ko dara ES Tiesa?

Tiesa pieņem nolēmumus lietās, ko tā izskata. Biežāk sastopamie lietu veidi ir šādi:

  • tiesību aktu interpretēšana (prejudiciāli nolēmumi) – ES valstu tiesām jānodrošina, lai ES tiesību akti tiktu pienācīgi piemēroti, taču dažādu valstu tiesas tos var interpretēt atšķirīgi. Ja valsts tiesa šaubās par interpretāciju vai kāda ES tiesību akta spēkā esamību, tā var lūgt izskaidrojumu ES Tiesai. To pašu mehānismu var izmantot, lai noteiktu, vai valsts tiesību akts vai ierastā prakse atbilst ES tiesībām;
  • tiesību aktu piemērošana (pārkāpuma procedūra) – šādas lietas sāk pret valstu valdībām, kas nav izpildījušas ES tiesību aktus. Tās var sākt Eiropas Komisija vai cita ES valsts. Ja valsti atzīst par vainīgu, tai tūdaļ jānovērš neatbilstība, citādi var sākt nākamo lietu, pēc kuras neveiksmīga iznākuma jāmaksā sods;
  • ES tiesību aktu atcelšana (atcelšanas prasības) – ja kāds ES tiesību akts pārkāpj ES līgumu vai pamattiesību normas, ES Tiesa pēc ES dalībvalsts valdības, ES Padomes, Eiropas Komisijas vai (atsevišķos gadījumos) Eiropas Parlamenta prasības var to atcelt.
    Arī privātpersonas var lūgt ES Tiesu atcelt ES tiesību aktu, ja šis akts tās skar tiešā veidā;
  • ES rīcības nodrošināšana (prasības sakarā ar bezdarbību) – Parlamentam, Padomei un Komisijai noteiktos apstākļos ir jāpieņem lēmumi. Ja tas netiek darīts, ES valstu valdības, citas ES iestādes vai (zināmos apstākļos) privātpersonas un uzņēmumi drīkst vērsties Tiesā;
  • sankciju piemērošana ES iestādēm (zaudējumu atlīdzināšanas prasības) – ikviena fiziska vai juridiska persona, kuras interesēm nodarīts kaitējums ES vai tās darbinieku darbības vai bezdarbības rezultātā, var vērsties par to ES Tiesā.

Sastāvs

ES Tiesai ir 3 struktūrvienības.

  • Tiesa – izskata valstu tiesu lūgumus pieņemt prejudiciālus nolēmumus, dažos gadījumos prasības atcelt tiesību aktus un apelācijas sūdzības.
  • Vispārējā tiesa – izskata privātpersonu, uzņēmumu un dažos gadījumos ES valstu valdību iesniegtas prasības atcelt ES tiesību aktus. Praksē tas nozīmē to, ka šī tiesa galvenokārt darbojas konkurences tiesību, valsts atbalsta, tirdzniecības, lauksaimniecības un preču zīmju jomā.
  • Civildienesta tiesa – izšķir strīdus starp ES un tās iestāžu darbiniekiem.

Katru tiesnesi un ģenerāladvokātu valstu valdības kopā ieceļ uz 6 gadu termiņu (ar iespēju to pagarināt uz tikpat ilgu laiku). Katrā no minētajām struktūrām tiesneši izvēlas priekšsēdētāju uz 3 gadiem (ar iespēju pagarināt šo termiņu uz tikpat ilgu laiku).

Kā strādā ES Tiesa?

Katrai lietai nozīmē 1 tiesnesi (tiesnesis referents) un 1 ģenerāladvokātu. Lietas izskatīšana notiek 2 posmos.

  • Rakstveida daļa:
    • lietas dalībnieki iesniedz Tiesai rakstveida paziņojumus, pēc tam arī valstu iestādes, ES iestādes un reizēm privātpersonas var iesniegt savus apsvērumus;
    • to visu apkopo tiesnesis referents, kura sākotnējo ziņojumu apspriež Tiesas vispārējā sapulcē, kur izlemj:
      • cik tiesnešu iztiesās lietu (3, 5 vai 15 tiesneši (visa Tiesa) atkarībā no lietas svarīguma un sarežģītības pakāpes). Parasti lietu iztiesā 5 tiesneši, un tikai pavisam retos gadījumos tiek iesaistīts viss Tiesas sastāvs,
      • vai ir vajadzīga atklāta tiesas sēde (mutvārdu daļa) un oficiāls ģenerāladvokāta atzinums.
  • Mutvārdu daļa – atklāta tiesas sēde:
    • lietas dalībnieku advokāti var izklāstīt savu pozīciju tiesnešiem un ģenerāladvokātam, kas viņiem var uzdot jautājumus;
    • ja Tiesa ir lēmusi, ka ir vajadzīgs ģenerāladvokāta atzinums, viņš to sniedz dažas nedēļas pēc tiesas sēdes;
    • tad tiesneši apspriežas un pieņem spriedumu.
  • Vispārējās tiesas procedūra ir līdzīga, tikai tur lietu parasti izskata 3 tiesneši un nav ģenerāladvokātu.

ES Tiesa un jūs

Ja jums kā privātpersonai vai uzņēmumam ir nodarīts kaitējums ES iestādes vai tās darbinieku darbības vai bezdarbības rezultātā, jūs varat par to vērsties Tiesā vienā no diviem veidiem:

  • netiešā veidā ar valsts tiesu starpniecību (tās var nolemt nodot lietu izskatīšanai ES Tiesā),
  • tiešā veidā, vēršoties Vispārējā tiesā, ja jūs tieši un individuāli ir skāris kādas ES iestādes lēmums.

Ja uzskatāt, ka kādas ES dalībvalsts iestādes ir pārkāpušas ES tiesību aktus, jums jāievēro oficiālā sūdzības iesniegšanas procedūra.

Vēl par jūsu likumīgajām tiesībām

Eiropas Savienības Tiesa

Kontaktinformācija

Adrese

Palais de la Cour de Justice

Boulevard Konrad Adenauer

Kirchberg

L-2925 Luxembourg

Luxembourg

Ta-lr
+352 4303 1
Fakss
+352 4303 2600
Sociālie tīkli
Apmeklējumi

Apmeklējuma veids: mācību apmeklējums, informatīvs apmeklējums, seminārs, atklāta tiesas sēde

Minimālais grupas lielums: 7 personas (izņemot atklātās tiesas sēdēs)

Individuāli apmeklētāji: tikai atklātās tiesas sēdēs

Iepriekšēja pieteikšanās: grupām 6 mēnešus iepriekš (izņemot atklātas tiesas sēdes). individuāliem apmeklētājiem 15 minūtes pirms atklātās tiesas sēdes sākuma

Apmeklētāju minimālais vecums: 18 gadi

Eiropas Savienības Tiesas apmeklējums