Eiropas Savienības Padome

Šajā iestādē, ko neoficiāli dēvē arī par ES Padomi, tiekas visu ES dalībvalstu ministri, lai pieņemtu tiesību aktus un saskaņotu politiku.

Nejaukt ar:

  • Eiropadomi – citu Eiropas Savienības iestādi, kur apmēram 4 reizes gadā tiekas ES valstu un valdību vadītāji, lai spriestu par ES politikas prioritātēm,
  • Eiropas Padomi DeutschEnglishfrançaisitaliano – tā vispār nav ES iestāde.

Ko tā dara?

  1. Pieņem ES tiesību aktus.
  2. Plašos vilcienos koordinē ES dalībvalstu ekonomikas politiku.
  3. Paraksta nolīgumus starp ES un citām valstīm.
  4. Apstiprina ES gada budžetu.
  5. Izstrādā ES ārpolitiku un aizsardzības politiku.
  6. Koordinē sadarbību starp dalībvalstu tiesām un policijas iestādēm.

1. ES tiesību aktu pieņemšana

Padomei un Parlamentam abiem kopā ir sakāms galavārds par jaunajiem ES tiesību aktiem, ko izstrādājusi Komisija.

2. Ekonomikas politikas koordinēšana

ES dalībvalstis ir izšķīrušās par kopīgu Eiropas ekonomisko politiku, kuru koordinē visu dalībvalstu ekonomikas un finanšu ministri.

Mērķis ir radīt vairāk darbvietu un uzlabot izglītību, veselības aprūpi un labklājības nodrošināšanas sistēmu. Kaut gan ikviena dalībvalsts ir atbildīga par savu politiku, tās var vienoties par kopējiem mērķiem un mācīties cita no citas pieredzes.

3. Starptautisku nolīgumu parakstīšana

Padome ES vārdā paraksta nolīgumus visdažādākajās jomās – par vides aizsardzību, tirdzniecību, attīstību, tekstilrūpniecību, zivsaimniecību, zinātni, tehnoloģijām un transportu.

4. ES budžeta apstiprināšana

Padome un Eiropas Parlaments kopīgi lemj par to, cik daudz naudas ES katru gadu varēs izlietot.

5. Ārpolitika un aizsardzības politika

Valstis gan ir neatkarīgas, lemjot par šīm jomām, tomēr tās sadarbojas, lai izstrādātu kopējo ārpolitiku un aizsardzības politiku (t.s. kopējo ārpolitiku un drošības politiku). Padomē norisinās galvenās apspriedes par šo sadarbību.

ES nav savas armijas. Taču situācijās, kad ātri jāreaģē uz starptautiskiem konfliktiem un dabas katastrofām, dažas dalībvalstis savus karavīrus iekļauj ātrās reaģēšanas vienībās, kas nodarbojas vienīgi ar humānās palīdzības sniegšanu, glābšanas darbiem un miera uzturēšanu.

6. Tieslietas

ES pilsoņiem jebkurā vietā Eiropas Savienībā ir vienādas tiesības uz tiesisko aizsardzību. Padomē tieslietu ministri sadarbojas, lai vienā ES dalībvalstī pieņemtus tiesas spriedumus (piemēram, par laulības šķiršanu) atzītu visās pārējās dalībvalstīs.

Tieslietu un iekšlietu ministri koordinē pieeju tādos jautājumos kā ES ārējo robežu kontrole, cīņa pret terorismu un starptautisko organizēto noziedzību.

Kas ir Padomes locekļi?

Padomē nav pastāvīgu locekļu. Katra dalībvalsts uz katru Padomes sēdi nosūta ministru, kurš atbild par apspriežamo politikas jomu, – piemēram, vides ministru, ja sanāksmē iztirzā vides jautājumus. Tādu sanāksmi sauc par Vides padomi.

Kas vada sanāksmes?

Ārlietu ministru padomei ir pastāvīgs priekšsēdētājs — ES Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos English .

Visas pārējās Padomes sanāksmes vada tās valsts attiecīgās jomas ministrs, kura tobrīd pilda ES prezidentvalsts pienākumus.

Piemēram, Vides padomes sanāksmes Igaunijas prezidentūras laikā vadīs Igaunijas vides ministrs.

Prezidentvalstis 2011.–2020. gadā

  • Ungārija (2011. gada janvāris – jūnijs)
  • Polija (2011. gada jūlijs – decembris)
  • Dānija (2012. gada janvāris – jūnijs)
  • Kipra (2012. gada jūlijs – decembris)
  • Īrija (2013. gada janvāris – jūnijs)
  • Lietuva (2013. gada jūlijs – decembris)
  • Grieķija (2014. gada janvāris – jūnijs)
  • Itālija (2014. gada jūlijs – decembris)
  • Latvija (2015. gada janvāris – jūnijs)
  • Luksemburga (2015. gada jūlijs – decembris)
  • Nīderlande (2016. gada janvāris – jūnijs)
  • Slovākija (2016. gada jūlijs – decembris)
  • Malta (2017. gada janvāris – jūnijs)
  • Lielbritānija (2017. gada jūlijs – decembris)
  • Igaunija (2018. gada janvāris – jūnijs)
  • Bulgārija (2018. gada jūlijs – decembris)
  • Austrija (2019. gada janvāris – jūnijs)
  • Rumānija (2019. gada jūlijs – decembris)
  • Somija (2020. gada janvāris – jūnijs)

Balsošana

  • Visas diskusijas un balsošana ir publiskas.
  • Lēmumus parasti pieņem ar dubulto balsu vairākumu:
    • tie jāatbalsta 55 % valstu (tātad 15 dalībvalstīm no pavisam 28),
    • kas pārstāv vismaz 65 % no kopējā ES iedzīvotāju skaita.

Lēmuma bloķēšanai ir vajadzīgs atbalsts no vismaz 4 valstīm, kas kopā pārstāv vismaz 35 % no kopējā ES iedzīvotāju skaita.

  • Izņēmums attiecas uz tādām neviennozīmīgi vērtētām jomām kā ārpolitika un nodokļu politika – tajās nepieciešama vienbalsība (visām valstīm jābalso par).
  • Procesuālos un administratīvos jautājumos pietiek ar vienkāršu balsu vairākumu.

 Skatīt arī

 Lejupielādes

KONTAKTI

Ja jums ir vispārīgi jautājumi

Zvaniet pa tālr.
00 800 6 7 8 9 10 11 Sīkāk par šo pakalpojumu

Sūtiet jautājumus pa e-pastu

Iestāžu kontaktinformācija un ziņas par to apmeklējumiem, kontakti presei

Atsauksmes

Vai atradāt meklēto?

Ko jūs meklējāt?

Vai jums ir kādi ieteikumi?