Eiropas Savienības Padome

Šajā iestādē, ko neoficiāli dēvē arī par ES Padomi, tiekas visu ES dalībvalstu ministri, lai pieņemtu tiesību aktus un saskaņotu politiku.

Nejaukt ar:

  • Eiropadomi – citu Eiropas Savienības iestādi, kur apmēram 4 reizes gadā tiekas ES valstu un valdību vadītāji, lai spriestu par ES politikas prioritātēm,
  • Eiropas Padomi DeutschEnglishfrançaisitaliano – tā vispār nav ES iestāde.

Ko tā dara?

  1. Pieņem ES tiesību aktus.
  2. Koordinē ES dalībvalstu ekonomikas politikas aprises.
  3. Paraksta nolīgumus starp ES un citām valstīm.
  4. Apstiprina ES gada budžetu.
  5. Izstrādā ES ārlietu un aizsardzības politiku.
  6. Koordinē sadarbību starp dalībvalstu tiesām un policijas iestādēm.

1. ES tiesību aktu pieņemšana

Padomei un Parlamentam abiem kopā ir sakāms galavārds par jaunajiem ES tiesību aktiem, ko izstrādājusi Komisija.

2. Ekonomikas politikas koordinēšana

ES dalībvalstis ir izšķīrušās par kopīgu Eiropas ekonomisko politiku, kuru koordinē visu dalībvalstu ekonomikas un finanšu ministri.

Mērķis ir radīt vairāk darbavietu un uzlabot izglītību, veselības aprūpi un labklājības nodrošināšanas sistēmu. Kaut gan ikviena dalībvalsts ir atbildīga par savu politiku, tās var vienoties par kopējiem mērķiem un mācīties cita no citas pieredzes.

3. Starptautisku nolīgumu parakstīšana

Padome ES vārdā paraksta nolīgumus visdažādākajās jomās — par vides aizsardzību, tirdzniecību, attīstību, tekstilrūpniecību, zivsaimniecību, zinātni, tehnoloģijām un transportu.

4. ES budžeta apstiprināšana

Padome un Eiropas Parlaments kopīgi lemj par to, cik daudz naudas ES katru gadu varēs izlietot.

5. Ārpolitika un aizsardzības politika

Valstis gan ir neatkarīgas, lemjot par šīm jomām, tomēr tās sadarbojas, lai izstrādātu kopēju ārpolitiku un aizsardzības politku (t.s. kopējo ārpolitiku un drošības politiku). Padomē norisinās galvenās apspriedes par šo sadarbību.

ES nav savas armijas. Taču situācijās, kad ātri jāreaģē uz starptautiskiem konfliktiem un dabas katastrofām, dažas dalībvalstis savus karavīrus iekļauj ātrās reaģēšanas vienībās, kas nodarbojas vienīgi ar humānās palīdzības sniegšanu, glābšanas darbiem un miera uzturēšanu.

6. Tiesiskums

ES pilsoņiem jebkurā vietā Eiropas Savienībā ir vienādas tiesības uz tiesisko aizsardzību. Padomē tieslietu ministri sadarbojas, lai vienā ES dalībvalstī pieņemtus tiesas spriedumus (piemēram, par laulības šķiršanu) atzītu visās pārējās dalībvalstīs.

Tieslietu un iekšlietu ministri koordinē pieeju tādos jautājumos kā ES ārējo robežu kontrole, cīņa pret terorismu un starptautisko organizēto noziedzību.

Kas ir Padomes locekļi?

Padomē nav pastāvīgu locekļu. Katra dalībvalsts uz katru Padomes sēdi nosūta ministru, kurš atbild par apspriežamo politikas jomu, piemēram, vides ministru, ja sanāksmē iztirzā vides aizsardzības jautājumus. Tādu sanāksmi sauc par Vides padomi.

Kas vada sanāksmes?

Ārlietu ministru padomei ir pastāvīgs priekšsēdētājs — ES Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos English .

Visas pārējās Padomes sanāksmes vada tās valsts attiecīgās jomas ministrs, kura tobrīd pilda ES prezidentvalsts pienākumus.

Piemēram, Vides padomes sanāksmes Igaunijas prezidentūras laikā vadīs Igaunijas vides ministrs.

Prezidentūra 2011.-2020.

  • Ungārija (2011. gada janvāris - jūnijs)
  • Polija (2011. gada jūlijs - decembris)
  • Dānija (2012. gada janvāris - jūnijs)
  • Kipra (2012. gada jūlijs - decembris)
  • Īrija (2013. gada janvāris - jūnijs)
  • Lietuva (2013. gada jūlijs - decembris)
  • Grieķija (2014. gada janvāris - jūnijs)
  • Itālija (2014. gada jūlijs - decembris)
  • Latvija (2015. gada janvāris - jūnijs)
  • Luksemburga (2015. gada jūlijs - decembris)
  • Nīderlande (2016. gada janvāris - jūnijs)
  • Slovākija (2016. gada jūlijs - decembris)
  • Malta (2017. gada janvāris - jūnijs)
  • Lielbritānija (2017. gada jūlijs - decembris)
  • Igaunija (2018. gada janvāris - jūnijs)
  • Bulgārija (2018. gada jūlijs - decembris)
  • Austrija (2019. gada janvāris - jūnijs)
  • Rumānija (2019. gada jūlijs - decembris)
  • Somija (2020. gada janvāris - jūnijs)

Balsošana

ES Padomē lēmumus parasti pieņem ar kvalificēto balsu vairākumu. Jo lielāks valsts iedzīvotāju skaits, jo vairāk balsu tai ir, tomēr faktiski balsstiesību sadalījums ir izdevīgāks valstīm ar mazāku iedzīvotāju skaitu.

  • Francija, Itālija, Lielbritānija, Vācija: 29 balsis
  • Polija un Spānija: 27
  • Rumānija: 14
  • Nīderlande: 13
  • Beļģija, Čehija, Grieķija, Portugāle un Ungārija: 12
  • Austrija, Bulgārija, Zviedrija: 10
  • Horvātija, Dānija, Īrija, Lietuva, Slovākija un Somija: 7
  • Igaunija, Kipra, Latvija, Luksemburga un Slovēnija: 4
  • Malta: 3

KOPĀ: 352

Ja Padome kādu jautājumu izlemj balsojot, spēkā ir kvalificētā balsu vairākuma princips. Kvalificētais balsu vairākums iestājas:

  • ja 28 ES dalībvalstu vairākums (reizēm pat divas trešdaļas) balso "par" un
  • ja ir nodotas vismaz 260 no iespējamajām 352 balsīm.

Turklāt dalībvalsts var pieprasīt pārbaudīt, vai vairākums pārstāv vismaz 62 % no kopējā iedzīvotāju skaita. Ja tā nav, tad priekšlikumu nevar pieņemt.

Balsojot par "delikātiem" jautājumiem, piemēram, drošību, ārlietām un nodokļu politiku, Padomes lēmumiem jābūt vienbalsīgiem. Tas nozīmē, ka, vienai valstij balsojot "pret", lēmums tiek bloķēts.

No 2014. gada sāks darboties dubultā balsu vairākuma princips.

Lai priekšlikums tiktu pieņemts, būs vajadzīgs divējāds balsu vairākums: valstu vairākums (vismaz 15) un kopējā ES iedzīvotāju skaita vairākums (valstīm, kas balso par, jāpārstāv vismaz 65 % no ES iedzīvotāju skaita).


 Skatīt arī

 Lejupielādes

KONTAKTI

Ja jums ir vispārīgi jautājumi

Zvaniet pa tālr.
00 800 6 7 8 9 10 11 Sīkāk par šo pakalpojumu

Sūtiet jautājumus pa e-pastu

Iestāžu kontaktinformācija un ziņas par to apmeklējumiem, kontakti presei

Atsauksmes

Vai atradāt meklēto?

Ko jūs meklējāt?

Vai jums ir kādi ieteikumi?