Navigācijas ceļš

Īsumā par Eiropas Savienību

ES ir vēl nebijusi ekonomiska un politiska partnerība starp 28 Eiropas valstīm, kas kopā aizņem lielāko kontinenta daļu.

Eiropas Savienību izveidoja īsi pēc Otrā pasaules kara. Sākotnējais mērķis bija veicināt ekonomisku sadarbību, lai valstis, kuras cita ar citu tirgojas, kļūtu savstarpēji ekonomiski atkarīgas, un tāpēc būtu lielāka varbūtība, ka tās centīsies izvairīties no konfliktiem. Tā 1958. gadā izveidoja Eiropas Ekonomikas kopienu (EEK), kuras sākotnējais mērķis bija veicināt ekonomisko sadarbību starp sešām valstīm: Beļģiju, Franciju, Itāliju, Luksemburgu, Nīderlandi un Vāciju. Kopš tā laika ir noiets garš ceļš, un nu ir izveidots milzīgs vienotais tirgus, kas joprojām attīstās, lai būtu iespējams pilnībā izmantot tā sniegtās priekšrocības.

No ekonomiskas savienības līdz politiskai savienībai

Savienība, kas sākotnēji bija tikai ekonomiskas sadarbības organizācija, ir attīstījusies, aptverot daudzas politikas jomas: sākot no palīdzības sniegšanas ārpussavienības valstīm, lai tās varētu ātrāk attīstīties, līdz pat vides aizsardzībai. Šo pārmaiņu atspoguļo arī nosaukuma maiņa. 1993. gadā EEK pārdēvēja par Eiropas Savienību (ES).

ES pamatā ir tiesiskums — viss, ko Eiropas Savienība dara, pamatojas uz līgumiem, kurus visas dalībvalstis ir brīvprātīgi un demokrātiski apstiprinājušas. Šajos tiesiski saistošajos līgumos ir izklāstīti ES mērķi daudzajās tās darbības jomās.

Mobilitāte, izaugsme, stabilitāte un vienotā valūta

Pateicoties ES, jau pusgadsimtu šā bloka valstīs valda miers, stabilitāte un pārticība. Tā palīdzējusi paaugstināt dzīves līmeni un ieviesusi vienotu Eiropas valūtu.

Pēc robežkontroles atcelšanas starp ES valstīm iedzīvotāji var brīvi ceļot gandrīz pa visu kontinentu. Eiropā ir kļuvis arī vienkāršāk dzīvot un strādāt ārpus savas dzimtenes.

ES galvenais ekonomikas dzinējspēks ir vienotais jeb “iekšējais” tirgus, kas sekmē preču un pakalpojumu brīvu apriti, brīvu naudas apgrozību un cilvēku brīvu pārvietošanos. Svarīgs uzdevums ir šo milzīgo resursu attīstīt, lai panāktu, ka eiropieši var maksimāli izmantot tā potenciālu.

Cilvēktiesības un līdztiesība

Viens no svarīgākajiem mērķiem ir sekmēt cilvēktiesības tiklab Eiropas Savienībā, kā visā pasaulē. Cilvēka cieņa, brīvība, demokrātija, vienlīdzība, tiesiskums un cilvēktiesību ievērošana — tās ir ES pamatvērtības. Kopš Lisabonas līguma parakstīšanas 2009. gadā šīs visas tiesības ir apkopotas vienā dokumentā — ES Pamattiesību hartā. ES iestādēm ir juridisks pienākums to ievērot, tāpat kā ES dalībvalstīm, kad tās piemēro ES tiesību aktus.

Caurskatāmas un demokrātiskas iestādes

Turpinot uzņemt jaunas dalībvalstis, ES joprojām strādā pie tā, lai vairotu pārredzamību un demokrātiju savās pārvaldes iestādēs. Eiropas Parlamentam, kuru ievēl tiešās vēlēšanās, ir piešķirtas lielākas pilnvaras, un lielāka ietekme ES lēmumu pieņemšanā nu ir arī dalībvalstu parlamentiem. Tie strādā tandēmā ar ES iestādēm. Savukārt ES iedzīvotājiem paveras aizvien vairāk iespēju piedalīties politiskajā procesā.

KONTAKTI

Ja jums ir vispārīgi jautājumi

Zvaniet pa tālr.
00 800 6 7 8 9 10 11 Sīkāk par šo pakalpojumu

Sūtiet jautājumus pa e-pastu

Iestāžu kontaktinformācija un ziņas par to apmeklējumiem, kontakti presei

Atsauksmes

Vai atradāt meklēto?

Ko jūs meklējāt?

Vai jums ir kādi ieteikumi?