Katra ES dalībvalsts ir unikāla. Tāpēc dažādu valstu iekšzemes kopprodukts (IKP) un iedzīvotāju pieaugums var būt ļoti atšķirīgs. Katrai valstij ir arī pašai sava pieeja svarīgās politikas jomās, piemēram, izglītības nozarē.
Platība un iedzīvotāju skaits
Eiropas Savienības platība ir vairāk nekā 4 miljoni km², un tajā ir 503 miljoni iedzīvotāju — trešais lielākais iedzīvotāju skaits pasaulē pēc Ķīnas un Indijas. Teritorijas ziņā Francija ir vislielākā ES dalībvalsts, bet Malta — vismazākā.
Iedzīvotāju skaits katrā valstī (visā ES kopā: 503 678 862)
Valsts
Iedzīvotāju kopskaits
Īpatsvars (%)
Malta
(MT)
417520
0.08%
Luksemburga
(LU)
524853
0.10%
Kipra
(CY)
862011
0.17%
Igaunija
(EE)
1339662
0.26%
Latvija
(LV)
2041763
0.40%
Slovēnija
(SI)
2055496
0.40%
Lietuva
(LT)
3003641
0.59%
Īrija
(IE)
4582769
0.90%
Somija
(FI)
5401267
1.07%
Slovākija
(SK)
5404322
1.07%
Dānija
(DK)
5573894
1.10%
Bulgārija
(BG)
7327224
1.45%
Austrija
(AT)
8443018
1.67%
Zviedrija
(SE)
9482855
1.88%
Ungārija
(HU)
9932000
1.97%
Čehija
(CZ)
10505445
2.08%
Portugāle
(PT)
10542398
2.09%
Beļģija
(BE)
11094850
2.20%
Grieķija
(EL)
11290067
2.24%
Nīderlande
(NL)
16730348
3.32%
Rumānija
(RO)
21355849
4.23%
Polija
(PL)
38538447
7.65%
Spānija
(ES)
46196276
9.17%
Itālija
(IT)
59394207
11.79%
Apvienotā Karaliste
(UK)
63256141
12.55%
Francija
(FR)
65327724
12.97%
Vācija
(DE)
81843743
16.24%
Iedzīvotāju kopskaits
503678862
100%
Eiropas iedzīvotāju skaits palielinās, jo ir gan dabiskais pieaugums (t.i., piedzimst vairāk cilvēku nekā nomirst), gan migrācijas saldo (t.i., ES apmetas vairāk cilvēku nekā izbrauc no tās).
Tajā pašā laikā Eiropas sabiedrība noveco, jo palielinās mūža ilgums, bet dzimst mazāk bērnu.
Dzīves kvalitāte
Dzīves līmeni var salīdzināt, katrā valstī izmērot zināmu preču un pakalpojumu cenu attiecību pret ienākumiem. Galarezultātu izsaka kopējā nosacītā “valūtā”, ko sauc par pirktspējas līmeni (PSL). Salīdzinot IKP uz vienu iedzīvotāju un izsakot to PSL, rodas pārskats par dzīves līmeni visā ES.
ES cenšas uzlabot dzīves līmeni, aizsargājot vidi, veicinot darbvietu izveidi, mazinot reģionālās atšķirības un veidojot pārrobežu infrastruktūru, lai vairāk iesaistītu nomaļos reģionus.
Reģionu iekšzemes kopprodukts (izsakot PSL uz vienu iedzīvotāju, procentos no ES-27 vidējā rādītāja)
Valsts
IKP uz vienu iedzīvotāju, izteikts PSL
Latvija
54
Slovēnija
71
Malta
84
Īrija
88
Bulgārija
158
Slovākija
175
Ungārija
285
Rumānija
396
Dānija
573
Portugāle
581
Somija
595
Čehija
664
Polija
882
Zviedrija
912
Grieķija
961
Austrija
1095
Beļģija
1244
Nīderlande
1508
Spānija
1918
Francija
2370
Apvienotā Karaliste
3776
Vācija
4030
Ģeogrāfiskais reģions
IKP uz vienu iedzīvotāju, izteikts PSL
Severozapaden
27
Severen tsentralen
29
Yuzhen tsentralen
30
Severoiztochen
36
Yugoiztochen
36
Yugozapaden
75
Ģeogrāfiskais reģions
IKP uz vienu iedzīvotāju, izteikts PSL
Prov. Hainaut
77
Prov. Luxembourg (BE)
80
Prov. Namur
83
Prov. Liège
88
Prov. Limburg (BE)
95
Prov. Oost-Vlaanderen
107
Prov. West-Vlaanderen
110
Prov. Brabant Wallon
119
Prov. Vlaams-Brabant
126
Prov. Antwerpen
135
Rég. Bruxelles / Brussels Gewest
224
Ģeogrāfiskais reģions
IKP uz vienu iedzīvotāju, izteikts PSL
Strední Morava
66
Severozápad
67
Severovýchod
67
Moravskoslezsko
68
Jihozápad
71
Strední Cechy
74
Jihovýchod
75
Praha
176
Ģeogrāfiskais reģions
IKP uz vienu iedzīvotāju, izteikts PSL
Sjælland
87
Syddanmark
111
Nordjylland
111
Midtjylland
116
Hovedstaden
148
Ģeogrāfiskais reģions
IKP uz vienu iedzīvotāju, izteikts PSL
Thüringen
78
Mecklenburg-Vorpommern
80
Chemnitz
80
Brandenburg
81
Sachsen-Anhalt
81
Lüneburg
82
Dresden
86
Leipzig
90
Trier
95
Koblenz
99
Schleswig-Holstein
99
Weser-Ems
102
Münster
103
Arnsberg
103
Gießen
105
Braunschweig
106
Freiburg
107
Saarland
107
Oberfranken
108
Rheinhessen-Pfalz
108
Niederbayern
111
Berlin
111
Kassel
111
Hannover
112
Detmold
113
Unterfranken
115
Schwaben
116
Oberpfalz
117
Tübingen
118
Köln
123
Mittelfranken
126
Karlsruhe
128
Düsseldorf
130
Stuttgart
133
Bremen
149
Oberbayern
158
Darmstadt
159
Hamburg
196
Ģeogrāfiskais reģions
IKP uz vienu iedzīvotāju, izteikts PSL
Eesti
63
Ģeogrāfiskais reģions
IKP uz vienu iedzīvotāju, izteikts PSL
Border, Midland and Western
88
Southern and Eastern
145
Ģeogrāfiskais reģions
IKP uz vienu iedzīvotāju, izteikts PSL
Ipeiros
65
Dytiki Ellada
66
Anatoliki Makedonia, Thraki
70
Thessalia
72
Kentriki Makedonia
75
Peloponnisos
76
Voreio Aigaio
78
Sterea Ellada
84
Ionia Nisia
85
Dytiki Makedonia
86
Kriti
86
Notio Aigaio
118
Attiki
124
Ģeogrāfiskais reģions
IKP uz vienu iedzīvotāju, izteikts PSL
Extremadura
72
Andalucía
79
Castilla-la Mancha
83
Región de Murcia
86
Ciudad Autónoma de Melilla (ES)
86
Canarias (ES)
88
Comunidad Valenciana
91
Galicia
92
Ciudad Autónoma de Ceuta (ES)
94
Principado de Asturias
95
Castilla y León
98
Cantabria
100
Illes Balears
110
La Rioja
112
Aragón
113
Cataluña
120
Comunidad Foral de Navarra
129
País Vasco
134
Comunidad de Madrid
136
Ģeogrāfiskais reģions
IKP uz vienu iedzīvotāju, izteikts PSL
Guyane (FR)
54
Guadeloupe (FR)
61
Réunion (FR)
69
Martinique (FR)
74
Picardie
83
Basse-Normandie
85
Lorraine
85
Limousin
85
Languedoc-Roussillon
86
Franche-Comté
87
Poitou-Charentes
87
Auvergne
88
Nord - Pas-de-Calais
89
Bretagne
91
Corse
91
Centre (FR)
92
Bourgogne
92
Haute-Normandie
94
Champagne-Ardenne
95
Pays de la Loire
97
Aquitaine
97
Midi-Pyrénées
97
Provence-Alpes-Côte d'Azur
102
Alsace
103
Rhône-Alpes
109
Île de France
177
Ģeogrāfiskais reģions
IKP uz vienu iedzīvotāju, izteikts PSL
Campania
67
Puglia
68
Calabria
68
Sicilia
68
Basilicata
74
Sardegna
80
Molise
83
Abruzzo
87
Umbria
96
Piemonte
110
Liguria
110
Toscana
113
Friuli-Venezia Giulia
116
Veneto
120
Lazio
122
Provincia Autonoma di Trento
124
Valle d'Aosta/Vallée d'Aoste
132
Lombardia
133
Provincia Autonoma di Bolzano/Bozen
148
Ģeogrāfiskais reģions
IKP uz vienu iedzīvotāju, izteikts PSL
Kypros
100
Ģeogrāfiskais reģions
IKP uz vienu iedzīvotāju, izteikts PSL
Latvija
54
Ģeogrāfiskais reģions
IKP uz vienu iedzīvotāju, izteikts PSL
Lietuva
58
Ģeogrāfiskais reģions
IKP uz vienu iedzīvotāju, izteikts PSL
Luxembourg
255
Ģeogrāfiskais reģions
IKP uz vienu iedzīvotāju, izteikts PSL
Észak-Magyarország
40
Észak-Alföld
42
Dél-Alföld
43
Dél-Dunántúl
45
Közép-Dunántúl
54
Nyugat-Dunántúl
61
Közép-Magyarország
109
Ģeogrāfiskais reģions
IKP uz vienu iedzīvotāju, izteikts PSL
Malta
84
Ģeogrāfiskais reģions
IKP uz vienu iedzīvotāju, izteikts PSL
Flevoland
95
Drenthe
100
Friesland (NL)
106
Gelderland
112
Limburg (NL)
115
Overijssel
116
Zeeland
120
Noord-Brabant
131
Zuid-Holland
132
Noord-Holland
149
Utrecht
159
Groningen
173
Ģeogrāfiskais reģions
IKP uz vienu iedzīvotāju, izteikts PSL
Burgenland (AT)
85
Niederösterreich
103
Kärnten
104
Steiermark
108
Oberösterreich
124
Tirol
131
Vorarlberg
133
Salzburg
144
Wien
163
Ģeogrāfiskais reģions
IKP uz vienu iedzīvotāju, izteikts PSL
Lubelskie
41
Podkarpackie
41
Podlaskie
45
Warminsko-Mazurskie
45
Swietokrzyskie
47
Opolskie
49
Kujawsko-Pomorskie
51
Malopolskie
52
Lubuskie
52
Zachodniopomorskie
53
Lódzkie
55
Pomorskie
59
Wielkopolskie
64
Slaskie
65
Dolnoslaskie
66
Mazowieckie
97
Ģeogrāfiskais reģions
IKP uz vienu iedzīvotāju, izteikts PSL
Norte
64
Centro (PT)
67
Alentejo
72
Região Autónoma dos Açores (PT)
75
Algarve
85
Região Autónoma da Madeira (PT)
105
Lisboa
113
Ģeogrāfiskais reģions
IKP uz vienu iedzīvotāju, izteikts PSL
Nord-Est
30
Sud-Vest Oltenia
36
Sud-Est
38
Sud - Muntenia
40
Nord-Vest
43
Centru
46
Vest
52
Bucuresti - Ilfov
111
Ģeogrāfiskais reģions
IKP uz vienu iedzīvotāju, izteikts PSL
Vzhodna Slovenija
71
Zahodna Slovenija
104
Ģeogrāfiskais reģions
IKP uz vienu iedzīvotāju, izteikts PSL
Východné Slovensko
49
Stredné Slovensko
58
Západné Slovensko
68
Bratislavský kraj
177
Ģeogrāfiskais reģions
IKP uz vienu iedzīvotāju, izteikts PSL
Pohjois- ja Itä-Suomi
90
Etelä-Suomi
100
Länsi-Suomi
103
Åland
146
Helsinki-Uusimaa
156
Ģeogrāfiskais reģions
IKP uz vienu iedzīvotāju, izteikts PSL
Norra Mellansverige
100
Östra Mellansverige
101
Småland med öarna
103
Sydsverige
104
Övre Norrland
108
Mellersta Norrland
112
Västsverige
113
Stockholm
171
Ģeogrāfiskais reģions
IKP uz vienu iedzīvotāju, izteikts PSL
West Wales and The Valleys
69
Cornwall and Isles of Scilly
72
Tees Valley and Durham
77
Lincolnshire
78
South Yorkshire
81
Merseyside
82
Shropshire and Staffordshire
82
Lancashire
83
East Yorkshire and Northern Lincolnshire
83
Northern Ireland (UK)
85
Devon
86
Highlands and Islands
86
Northumberland and Tyne and Wear
88
Cumbria
88
Essex
89
Kent
89
Derbyshire and Nottinghamshire
91
North Yorkshire
93
Dorset and Somerset
93
Herefordshire, Worcestershire and Warwickshire
94
West Midlands
94
Greater Manchester
95
West Yorkshire
95
Outer London
96
East Anglia
99
East Wales
99
South Western Scotland
99
Leicestershire, Rutland and Northamptonshire
104
Hampshire and Isle of Wight
109
Eastern Scotland
110
Surrey, East and West Sussex
113
Gloucestershire, Wiltshire and Bristol/Bath area
114
Cheshire
115
Bedfordshire and Hertfordshire
115
Berkshire, Buckinghamshire and Oxfordshire
142
North Eastern Scotland
156
Inner London
332
Nav datu par ES dalībvalstīm, kuru nav šajā nolaižamajā izvēlnē.
Izglītība
Pateicoties izglītībai, uzlabojas darba ņēmēju kvalifikācija, un tādējādi viņi var veiksmīgāk tikt galā ar starptautisko konkurenci, kas arvien pieņemas spēkā. Līdzekļu apjoms, ko valstis tērē izglītībai, ir atšķirīgs.
ES mudina mācību gaitā kādu laiku pavadīt, izglītojoties ārzemēs. Īpaši iecienīta izrādījusies studentu apmaiņas programma “Erasmus”.
ES dalībvalstu studenti, kas mācās citā ES dalībvalstī (sadalījums pēc studiju vietas valsts)
Valsts
Studentu kopskaits tūkstošos
Studenti (%)
Malta
(MT)
2.2
0.37%
Slovēnija
(SI)
2.6
0.44%
Igaunija
(EE)
3.9
0.67%
Latvija
(LV)
5.3
0.91%
Dānija
(DK)
5.5
0.94%
Luksemburga
(LU)
7.4
1.27%
Somija
(FI)
8.6
1.48%
Ungārija
(HU)
9.0
1.55%
Lietuva
(LT)
10.5
1.81%
Beļģija
(BE)
10.6
1.83%
Čehija
(CZ)
12.2
2.10%
Austrija
(AT)
12.8
2.21%
Apvienotā Karaliste
(UK)
14.5
2.50%
Nīderlande
(NL)
14.9
2.57%
Zviedrija
(SE)
15.4
2.65%
Spānija
(ES)
19.3
3.33%
Portugāle
(PT)
19.8
3.41%
Bulgārija
(BG)
24.5
4.23%
Īrija
(IE)
24.7
4.26%
Kipra
(CY)
25.7
4.43%
Slovākija
(SK)
31.5
5.44%
Grieķija
(EL)
33.5
5.78%
Polija
(PL)
33.9
5.85%
Rumānija
(RO)
40.0
6.90%
Itālija
(IT)
46.7
8.06%
Francija
(FR)
51.8
8.94%
Vācija
(DE)
92.2
15.92%
Valodas
Valodu prasme kļūst arvien svarīgāka, jo globalizācijas ietekmē paplašinās sakari ar cilvēkiem no citām zemēm. ES aktīvi mudina jau no agras bērnības mācīties svešvalodas.