Teritorija un iedzīvotāju skaits
Eiropas Savienības platība ir vairāk nekā 4 miljoni km², un tajā dzīvo 495 miljoni iedzīvotāju — trešais lielākais iedzīvotāju skaits pasaulē pēc Ķīnas un Indijas. Teritorijas ziņā Francija ir vislielākā ES dalībvalsts, bet Malta — vismazākā.
Eiropas iedzīvotāju skaita 
pieaugumu nosaka dabiskais pieaugums (t.i., dzimst vairāk cilvēku nekā mirst) un migrācijas saldo (t.i., ES apmetas vairāk cilvēku nekā izbrauc no tās).
Tajā pašā laikā Eiropas sabiedrība noveco, jo palielinās mūža ilgums, bet dzimst mazāk bērnu.
Dzīves kvalitāte
Dzīves līmeni var salīdzināt, katrā valstī aprēķinot zināmu preču un pakalpojumu cenas attiecību pret ienākumiem. Galarezultātu izsaka kopējā nosacītā “valūtā”, ko sauc par pirktspējas līmeni (PSL). Salīdzinot IKP uz vienu iedzīvotāju un izsakot to PSL, rodas pārskats par dzīves līmeni visā ES.
ES cenšas uzlabot dzīves līmeni, aizsargājot vidi, veicinot darba vietu izveidi, mazinot reģionālās atšķirības un uzlabojot sakarus ar nomaļajiem reģioniem, kuri tiek iesaistīti pārrobežu infrastruktūras projektos.
Izglītība
Pateicoties izglītībai, uzlabojas darba ņēmēju kvalifikācija, un tādējādi viņi var veiksmīgāk tikt galā ar starptautisko konkurenci, kas arvien pieņemas spēkā. Finansējuma apjoms, ko dalībvalstis piešķir izglītībai, nav visās valstīs vienāds.
Valstu izdevumi izglītībai
ES mudina mācību gaitā kādu laiku pavadīt, izglītojoties ārzemēs. Īpaši iecienīta izrādījās programma "Erasmus", kurā norisinās studentu apmaiņa.
Valodas
Valodu prasme kļūst arvien svarīgāka, jo globalizācijas ietekmē aizvien biežāk sastopam cilvēkus no citām zemēm. ES aktīvi mudina mācīties svešvalodas, sākot jau no bērnības.
Attieksme pret ES
Daudzi cilvēki uzskata, ka dalība ES paver labas iespējas viņu valstij un jau ir devusi vērā ņemamus labumus. Tomēr dažās dalībvalstīs šis entuziasms ir izteiktāks, bet citās ir ne mazums eiroskeptiķu.
