ES ekonomikas spēks
Pēc 12 jaunu dalībvalstu pievienošanās 2004. gadā Eiropas Savienības iekšzemes kopprodukts (IKP) (saražoto preču un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība) pārsniedz Amerikas Savienoto Valstu kopproduktu.
- IKP (12 268 387 miljoni eiro 2010. gadā)
Tirdzniecība
Lai arī ES dzīvo tikai 7 % no pasaules iedzīvotājiem, tās tirdzniecība ar pārējām pasaules valstīm ir apmēram 20 % no kopējā pasaules eksporta un importa apjoma. Eiropas Savienība ir galvenā preču eksportētāja pasaulē un otrā lielākā importētāja.
Apmēram divas trešdaļas ES valstu kopējās tirdzniecības tiek īstenotas ar citām ES valstīm.
Amerikas Savienotās Valstis ir lielākā ES tirdzniecības partnere, nākamā ir Ķīna. 2005. gadā ES eksporta un importa apjoms bija attiecīgi 18,1 % un 18,9 % no pasaules eksporta un importa apjoma.
Nodarbinātība
Pēdējo 50 gadu laikā nodarbinātība lauksaimniecībā un rūpniecībā ir samazinājusies, savukārt pakalpojumu jomā tā ir palielinājusies.
Nesenās ekonomiskās un finanšu krīzes ietekmē bezdarbs ir pieaudzis un šodien skar 7,5 % darbspējīgā vecumā esošo ES iedzīvotāju.
Pētniecība
Pētniecība un izstrāde ir centrālais punkts Eiropas Savienības stratēģijā, lai tā nostiprinātu savu konkurētspēju. Mērķis ir panākt tādu pašu pētniecībai un izstrādei atvēlēto ieguldījumu līmeni kā ASV un Japānā.
Infrastruktūra
Pa dzelzceļiem un iekšējiem ūdensceļiem (upēm un kanāliem) pārvadā tikai niecīgu daļu no kopējā preču un pasažieru daudzuma ES. Trīs ceturtdaļas preču un pasažieru pārvadājumu pašlaik īsteno pa autoceļiem.
Enerģētika un vides aizsardzība
Vairāk nekā pusi no ES enerģijas vajadzībām nodrošina imports.
Lai mazinātu šo atkarību un aizsargātu vidi, ES tiecas enerģiju izmantot efektīvāk, dodot priekšroku atjaunojamiem energoresursu avotiem. ES ir izvirzīts mērķis līdz 2020. gadam 20 % elektroenerģijas saražot, izmantojot atjaunojamus avotus, piemēram, vēju, sauli, ūdeni, zemes dzīļu siltumu un biomasu.
