Navigācijas ceļš

Eiropas Savienības vēsture

ES dibinātāji

Šie līderi – sapņotāji iedvesmoja tādas Eiropas Savienības radīšanu, kādā mēs dzīvojam šodien. Bez viņu enerģijas un motivācijas mēs nedzīvotu mierā un stabilitātē, ko uzskatām par garantētu. Dibinātāji piederēja pie dažādām ļaužu grupām, sākot no pretošanās cīnītājiem līdz juristiem, kam bija vienādi ideāli – mierīga, vienota un pārtikusi Eiropa. Bez zemāk aprakstītajiem dibinātājiem pie Eiropas projekta nenogurstoši strādāja un to iedvesmoja vēl daudzi citi. Tāpēc šī sadaļa par dibinātājiem tiks turpināta.

Vairāk informācijas par ES dibinātājiem

1945 - 1959

Miers Eiropā ― sadarbības iesākums

Eiropas Savienība ir izveidota ar mērķi izbeigt biežos un asiņainos karus starp kaimiņvalstīm, kuri beidzās ar Otro pasaules karu. No 1950. gada Eiropas Ogļu un tērauda kopiena sāk ekonomiski un politiski apvienot Eiropas valstis, lai nodrošinātu ilglaicīgu mieru. Sešas valstis, kas to dibina, ir Beļģija, Francija, Vācija, Itālija, Luksemburga un Nīderlande. Attiecībās starp austrumiem un rietumiem 1950. gados valda aukstais karš. Ungārijā izcēlušos protestus pret komunisma režīmu 1956. gadā apslāpē padomju tanki. Bet jau nākamajā, 1957. gadā Padomju Savienība izvirzās kosmosa iekarošanas sacīkšu priekšgalā, palaizdama pirmo mākslīgo Zemes pavadoni “Sputņik-1”. Tajā pašā 1957. gadā ar Romas Līgumu tiek nodibināta Eiropas Ekonomikas Kopiena (EEK), citiem vārdiem, “kopējs tirgus”.

Lasīt tālāk par posmu no 1945. līdz 1959. gadam

1960 - 1969

“Izlaidīgie sešdesmitie” ― ekonomiskās izaugsmes periods

1960. gados rodas "jauniešu kultūra" līdz ar tādām grupām kā “The Beatles”, kas piesaista milzīgus pusaudžu fanu pūļus, kur vien tā parādās, tādējādi palīdzot stimulēt kultūras revolūciju un paplašinot plaisu starp paaudzēm. Tas ir labvēlīgs laiks ekonomikā, par ko jāpateicas arī apstāklim, ka ES valstis savstarpējā tirdzniecībā pārstāj iekasēt muitas nodokļus. Tās arī vienojas kopīgi kontrolēt pārtikas ražošanu, lai tagad nevienam vairs netrūktu pārtikas, un drīz vien pat rodas lauksaimniecības produktu pārprodukcija. 1968. gada maijs kļūst pazīstams ar studentu nemieriem Parīzē, un daudzas pārmaiņas sabiedrībā un uzvedībā turpmāk saistās ar tā saukto “68. gada paaudzi”.

Lasīt tālāk par posmu no 1960. līdz 1969. gadam

1970 - 1979

Kopiena palielinās ― pirmā paplašināšanās

Eiropas Savienībai 1973. gada 1. janvārī pievienojas Dānija, Īrija un Apvienotā Karaliste, palielinot dalībvalstu skaitu līdz deviņām. Īsais, bet nežēlīgais arābu un izraēliešu 1973. gada karš noved pie enerģētikas krīzes un ekonomiskām grūtībām Eiropā. Līdz ar Salazāra režīma gāšanu Portugālē 1974. gadā un Spānijas ģenerāļa Franko nāvi 1975. gadā pienāk gals pēdējām labējā spārna diktatūrām Eiropā. Reģionālās politikas ietvaros ES sāk pārskaitīt lielu naudu darbavietu un infrastruktūras radīšanai nabadzīgos apgabalos. Eiropas Parlaments palielina savu ietekmi ES lietās, un 1979. gadā pirmo reizi visi pilsoņi var ievēlēt Parlamenta locekļus tiešās vēlēšanās.

Lasīt tālāk par posmu no 1970. līdz 1979. gadam

1980 - 1989

Eiropas jaunā seja ― Berlīnes mūra krišana

Pēc streikiem Gdaņskas kuģu būvētavā 1980. gada vasarā visa Eiropa un pasaule runā par Polijas arodbiedrību “Solidaritāte” un tās vadītāju Lehu Valensu. Par desmito ES dalībvalsti kļūst Grieķija 1981. gadā, un divus gadus vēlāk pievienojas Spānija un Portugāle. 1986. gadā tiek parakstīts Vienotais Eiropas akts. Šis līgums noder par pamatu vērienīgai sešu gadu programmai, kuras mērķis ir sakārtot pašplūsmā esošo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm, un tādējādi tiek bruģēts ceļš “vienotajam tirgum”. Notiek nozīmīgs politisks apvērsums, kad 1989. gada 9. novembrī tiek nojaukts Berlīnes mūris un pirmo reizi 28 gadu laikā tiek atvērta robeža starp Austrumvāciju un Rietumvāciju. Drīz pēc tam valsts atkal apvienojas.

Lasīt tālāk par posmu no 1980. līdz 1989. gadam

1990 - 1999

Eiropa bez robežām

Sabrūkot komunismam Centrālajā un Austrumeiropā, eiropieši kļūst tuvāki kaimiņi. Vienotā tirgus izveidi pabeidz 1993. gadā, garantējot četras brīvības formas: preču, pakalpojumu un naudas aprite un cilvēku pārvietošanās. 1990. gados tiek arī parakstīti divi Līgumi ― Māstrihtas Līgums par Eiropas Savienību 1993. gadā un Amsterdamas Līgums 1999. gadā. Cilvēki noraizējušies par vides aizsardzību un apzinās, ka jāsāk domāt par to, kā eiropiešiem sadarboties drošības un aizsardzības jautājumos. 1995. gadā ES iegūst trīs jaunas dalībvalstis: Austriju, Somiju un Zviedriju. Luksemburgas ciematiņa Šengenas vārdā tiek nodēvēti nolīgumi, kas pakāpeniski atļauj cilvēkiem ceļot, robežpunktos neuzrādot pasi. Miljoniem jauniešu ar ES atbalstu studē citās valstīs. Kļūst vieglāk sazināties, jo arvien vairāk cilvēku sāk lietot mobilos tālruņus un internetu.

Lasīt tālāk par posmu no 1990. līdz 1999. gadam

2000 – 2009

Turpmāka paplašināšanās

Eiro kļūst par daudzu eiropiešu jauno valūtu. 2001. gada 11. septembrī, kad divas nolaupītas lidmašīnas ietriecas vairākās ēkās Ņujorkā un Vašingtonā, sākas “karš pret terorismu”. ES valstis sāk ciešāk sadarboties, lai cīnītos pret noziedzību. Politiskais dalījums starp Austrumeiropu un Rietumeiropu pēdīgi tiek izbeigts, kad 2004. gadā Eiropas Savienībai pievienojas veselas 10 jaunas valstis un 2007. gadā — vēl divas. 2008. gada septembrī pasaules ekonomiku iedragā finanšu krīze, kuras iespaidā ES dalībvalstis nodibina ciešāku ekonomisko sadarbību. 2009. gada 1. decembrī stājas spēkā Lisabonas Līgums, ko ratificējušas visas ES dalībvalstis. Tajā paredzētas mūsdienīgākas ES iestādes un efektīvākas darba metodes.

Lasīt tālāk par posmu no 2000 - 2009

No 2010. gada līdz šodienai

Iespēju un sarežģījumu desmitgade

Jaunā desmitgade ir iesākusies ne vien ar smagu ekonomikas krīzi, bet arī ar cerību, ka ieguldījumi jaunās videi un klimatam nekaitīgās tehnoloģijās un ciešāka Eiropas valstu sadarbība nodrošinās ilgstošu izaugsmi un labklājību.

Lasīt tālāk par posmu no 2010. gada līdz šodienai