ES dibinātāji

Šie līderi – sapņotāji iedvesmoja tādas Eiropas Savienības radīšanu, kādā mēs dzīvojam šodien. Bez viņu enerģijas un motivācijas mēs nedzīvotu mierā un stabilitātē, ko uzskatām par garantētu. Dibinātāji piederēja pie dažādām ļaužu grupām, sākot no pretošanās cīnītājiem līdz juristiem, kam bija vienādi ideāli – mierīga, vienota un pārtikusi Eiropa. Bez zemāk aprakstītajiem dibinātājiem pie Eiropas projekta nenogurstoši strādāja un to iedvesmoja vēl daudzi citi. Tāpēc šī sadaļa par dibinātājiem tiks turpināta.

Konrāds Adenauers — pragmatisks demokrāts un nenogurdināms vienotības aizstāvis

Pirmais Vācijas Federatīvās Republikas kanclers, kurš atradās pēc kara jaunizveidotās valsts vadībā no 1949. līdz 1963. gadam, izmainīja pēckara Vācijas un Eiropas vēsturi vairāk nekā jebkurš cits.

K. Adenauera ārpolitikas stūrakmens bija izlīgums ar Franciju. Kopā ar Francijas prezidentu Šarlu de Gollu tika panākts vēsturisks pavērsiens: 1963. gadā kādreizējās ienaidnieces Vācija un Francija parakstīja draudzības līgumu, kas kļuva par vienu no pagrieziena punktiem ceļā uz Eiropas integrāciju.

X

Konrāda Adenauera runa Mecā 1966. gada 2. jūlijā

Ja mums izdosies izveidot organizāciju, kura francūžiem ļautu redzēt visu, kas Vācijā notiek tērauda ražošanas un ogļu ieguves jomā, un kura savukārt vāciešiem dotu iespēju redzēt, kas norisinās Francijā, tad šī abpusējā kontrole būs labākais līdzeklis tādas politikas veidošanai, kuras pamatā ir uzticēšanās.


Konrad Adenauer spricht am 2. Juli 1966 in Metz

Wenn es uns gelingt, eine Organisation zu schaffen, die den Franzosen gestattet, alles das zu sehen, was auf dem Gebiete der Fabrikation von Stahl und der Förderung von Kohle in Deutschland vor sich geht und, wenn umgekehrt, die Deutschen sehen, was in Frankreich vor sich geht, dann ist diese gegenseitige Kontrolle das beste Mittel, um eine Politik zu treiben, die sich auf Vertrauen gründet.

Jozefs Behs — kā maza valsts var spēlēt izšķirošu lomu Eiropas integrācijā

Jozefs Behs bija Luksemburgas politiķis, kurš palīdzēja nodibināt Eiropas Ogļu un tērauda kopienu piecdesmito gadu sākumā, un viens no vadošajiem Eiropas integrācijas veidotājiem piecdesmito gadu nogalē.

Kopējs Beniluksa valstu memorands bija svarīgs faktors, kas veicināja Mesīnas konferences sasaukšanu 1955. gada jūnijā, bruģējot ceļu Eiropas Ekonomikas kopienai.

X

Jozefa Beha runa Strasbūrā 1968. gadā

Kāpēc gan doma par vienotas Eiropas izveidi radās uzreiz pēc Otrā pasaules kara? Mēs bijām pārliecināti, ka ir absolūti nepieciešams izveidot jauna modeļa Eiropu, kurā Francija un Vācija spētu rast izlīgumu.

Un jāteic, ka vismaz šajā jomā, kas bija ļoti būtiska, jo no tās bija atkarīgs miers Eiropā, mums izdevās radīt ideju par vienotu Eiropu, šādi sasniedzot vienu no mērķiem vai rīcības iemesliem cīņā par Eiropas vienotību.


Joseph Bech parle en 1968 à Strasbourg

Pourquoi est-ce qu’en réalité nous avons voulu faire l’Europe au lendemain de la Seconde Guerre mondiale ? Nous pensions qu’il fallait absolument créer une Europe nouvelle afin de permettre, dans ce cadre nouveau, de réconcilier la France et l’Allemagne.

Et constatons que tout au moins dans ce domaine qui était un domaine essentiel, puisque c’est la paix en Europe qui en dépend, nous avons fait l’idée européenne ou l’un des motifs, l’un des objectifs de la lutte pour l’Europe unie a été atteint.

Johans Vilems Beijens — kopējā tirgus plāna autors

Starptautiskais baņkieris, uzņēmējs un politiķis Johans Vilems Beijens bija nīderlandiešu valstsvīrs, kurš ar savu “Beijena plānu” iedvesa jaunu elpu Eiropas integrācijas procesā piecdesmito gadu vidū.

Beijens ir viens no mazāk zināmajiem ES dibinātājiem. Cilvēki, kuri viņu pazina, apbrīnoja viņa šarmu, starptautisko redzējumu un sabiedriskumu.

X

Vinstons Čērčils — aicināja veidot Eiropas Savienotās Valstis

Vinstons Čērčils, bijušais armijas virsnieks, kara reportieris un britu premjerministrs (no 1940. līdz 1945. gadam un no 1951. līdz 1955. gadam), bija viens no pirmajiem, kurš runāja par “Eiropas Savienoto Valstu” izveidi. Pēc Otrā pasaules kara viņš bija pārliecināts, ka tikai vienota Eiropa var garantēt mieru. Viņa mērķis bija vienreiz par visām reizēm atbrīvot Eiropu no nacionālisma un kara kurināšanas sērgas.

X

Vinstona Čērčila runa Cīrihē 1946. gada 19. septembrī

(..) mums jāatjauno Eiropas ģimene reģionālā struktūrā, ko, piemēram, varētu saukt par Eiropas Savienotajām Valstīm, un pirmais praktiskais solis šajā virzienā būs Eiropas Padomes izveidošana. Ja arī sākumā būs Eiropas valstis, kas nevēlēsies vai nevarēs pievienoties šai savienībai, mums tomēr jāturpina iesāktais un jāapvieno tās, kas to gribēs un varēs.


Winston Churchill speaking on 19 September 1946 in Zurich

…we must re-create the European family in a regional structure called, it may be, the United States of Europe, and the first practical step will be to form a Council of Europe. If at first all the States of Europe are not willing or able to join the union we must nevertheless proceed to assemble and combine those who will and those who can.

Alčide de Gasperi — iedvesmots demokrātijas un brīvības aizstāvis Eiropā

Laika posmā no 1945. līdz 1953. gadam Alčide de Gasperi, būdams Itālijas pirmais pēckara premjerministrs un ārlietu ministrs, ielika pamatus valsts liktenim nākotnē.

Piedaloties Māršala plāna īstenošanā un veidojot ciešas ekonomiskās saites ar citām Eiropas valstīm, jo īpaši Franciju, viņš atkal un atkal ierosināja iniciatīvas, kuru mērķis bija Rietumeiropas saliedēšana.

X

Alčides de Gasperi runa Strasbūrā 1951. gada 12. janvārī

Ja mēs veidosim tikai kopīgas pārvaldes iestādes, neiesaistot centrālo struktūru ar augstāku politisko gribu, kurā augstākā līmenī sastaptos atsevišķo valstu politiskās gribas, iegūdamas konkrētāku veidolu un lielāku intensitāti, tad riskējam ar to, ka šim Eiropas veidojumam salīdzinājumā ar valstu sparīgo politiku pietrūks entuziasma un dzīvības. Kādu brīdi tas pat var izveidoties par nevajadzīgi ierobežojošu struktūru, līdzīgi kā notika ar Svēto Romas impēriju tās norieta posmā.


Alcide de Gasperi parle le 12 janvier 1951 à Strasbourg

Si nous ne bâtissons que des administrations communes sans qu'il y ait une volonté politique supérieure vérifiée par un organisme central, dans lesquels les volontés nationales se rencontrent, se précisent et se réchauffent dans une synthèse supérieure, nous risquons que cette activité européenne, comparée aux vitalités nationales particulières, paraisse sans chaleur, sans vie idéale. Il pourrait même apparaître à certain moment un harnachement superflu et peut être oppressif, tel que le Saint-Empire Romain apparu à certaine période de son déclin.

Valters Halšteins — Eiropas straujas integrācijas diplomātiskais dzinējspēks

Valters Halšteins bija pirmais Eiropas Komisijas priekšsēdētājs no 1958. līdz 1967. gadam, pārliecināts Eiropas idejas piekritējs un izlēmīgs Eiropas integrācijas atbalstītājs.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja amatā V. Halšteins centās panākt ātru kopējā tirgus izveidošanu. Viņa dzirkstošais entuziasms un pārliecināšanas spējas virzīja uz priekšu integrācijas lietas pat tad, kad viņš vairs nebija Komisijas priekšsēdētājs. Viņa pilnvaru laikā integrācija ritēja ar ievērojamiem panākumiem.

X

Valtera Halšteina runa Strasbūrā 1953. gada 2. martā

Mūsu dzinulis ir pietiekami skaidrs: tā ir neiznīcināma eiropeiska pašapziņa. Tikai stipra un vienota Eiropa var gādāt par to, lai eiropieši un visa pasaule piedzīvotu uzplaukumu. Sadrumstalota Eiropa kļūs par pasaules Balkāniem un allaž dos ieganstu citiem iejaukties tās lietās. Tai jārunā vienā balsī, lai to sadzirdētu. Tāpēc visnepiemērotākais būtu dramatizēt pievēršanos atsevišķiem vai dažkārt apvienotiem kompensāciju procesiem.


Walter Hallstein spricht am 2. März 1953 in Straßburg

Was uns vorwärts treibt, ist zur Genüge bekannt: Es gibt ein unzerstörbares europäisches Selbstgefühl. Nur mit einem starken, einigen Europa können die Europäer - und kann die Welt - wirklich gedeihen. Ein zersplittertes Europa wird zum Balkan der Welt werden und zur ständigen Einladung an andere, sich in seine Angelegenheiten einzumischen. Es muss mit einer Stimme sprechen, um gehört zu werden. Nichts ist darum unangebrachter, als die von Zeit zu Zeit eintretende Konzentration auf einzelne Ausgleichsvorgänge oder ihre gelegentliche Kumulierung zu dramatisieren.

Siko Mansholts — lauksaimnieks, pretošanās kustības cīnītājs un īstens eiropietis

Siko Mansholts bija lauksaimnieks, Nīderlandes pretošanās kustības dalībnieks Otrajā pasaules karā, valsts politiķis un pirmais par lauksaimniecību atbildīgais Eiropas komisārs. S. Mansholta idejas radīja kopējās lauksaimniecības politikas pamatus Eiropas Savienībā, un tā ir viena no redzamākajām politikām kopš tās izveidošanas laika.

Pieredzējis bada šausmas Nīderlandē Otrā pasaules kara beigās, S. Mansholts bija pārliecināts, ka Eiropai pašai jāspēj sevi apgādāt un visiem jāgarantē stabils pārtikas nodrošinājums par pieejamām cenām.

X

Siko Mansholta runa 1968. gada 10. decembrī Briselē

Komisija nupat izskaidroja Ministru padomei savu viedokli par to, kas turpmāko 10 gadu laikā būs vajadzīgs Eiropas lauksaimniecības nozarei.

Tā informēja padomi, ka vispirms tiks iesniegts memorands par lauksaimniecības strukturēšanu šā jēdziena visplašākajā izpratnē.

Iesaistītie pasākumi ir tik tālejoši — ne tikai finansiālā, bet arī strukturālā ziņā —, ka Komisija uzskata, ka piemērots būtu memorands.


Sicco Mansholt in gesprek op 10 december 1968 in Brussel

De Commissie heeft dus zojuist aan de ministerraad een uiteenzetting gegeven van wat zij meent dat in de komende 10 jaar moet gebeuren in de Europese landbouw.

Zij heeft dus meegedeeld dat er in de 1ste plaats een memorandum zal worden overgelegd ten aanzien van de agrarische structuur in de ruimste zin van het woord.

Het zijn zulke ingrijpende maatregelen, niet alleen financieel diep ingrijpend maar ook structureel diep ingrijpend, dat zij meent dat de vorm van een memorandum de juiste is.

Žans Monē — Eiropas Savienības tapšanas vienojošais spēks

Franču politiskais un ekonomiskais padomdevējs Žans Monē sevi veltīja Eiropas integrācijas lietai. Viņu iedvesmoja Šūmana plāns, kurš paredzēja Rietumeiropas smagās rūpniecības apvienošanu.

Ž. Monē bija no Konjakas reģiona Francijā. Pēc skolas pabeigšanas 16 gadu vecumā viņš ārzemēs ceļoja kā konjaka izplatītājs, vēlāk arī kā banķieris. Abu pasaules karu laikā viņš ieņēma augstus amatus saistībā ar rūpnieciskās ražošanas koordinēšanu Francijā un Lielbritānijā.

X

Žana Monē runa Strasbūrā 1951. gadā

Pirmās Eiropas mēroga izpildvaras, proti, Augstās iestādes, lēmumus izpilda mūsu sešās valstīs, itin kā tās veidotu vienu veselu. Tas ir viens no būtiskākajiem pārveidojumiem, ko panākusi mūsu iniciatīva un kas vienlaikus arī liecina par tās izdošanos.

Pirmais kopējais tirgus, pirmās pārvalstiskās iestādes — lūk, Eiropa, kas sāk apvienoties!


Jean Monnet parle en 1951 à Strasbourg

Les décisions de ce premier exécutif européen qu’est la Haute Autorité, sont exécutées dans nos six pays comme s'ils n’en faisaient qu'un. C'est là une des transformations essentielles que réalise notre entreprise et le test de sa réussite.

Ce premier marché commun, ces premières institutions supranationales, c'est l'Europe qui commence à s'unir.

Robērs Šūmans — Eiropas integrācijas projekta arhitekts

Valstsvīrs Robērs Šūmans, kvalificēts jurists un Francijas ārlietu ministrs no 1948. līdz 1952. gadam, tiek uzskatīts par vienu no vienotās Eiropas dibinātājiem.

Sadarbojoties ar Žanu Monē, viņš izveidoja starptautiski atzīto Šūmana plānu, ar kuru nāca klajā 1950. gada 9. maijā, datumā, kuru tagad uzskata par Eiropas Savienības dzimšanas dienu. Viņš ierosināja kopīgi kontrolēt ogļu un tērauda ražošanu, kas ir vissvarīgākie materiāli kara rūpniecībā. Galvenā doma bija tāda, ka tie, kuri nekontrolēs ogļu un tērauda ražošanu, nevarēs karot.

X

Robēra Šūmana deklarācija Parīzē 1950. gada 9. maijā

Francija, kas jau ilgāk nekā 20 gadus iestājas par Eiropas vienotību, allaž sev par mērķi noteikusi kalpošanu mieram.

Eiropā, kur valdīja nesaskaņas, mēs pieredzējām karu. Eiropu nevar uzbūvēt vienā rāvienā, to nevar arī paveikt, mēģinot izveidot kopsavilkumu. Tas toties var izdoties ar konkrētiem pasākumiem, vispirms izveidojot solidaritāti, kuras pamatā būtu darbība. Francijas valdība ierosina visu Francijas un Vācijas ogļu un tērauda ražošanu pakļaut vienas kopīgas Augstās iestādes pilnvarām.


Robert Schuman donne sa déclaration le 9 mai 1950 à Paris

En se faisant depuis plus de 20 ans le champion d'une Europe unie, la France a toujours eu pour objet essentiel de servir la paix.

L'Europe n'a pas été faite, nous avons eu la guerre. L'Europe ne se fera pas d'un coup, ni dans une construction d'ensemble. Elle se fera par des réalisations concrètes, créant d'abord une solidarité de fait. Le gouvernement français propose de placer l'ensemble de la production franco-allemande de charbon et d'acier sous une haute autorité commune.

Pols-Anrī Spāks — Eiropas reģis un talantīgs pārliecinātājs

Eiropas valstsvīrs — tāds bija beļģis Pols Anrī Spāks savā ilgajā politiķa karjerā.

P. A. Spāks bija viens no galvenajiem Romas līguma satura izstrādātājiem. Mesīnas konferencē 1955. gadā sešu valstu valdības, kas tajā piedalījās, viņu iecēla par priekšsēdētāju darba komitejai, kas izstrādāja līgumu.

X

Pola Anrī Spāka runa Parīzē 1951. gada 11. decembrī

(..) lai gan dažus ne ne visai pārliecina mūsu iesāktā darba lietderīgums un mērķi, mūsu vidū ir vairāki, kas mūsu lietu uzskata par neatliekamu un būtiski svarīgu.

Es apbrīnoju visus, kuri spēj saglabāt mieru, ņemot vērā Eiropas pašreizējo situāciju. Ja mēs nebūtu parlamenta deputāti (..), varētu izteikties daudz skarbāk, bet varbūt tomēr pamēģiniet atcerēties tos gadus, kas nule kā ir aizritējuši!


Paul-Henri Spaak parle le 11 décembre 1951 à Paris

…alors que certains sont à peine touchés par l'intérêt et l'utilité de notre besogne, pour un certain nombre d'entre nous ce que nous aurions à faire ici c'est une chose vitale et d'une urgente nécessité.

J'admire ceux qui peuvent rester calme dans l'état actuel de l'Europe. On pourrait être terriblement cruel si nous n'étions pas forcé d'être aussi parlementaire.., mais tout de même retournez-vous un peu sur les années qui viennent de s'écouler!

Altjero Spinelli — nelokāms federālists

Itālijas politiķis Altjero Spinelli bija viens no Eiropas Savienības dibinātājiem. Viņa vadībā tika izvirzīts Eiropas Parlamenta priekšlikums noslēgt līgumu par federālu Eiropas Savienību — tā dēvētais “Spinelli plāns”. Eiropas Parlaments to pieņēma 1984. gadā ar pārliecinošu balsu vairākumu, tas bija arī būtisks iedvesmas avots ES līgumu nostiprināšanai astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados.

X

Altjero Spinelli runa Strasbūrā 1981. gada 8. jūlijā

Vispirms mums jāraugās, lai Parlaments lielākā mērā būtu iesaistīts vispārējos procesos. Tālab mēs aicinām izveidot jaunu parlamentāro komiteju, kura neatkarīgi no sava nosaukuma nodarbotos tikai un vienīgi ar šo jautājumu. Tā vajadzīgajā termiņā sagatavotu starpposma ziņojumus, uz kuru pamata Parlaments izvēlētos vislabāko no dažādiem izvirzītajiem variantiem un atklātās diskusijās veidotu pēc iespējas lielāku vienprātību. Mērķis būtu pieņemt reformu projektu, ikvienam pilnībā apzinoties tā nozīmīgumu un ietekmi.


Altiero Spinelli parlando l’8 luglio 1981 a Strasburgo

Dovremo in primo luogo impegnare sempre più e sempre più fortemente il Parlamento tutto intero. È per questo che chiediamo la costituzione di una nuova commissione parlamentare che, comunque essa si chiami, si occupi solo di questo tema e che man mano presenti rapporti interinali al Parlamento per chiamarlo a decidere fra le varie opzioni che si presenteranno ed a formare attraverso larghi dibattiti di consensi più ampi possibili, fino a giungere al voto finale del progetto di riforma, nella piena consapevolezza da parte di tutti di ciò che significa e implica.

KONTAKTI

Ja jums ir vispārīgi jautājumi

Zvaniet pa tālr.
00 800 6 7 8 9 10 11 Sīkāk par šo pakalpojumu

Sūtiet jautājumus pa e-pastu

Iestāžu kontaktinformācija un ziņas par to apmeklējumiem, kontakti presei

Atsauksmes

Vai atradāt meklēto?

Ko jūs meklējāt?

Vai jums ir kādi ieteikumi?