2010 | 2011 | 2012 | 2013 | 2014

2014.

Janvāris

1.

Grieķija uz sešiem mēnešiem kļūst par ES Padomes prezidentvalsti. Četras prioritārās ievirzes šīs prezidentūras laikā būs: izaugsme, nodarbinātība un kohēzija; ES un eirozonas integrācijas turpināšana; migrācija, robežas, mobilitāte; jūrlietu politika.

1.

Latvija ievieš eiro, kļūdama par 18. eirozonas valsti.

1.

Rīga un Ūmeo (Zviedrija) kļūst par 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētām.

20.

ES ārlietu ministri aptur dažas ES sankcijas pret Irānu, ievērojot starptautisko rīcības plānu, kā risināt ar Irānas kodolprogrammu saistītos sarežģītos jautājumus.

23.

Vitors Manuels da Silva Kaldeira trešo reizi uz trīs gadu termiņu ir ievēlēts par Eiropas Revīzijas palātas priekšsēdētāju.

28.

Tiekoties Briselē, ES un Krievijas līderi apspriež jautājumus par Austrumu partnerību un cīņu pret terorismu.

Februāris

3.

Komisija iepazīstina ar pirmo pretkorupcijas ziņojumu, kurā raksturots stāvoklis katrā dalībvalstī.

22.

Pēc vairākus mēnešus ilgiem tautas protestiem Augstākā Rada izsaka neuzticību Ukrainas prezidentam. Valstī sākas neskaidrību pilns laiks, kurā galvenais strīdus ābols ir Ukrainas attiecības ar Eiropas Savienību un Krieviju.

Marts

17.

ES ārlietu ministri asi nosoda Krimā notikušo referendumu, kura rīkotāji cenšas panākt reģiona pievienošanu Krievijai. ES neatzīst Krimas nelikumīgo aneksiju un ir noteikusi sankcijas pret Krievijas amatpersonām, kas atbildīgas par Ukrainas teritoriālās integritātes apdraudēšanu.

21.

Tiekoties Eiropadomes sanāksmē, ES valstu un valdību vadītāji apspriež Ukrainas krīzi, kā arī jautājumus par ekonomiku, rūpniecības konkurētspēju, klimatu un enerģētiku.

26.

Briseles sammitā ES valstu un valdību vadītāji un ASV prezidents Baraks Obama apspriež starptautisko ārpolitiku, krīzi Ukrainā un galvenos izaicinājumus pasaulē.

Aprīlis

15.

Eiropas Parlaments pieņem jaunus noteikumus par to, kā rīkoties, ja bankas nokļūst nopietnās finanšu grūtībās, lai nodokļu maksātājiem nebūtu jāmaksā par banku glābšanu. Tas ir pēdējais elements ES banku savienības izveidē. Parlamenta deputāti arī pieņem jaunu tiesību aktu, kurā ES iedzīvotājiem garantētas tiesības atvērt pamata maksājumu kontu.

28.

Partijas pirms šāgada Eiropas Parlamenta vēlēšanām pirmo reizi izvirza savus kandidātus Eiropas Komisijas priekšsēdētāja amatam. Viņi piedalās kandidātu diskusijās.

Maijs

22.-25.

Visā ES notiek Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kurās ievēlē 751 deputātu. Kopumā vēlētāju aktivitāte ir 43,09 %.

25.

Ukrainā notiek prezidenta vēlēšanas, taču valsts austrumdaļā turpinās nemieri. Tajās uzvar Petro Porošenko, kurš vēlas sadarboties ar ES.

Jūnijs

2.

Ritot Eiropas pusgadam, Komisija pieņem ieteikumus katrai no 28 ES dalībvalstīm par valsts 2014.–2015. gada budžetu un ekonomikas politiku.

5.

Septiņu rūpnieciski attīstītāko pasaules valstu (G7) vadītāji pirmo reizi tiekas Briselē, kur viņus uzņem Eiropas Savienība. Viņi apspriežas par situāciju Ukrainā, kā arī par pasaules ekonomiku, enerģētiku, klimata pārmaiņām un attīstību.

20.

ES finanšu ministri vienojas grozīt ES noteikumus par nodokļiem, lai novērstu nepilnības, kuras ļāva pārrobežu korporācijām izvairīties no nodokļu maksāšanas par dažām hibrīdaizdevumu shēmām.

26.-27.

ES valstu un valdību vadītāji tiekas Eiropadomē, kur pieņem stratēģisko programmu Eiropas Savienībai un Komisijas priekšsēdētāja amatam izvirza Žanu Klodu Junkeru. Viņi arī piešķir ES kandidātvalsts statusu Albānijai un apstiprina, ka Lietuvas valūta no 2015. gada būs eiro. Tiek parakstīti asociācijas nolīgumi starp ES un Gruziju, Moldovu un Ukrainu.

Jūlijs

1.

Pienākusi Itālijas kārta sešus mēnešus veikt prezidentvalsts pienākumus ES Padomē.

1.

Eiropas Parlamenta deputāti par priekšsēdētāju vēlreiz ievēl Martinu Šulcu, sociālistu pārstāvi no Vācijas. Viņš jau otro reizi ieņems šo amatu uz divarpus gadiem.

15.

Eiropas Parlaments ievēl Žanu Klodu Junkeru par nākamo Eiropas Komisijas priekšsēdētāju.

16.

ES valstu un valdību vadītāji tiekas Eiropadomē, lai izvirzītu kandidātus vairākiem svarīgiem amatiem ES iestādēs, kā arī apspriestu attiecības ar Krieviju un situāciju Gazā.

Augusts

30.

Īpašā Eiropadomes sanāksmē Briselē Polijas premjerministru Donaldu Tusku ieceļ par Eiropadomes priekšsēdētāju un Itālijas ārlietu ministri Federiku Mogerīni par Eiropas Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos.

Septembris

18.

Skotijas iedzīvotāji referendumā balso pret Skotijas atdalīšanos no Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes. Pret neatkarību nobalso 55,3 % referenduma dalībnieku. Balsošanas tiesības (ar dažiem izņēmumiem) ir visiem ES vai Britu nāciju sadraudzības pilsoņiem, kas dzīvo Skotijā un ir vismaz 16 gadus veci.

Oktobris

22.

Eiropas Parlaments apstiprina jauno 27 komisāru kolēģiju, ko izveidojis Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers. 423 deputāti balso par, 209 pret, un 67 atturas.

24.

ES valstu un valdību vadītāji Eiropadomes sanāksmē Briselē vienojas par pasaulē visvērienīgākajiem klimata mērķiem. Kaitīgās emisijas līdz 2030. gadam jāsamazina par 40 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Viņi arī nolemj līdz 1 miljardam eiro palielināt ES finansiālo palīdzību cīņai pret Ebolas vīrusa izplatīšanos Rietumāfrikā.

Novembris

1.

Spēkā stājas jauni noteikumi par balsošanu Padomē, kā paredzēts Lisabonas līgumā. Lai jaunu tiesību aktu vai citu lēmumu pieņemtu ar kvalificētu balsu vairākumu, tagad jāiegūst “dubultais balsu vairākums”, rēķinot gan pēc dalībvalstu, gan pēc iedzīvotāju skaita. Tas aizstāj iepriekšējo sistēmu, kad katrai valstij bija piešķirts noteikts balsu skaits.

1.

Darbu sāk Žana Kloda Junkera vadītā Komisija.

4.

Spēkā stājas banku vienotais uzraudzības mehānisms. Eiropas Centrālā banka, sadarbojoties ar valstu iestādēm, pārraudzīs, vai eirozonas bankas darbojas droši un uzticami. Šis mehānisms ietilpst t. s. banku savienībā, kas ir paredzēta, lai novērstu banku sistēmas trūkumus, kas izraisīja 2008. gada ekonomikas krīzi. Šajā saistībā Eiropas Centrālā banka publicē “stresa testa” rezultātus kopā ar detalizētu analīzi par 130 lielāko banku stabilitāti.

26.

Komisija paziņo par investīciju plānu, kuram atvēlēti 315 miljardi eiro un kura mērķis ir panākt, lai Eiropā ekonomika atkal augtu un vairāk cilvēku varētu atgriezties darbā. Aprēķināts, ka šie pasākumi varētu radīt līdz pat 1,3 miljoniem jaunu darbvietu.

28.

Komisija publicē 2015. gada izaugsmes pētījumu. Ar to sākas ikgadējais Eiropas pusgads ekonomikas politikas koordinēšanai, kura gaitā ES dalībvalstis saskaņo budžeta un ekonomikas plānus, lai kopīgi veicinātu izaugsmi.

 Skatīt arī

KONTAKTI

Ja jums ir vispārīgi jautājumi

Zvaniet pa tālr.
00 800 6 7 8 9 10 11 Sīkāk par šo pakalpojumu

Sūtiet jautājumus pa e-pastu

Iestāžu kontaktinformācija un ziņas par to apmeklējumiem, kontakti presei

Atsauksmes

Vai atradāt meklēto?

Ko jūs meklējāt?

Vai jums ir kādi ieteikumi?