2010 | 2011 | 2012 | 2013 | 2014

2013.

Janvāris

1

Īrijai pienākusi kārta pārņemt sešu mēnešu prezidentūru ES Padomē. Šīs prezidentūras trīs prioritātes ir stabilitāte, nodarbinātība un izaugsme.

1

Eiropas Komisija atklāj Eiropas Pilsoņu gadu, kura uzmanības centrā būs praktiskās tiesības un priekšrocības, ko cilvēki iegūst no ES pilsonības.

1

Spēkā stājas Līgums par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā (plašāk pazīstams kā fiskālais pakts). Tā mērķis ir savilkt grožus eirozonas fiskālajai disciplīnai ar līdzsvarota budžeta normu un korekcijas mehānismu.

1

Eiropas kultūras galvaspilsētas 2013. gadā ir Marseļa (Francija) un Košice (Slovākija). Abās pilsētās būs vietējās kultūras veicināšanas pasākumi.

21

Eirogrupa uz divarpus gadu termiņu ieceļ jaunu vadītāju — Nīderlandes finanšu ministru Jerūnu Deiselblūmu.

22

Finanšu ministri principā piekrīt, ka 11 eirozonas valstīs jāievieš finanšu darījumu nodoklis.

Februāris

7-8

Eiropadomes sanāksmes laikā ES valstis panāk vienošanos par daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam. Tā paredz ES gada budžeta ierobežojumus un principus šim laikposmam.

14-15

Briselē sanāk Eiropadome, un uzmanības centrā ir ekonomika.

26

ES dalībvalstu ministri Padomē panāk neoficiālu vienošanos aizsargāt izsīkstošos zivju krājumus un pārtraukt izbrāķēto zivju izgāšanu atpakaļ jūrā. Tas ir viens no priekšlikumiem, kas ietilpst ES zivsaimniecības reformēšanas paketē.

28

Padome panāk politisku vienošanos ieteikt sistēmu “Garantija jauniešiem”, kas paredzēta līdz 25 g. v. iedzīvotājiem. Tādējādi tiks nodrošināts, ka viņiem četru mēnešu laikā no brīža, kad viņi atstājuši skolu vai kļuvuši par bezdarbniekiem, piedāvā darbu, mācības, tālākizglītību vai prakses vietu.

Marts

11

Beidzas pārejas laiks, kad pakāpeniski tiek izbeigta kosmētikas līdzekļu testēšana ar dzīvniekiem. Tas nozīmē, ka Eiropas Savienībā vairs nedrīkst pārdot kosmētiku, kuras testēšanā izmantoti dzīvnieki.

15

ES vadītāji Eiropadomē apstiprina Savienības ekonomiskās prioritātes 2013. gadam. Viņi arī sniedz stratēģiskus norādījumus par dalībvalstu budžeta politiku un strukturālajām reformām šajā gadā. Tas ietilpst sešu mēnešu politiskās koordinācijas ciklā, kas pazīstams ar nosaukumu “Eiropas pusgads”.

25

Eirogrupa panāk politisku vienošanos par nākamo ekonomikas korekciju programmu Kiprai. Mērķis ir atjaunot valsts finanses un finanšu nozari.

Aprīlis

19

Serbija un Kosova Briselē paraksta paktu, pateicoties sarunām, kurās liels nopelns bija ES augstajai pārstāvei Ketrinai Eštonei. Ar šo paktu tiek ielikti pamati abu kaimiņvalstu attiecību normalizēšanai.

Maijs

13

Tiek pieņemtas divas ES regulas par ekonomikas pārvaldību eirozonā. Ar šo divu tiesību aktu kopumu tiek nostiprināta valsts finanšu uzraudzība eirozonas valstīs.

21

Eiropas Parlaments apstiprina stingrākus drošības standartus naftas un gāzes ieguvei jūrā. Mērķis ir samazināt lielu avāriju risku un avāriju gadījumā ierobežot varbūtējās sekas.

22

Eiropadome Briselē apspriež nodokļu nemaksāšanas un krāpniecības problēmas un enerģētikas politiku.

Jūnijs

27-28

ES vadītāji, tiekoties Eiropadomē Briselē, apstiprina visaptverošu plānu, kā cīnīties ar jauniešu bezdarbu. Viņi arī nolemj sākt sarunas ar Serbiju par tās pievienošanos un apstiprina, ka Latvija 2014. gadā pieņems eiro par savu valūtu.

Jūlijs

1

Eiropas Savienībai nu ir 28 dalībvalstis, jo pievienojas Horvātija. Tagad Eiropas Savienībai ir arī 24 oficiālās valodas.

Eiropas Komisijas komisāra amatā stājas horvāts Nevens Mimica, savā pārziņā pārņemot patērētāju aizsardzības politiku.

Lietuvai pienākusi kārta vadīt sešu mēnešu prezidentūru ES Padomē.

4

Eiropas Parlaments sāk izmeklēšanu par ES pilsoņu masveida izsekošanu ar elektroniskām metodēm. Tā ir reakcija uz atklātībā nonākušajām ziņām par ASV izlūkošanas dienesta veikto spiegošanu u.c.

Augusts

21

ES ārlietu ministri aicināja darīt galu vardarbībai Ēģiptē, mudinot visas politiskās partijas sākt reālu un visaptverošu dialogu, lai atjaunotu demokrātiju.

Septembris

11

Savā 2013. gada uzrunā par situāciju Savienībā priekšsēdētājs Ž. M. Barrozu aicināja visus tos, “kuriem rūp Eiropa, neatkarīgi no politiskās un ideoloģiskās nostājas, neatkarīgi no izcelsmes aizstāvēt Eiropu”.

Oktobris

1

Emīlija O’Reilija stājas Eiropas ombuda amatā.

15

Pieņemti noteikumi par vienota uzraudzības mehānisma izveidi bankām un citām kredītiestādēm, tādējādi izveidojot Eiropas banku savienības pirmo “pīlāru”.

24-25

Eiropadomes sanāksme, kurā apspriež tādus jautājumus kā digitālo ekonomiku un ekonomikas un sociālo politiku.

Novembris

13

Komisija publicē 2013. gada izaugsmes pētījumu. Ar to sākas ikgadējais Eiropas pusgads ekonomikas politikas koordinēšanai, kura gaitā ES dalībvalstis saskaņo budžeta un ekonomikas plānus, lai kopīgi veicinātu izaugsmi. Šobrīd Eiropas ekonomikai galvenais uzdevums ir rast iespējas, kā atbalstīt pašreizējo atveseļošanās procesu.

20

Pakistāņu skolniece un aktīviste Malala Jusafzai, kas iestājas par meiteņu izglītošanu, saņem A. Saharova prēmiju par domas brīvību.

28-29

Austrumu partnerības samitā, kas notiek Viļņā, Gruzija un Moldova paraksta asociācijas nolīgumus ar ES. Ukrainas attiecības ar ES ir neskaidras, un šajā jautājumā Ukrainas sabiedrība ir ļoti sašķelta.

Decembris

2

Sāk darboties Eiropas Robežu uzraudzības sistēma (EUROSUR). Tās mērķis ir apkarot starptautisko noziedzību, kā arī nepieļaut migrantu bojāeju jūrā un novērst nelikumīgu migrāciju.

2

Padome pieņem ES ilgtermiņa budžetu 2014.–2020. gadam, ko sauc arī par daudzgadu finanšu shēmu. Tādējādi noslēgušās divarpus gadus ilgušās sarunas. No 2014. gada 1. janvāra var sākt darboties jaunas ES finansējuma piešķiršanas programmas.

5

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Ž. M. Barrozu un ES Padomes priekšsēdētājs H. van Rompejs izsaka līdzjūtību Dienvidāfrikas tautai saistībā ar šīs valsts agrākā prezidenta N. Mandelas nāvi, viņu nosaucot par “vienu no mūsu laiku izcilākajiem politiķiem”.

19

Pirmo reizi Eiropadomē notiek padziļināta diskusija par aizsardzību, proti, par kopējo drošības un aizsardzības politiku. Tas vairos ES iedzīvotāju drošību un veicinās mieru un stabilitāti gan ES, gan ārpus tās. Eiropadome arī principā vienojas par noteikumiem attiecībā uz bankām, kas nonākušas grūtībās. Šī vienošanās ir nākotnē gaidāmās banku savienības daļa.

 Skatīt arī

KONTAKTI

Ja jums ir vispārīgi jautājumi

Zvaniet pa tālr.
00 800 6 7 8 9 10 11 Sīkāk par šo pakalpojumu

Sūtiet jautājumus pa e-pastu

Iestāžu kontaktinformācija un ziņas par to apmeklējumiem, kontakti presei

Atsauksmes

Vai atradāt meklēto?

Ko jūs meklējāt?

Vai jums ir kādi ieteikumi?