2010 | 2011 | 2012 | 2013 | 2014

2012

Janvāris

1.

Gimarainša (Portugālē) un Maribora (Slovēnijā) kļūst par 2012. gada Eiropas kultūras galvaspilsētām.

1.

Pienākusi Dānijas kārta sešus mēnešus veikt prezidentvalsts pienākumus ES Padomē. Prezidentūras laika četras prioritātes ir atbildīga, dinamiska, ekoloģiska un droša Eiropa.

1.

Sākas Eiropas gads aktīvai novecošanai un paaudžu solidaritātei. Tā gaitā uzmanību pievērsīs Eiropas iedzīvotāju dzīvesveidam vecumdienās, palielinoties mūža garumam un ilgāk saglabājot veselību, — šī tendence sola daudzas iespējas.

17.

Eiropas Parlamenta deputāti par tā priekšsēdētāju ievēl Martinu Šulcu, sociālistu pārstāvi no Vācijas.

22.

Pozitīvs balsojums Horvātijas referendumā par pievienošanos ES. Šī valsts 2013. gada 1. jūlijā kļūs par Eiropas Savienības 28. dalībvalsti.

30.

Neformālā Eiropadomes sanāksmē visas ES valstis, izņemot Čehiju un Lielbritāniju, vienojas par jaunu līgumu stabilitātei, koordinācijai un pārvaldībai ekonomikas un monetārajā savienībā. Līgums ieviesīs stingrāku fiskālo disciplīnu, paredzot automātiskas sankcijas un stingrāku uzraudzību, tajā būs iekļauts budžeta līdzsvarotības princips.

Februāris

2.

Tiek parakstīts līgums par Eiropas stabilizācijas mehānismu (ESM). Šī iestāde, kuras birojs būs Luksemburgā, vajadzības gadījumā palīdzēs eirozonas valstīm saglabāt finanšu stabilitāti.

14.

ES un Ķīnas augstākā līmeņa sanāksmē, kas notiek Pekinā, galveno uzmanību pievērš ekonomiskajiem sakariem.

21.

Eirozonas valstu finanšu ministri vienojas par otro finansiālās palīdzības programmu Grieķijai (tās mērķis ir nodrošināt Grieķijas nākotni eirozonā). Šā darījuma sastāvdaļa ir arī vienošanās ar privātajiem aizdevējiem par to aizdevumiem Grieķijas valstij, kā arī rūpīgāka uzraudzība.

Marts

1.

Eiropadome piešķir Serbijai kandidātvalsts statusu.

1-2.

Par Eiropas Savienības Padomes priekšsēdētāju atkārtoti ievēl Hermani van Rompeju. Dalībvalstis, kas piedalās šajā sanāksmē, paraksta arī Līgumu par stabilitāti, saskaņošanu un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā.

29.

Eiropas Parlaments pieņem tiesību aktus, kas tirdzniecību ar ārpusbiržas atvasinātajiem finanšu instrumentiem padara drošāku un pārredzamāku. Daudzi uzskata, ka tieši šādi darījumi izraisīja globālo finanšu krīzi.

Aprīlis

1.

Eiropas Pilsoņu iniciatīva kļūst par dzīves īstenību; iedzīvotāji tagad var ierosināt ES tiesību aktus par konkrētiem jautājumiem. Miljons iedzīvotāju no vismaz vienas ceturtdaļas ES dalībvalstu var aicināt Eiropas Komisiju ierosināt izdot tiesību aktus tās kompetencē esošajās jomās.

27.

ES dalībvalstu tieslietu ministri pieņem jaunu tiesību aktu, lai apsūdzētajiem būtu tiesības uz informāciju kriminālprocesa laikā, kas norit citās ES valstīs. Kad tas stājies spēkā, personas, ko tur aizdomās par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, jāinformē par viņu tiesībām valodā, kuru viņi saprot.

Maijs

18-19.

G8 sanāksmē, kas notika ASV militārajā bāzē “Camp David”, astoņu ekonomiski spēcīgāko valstu vadītāji vienojas paātrināt ekonomikas atveseļošanos un radīt uzticību, savedot kārtībā valstu finanses un vienlaikus veicot izaugsmi veicinošus pasākumus.

30.

Saistībā ar Eiropas pusgadu Komisija izdod ieteikumus katrai no 27 ES dalībvalstīm par valsts 2012.-2013. gada budžetu un ekonomikas politiku. Ieteikumos ņemta vērā katras valsts ekonomiskā situācija un norādīts, kā stimulēt ekonomikas izaugsmi un radīt darbavietas. Vēlāk tos pieņem Eiropadomē.

30.

Padome pieņem regulu, ar ko panāk, lai mobilo tālruņu lietotājiem nekur Eiropas Savienībā nebūtu jāmaksā pārmērīga cena par viesabonēšanas pakalpojumiem, ceļojot Eiropas Savienībā.

Jūnijs

7.

Padome pieņem ES noteikumus, kas vajadzīgi, lai paātrinātu mantošanas procedūras pārrobežu situācijās un lai pēctečiem, mantiniekiem un personām, kam ir tiesības uz neatņemamām mantojuma daļām, būtu vieglāk mantot savas attiecīgās īpašuma daļas un lai tas izmaksātu lētāk.

28-29.

Eiropadomes sanāksmē ES vadītāji vienojas par pasākumiem, kas veicami, lai atjaunotu uzticību ekonomikai, vairāk investētu izaugsmē un izveidotu spēcīgāku savienību. Izaugsmes un nodarbinātības pakts tūlītējam ieguldījumam mobilizēs 120 miljardus eiro .

Jūlijs

1.

Kipra pārņem sešu mēnešu rotējošo prezidentūru ES Padomē, soloties veidot labāku Eiropu.

4.

Eiropas Parlaments ar pārliecinošu balsu vairākumu noraida Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu pēc tam, kad šis ierosinātais līgums sabiedrībā bija izraisījis aktīvu diskusiju par interneta lietotāju tiesībām. Šī ir pirmā reize, kad Parlaments izmanto ar Lisabonas līgumu piešķirtās pilnvaras noraidīt starptautisku tirdzniecības nolīgumu.

Augusts

13.

Stājas spēkā pilnveidoti noteikumi par nolietotu elektronisko ierīču savākšanu un apstrādi. ES direktīvā izvirzītais mērķis ir līdz 2016. gadam iespējamai atkārtotai izmantošanai jāsavāc 45 % pārdoto elektronisko iekārtu, kuras vairs netiek izmantotas. 2019. gadā tiks noteikti vēl ambiciozāki mērķi.

Septembris

12.

Savā runā par situāciju Eiropas Savienībā Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Barrozu uzsver, ka Eiropai vajadzīga jauna ievirze un jauns domāšanas veids. Viņš ierosina Eiropas Savienību pamazām veidot par nacionālu valstu federāciju.

Oktobris

4.

Pieņemts jauns ES tiesību akts par noziegumā cietušo tiesībām. Tā ir direktīva, kurā paredzētas minimālās tiesības, kas Eiropas Savienībā ir cietušajiem.

8.

Spēkā stājas Eiropas Stabilizācijas mehānisms (ESM). Tas ir tā saucamā ugunsmūra galvenais elements, kura mērķis ir eirozonā nodrošināt finansiālo stabilitāti.

18-19.

Eiropadome apspriež ekonomikas un izaugsmes jautājumus un būtībā vienojas par banku kopēju pārraudzību eirozonā.

Novembris

28.

Komisija publicē 2012. gada izaugsmes pētījumu. Ar to sākas ikgadējais Eiropas pusgads ekonomikas politikas koordinēšanai, kura gaitā ES dalībvalstis saskaņo budžeta un ekonomikas plānus, lai kopīgi veicinātu izaugsmi. Prioritāšu vidū ir fiskālā konsolidācija un normālas kreditēšanas atjaunošana.

Decembris

10.

Eiropas Savienība ceremonijā Oslo saņem 2012. gada Nobela miera prēmiju. Šis apbalvojums ir atzinība par vairāk nekā sešdesmit gadus ilgajiem ES centieniem veicināt mieru un izlīgumu, demokrātiju un cilvēktiesības.

13.

ES valstu un valdību vadītāji Eiropadomē sper pirmo soli banku savienības īstenošanas virzienā, nolemjot izveidot vienotu uzraudzības mehānismu (VUM), kas Eiropas Centrālajai bankai ļaus tieši uzraudzīt eirozonas lielākās bankas.

 Skatīt arī

KONTAKTI

Ja jums ir vispārīgi jautājumi

Zvaniet pa tālr.
00 800 6 7 8 9 10 11 Sīkāk par šo pakalpojumu

Sūtiet jautājumus pa e-pastu

Iestāžu kontaktinformācija un ziņas par to apmeklējumiem, kontakti presei

Atsauksmes

Vai atradāt meklēto?

Ko jūs meklējāt?

Vai jums ir kādi ieteikumi?