2010 | 2011 | 2012 | 2013 | 2014

2011

Janvāris

1.

Igaunija ievieš eiro, tādējādi kļūstot par eirozonas 17. dalībnieci.

1.

Turku (Somija) un Tallina (Igaunija) kļūst par 2011. gada Eiropas kultūras galvaspilsētām.

1.

Pienākusi Ungārijas kārta uz sešiem mēnešiem prezidēt ES Padomē. Tās programmai ir četras prioritārās jomas: integrējoša izaugsme un nodarbinātība; spēcīgāka politika attiecībā uz pārtiku, enerģiju un ūdeni; iedzīvotājiem tuva savienība; paplašināšanās un kaimiņattiecību politika.

1.

Sāk darboties trīs jaunas Eiropas finanšu pārraudzības iestādes: Eiropas Banku iestāde (EBI), Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde.

1.

Sākas Eiropas Brīvprātīgo gads. Šī gada gaitā tiek uzsvērts, cik liela nozīme ir brīvprātīgo darbam, un cilvēki tiek mudināti dot savu artavu tajā.

18.

Sāk darboties pirmais "Eiropas semestris" — sešu mēnešu cikls ekonomikas politikas koordinācijā starp ES dalībvalstīm, lai novērstu tādas ekonomikas krīzes, kas mūs skāra 2008. – 2010. gadā.

Februāris

4.

Eiropadome piedāvā atbalstu mierīgai pārejai uz demokrātiju kaimiņvalstīs, kas ir uz dienvidiem no Vidusjūras.

17.

Eiropas Parlaments pieņem rezolūciju par ES politisku un finansiālu atbalstu Ēģiptes pārejai uz demokrātiju. Rezolūcijā pausta arī solidaritāte “jasmīnu revolūcijai” Tunisijā un nožēla, ka tur sadursmēs gājuši bojā vairāki cilvēki.

Maijs

11.

Eiropas Savienība iedarbina savu civilās aizsardzības mehānismu, lai koordinētu ES sniegto palīdzību pēc postošās zemestrīces un cunami Japānā.

17.

Eiropadomes priekšsēdētājs Hermanis van Rompejs un ES augstā pārstāve Ketrina Eštone kopīgā paziņojumā pauž atbalstu ANO Drošības padomes Rezolūcijai Nr. 1973 par Lībijas civiliedzīvotāju ciešanu pārtraukšanu.

25.

Briselē sarīkotajā Eiropadomes pavasara sanāksmē apstiprina visaptverošu pasākumu paketi, kuras mērķis ir stiprināt ES ekonomiku. Minētā pakete (jeb pakts “Euro plus”) vajadzīga, lai ekonomiskajā un monetārajā savienībā labāk koordinētu ekonomikas politiku.

Aprīlis

7.

Eiropas Parlaments pieņem rezolūciju saistībā ar protestētāju apspiešanu Bahreinā, Sīrijā un Jemenā. Tajā ir nosodīta vardarbība pret protestētājiem un varas iestādes tiek mudinātas ieklausīties viņu prasībās pēc lielākas brīvības.

26.

Ir pagājuši 25 gadi kopš Černobiļas atomelektrostacijas avārijas. ES sola arī turpmāk darīt visu nepieciešamo, lai paaugstinātu kodoldrošību.

Maijs

25.

Panākta vienošanās par Eiropas kultūras mantojuma zīmes ieviešanu. To piešķirs objektiem, kas zīmīgi Eiropas Savienības vēsturē un attīstībā. ES dalībvalstis drīkst ierosināt zīmes piešķiršanu reizi divos gados, un no katras valsts to saņems viens objekts.

26.

Serbijas varasiestādes arestē Ratko Mladiču, ko tur aizdomās par kara noziegumiem un genocīdu. Tādējādi zudis šķērslis Serbijas ceļā uz iestāšanos Eiropas Savienībā.

Jūnijs

23.

Komisija un Parlaments atklāj kopēju pārredzamības reģistru ES lobistiem. Reģistrs tapis, abām iestādēm apvienojot savus reģistrus. Šis ir nozīmīgs pavērsiens pārredzamības uzlabošanā.

24.

Eiropadome vienojas, ka līdz 2011. gada jūnija beigām jābeidz pievienošanās sarunas ar Horvātiju. Līdz ar to Horvātija 2013. gadā kļūtu par ES 28. dalībvalsti.

30.

Grieķijas parlaments pieņem likumdošanas kopumu, kas paredz samazināt tēriņus un veikt strukturālas reformas, lai samazinātu valsts parādu un uzlabotu ekonomikas konkurētspēju. ES no jauna apstiprina savu atbalstu un solidaritāti.

30.

Eiropas Komisija ierosina daudzgadu izdevumu plānu — ES budžetu 2014.-2020. gada periodam —, kura mērķis ir pastiprināt izaugsmi.

Jūlijs

1.

Pienākusi Polijas kārta sešus mēnešus veikt prezidentvalsts pienākumus ES Padomē. Tās programmā galvenā vieta atvēlēta ekonomikas izaugsmei, drošības uzlabošanai Eiropā un attiecību nostiprināšanai ar ES austrumu un dienvidu kaimiņvalstīm.

11.

Eirozonas valstis paraksta līgumu par Eiropas stabilizācijas mehānisma izveidi, no kura krīzes skartās eirozonas valstis varēs aizņemties līdz pat 500 miljardiem eiro.

15.

Publicēti banku stresa testu rezultāti, kas raksturo bankas spēju noturēties jaunas recesijas gadījumā. To izturējušas 83 bankas (no pavisam 91).

21.

Eirozonas vadītāji vienojas par jauniem atbalsta pasākumiem Grieķijai, kuru apjoms būs 109 miljardi eiro.

Augusts

1.

ES pieņem sankcijas pret Sīriju, šādi reaģējot uz demokrātijas aizstāvju demonstrāciju vardarbīgo apspiešanu.

24.

Eiropas Savienība pēc Kadafi režīma krišanas piedāvā humāno un finanšu palīdzību demokrātiskajai Lībijai.

Septembris

12.

Jauna ES direktīva paredz, ka mūziķu autortiesības uz ierakstiem ES tagad tiks aizsargātas 70 gadus (līdz šim — 50 gadus).

23.

ES pirmo reizi piedalās ANO Ģenerālās asamblejas ikgadējās debatēs. Eiropadomes priekšsēdētājs Hermanis van Rompejs piemin starptautiskās sabiedrības “pienākumu palīdzēt” Lībijai politiskās pārejas gaitā.

27.

ES paziņo, ka piešķirs 350 miljonus eiro, lai atbalstītu demokratizācijas procesus Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu valstīs.

28.

Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barozu ikgadējā uzrunā par stāvokli Eiropas Savienībā ierosina ieviest jaunu nodokli darījumiem starp finanšu iestādēm.

Oktobris

14.

Eiropas Parlaments Briselē atver apmeklētāju centru “Parlamentarium”. Interaktīvi multivides materiāli palīdz gan tūristiem, gan vietējiem iedzīvotājiem izprast Eiropas Parlamenta un citu ES iestāžu darbu.

21.

Palaižot pirmos divus “Galileo” satelītus, ES ir pavirzījusies par soli tuvāk mērķim: savai satelītnavigācijas sistēmai. “Galileo” uzlabos transportu, glābšanas pakalpojumus, banku darījumus un elektroapgādi.

23.

Eiropadome vienojas par vairākiem pasākumiem izaugsmes stimulēšanai un darbavietu izveidei.

26.

Eirozonas valstu un valdību vadītāji tiekas samitā, kur vienojas par visaptverošu stratēģiju, kā nodrošināt fiskālo konsolidāciju, izaugsmi, atbalstu grūtībās nonākušām valstīm, un par stingrāku eirozonas pārvaldību.

Novembris

1.

Bijušais Itālijas Centrālās bankas pārvaldnieks Mario Dragi kļūst par Eiropas Centrālās bankas prezidentu.

3-4.

Kannās (Francijā) G20 samitā tiekas 20 svarīgāko ekonomikas lielvalstu un jaunietekmes valstu līderi. Viņi vienojas par konkrētu un saskaņotu rīcību, kā palīdzēt atveseļot pasaules ekonomiku, radīt jaunas darbavietas un reformēt finanšu nozari.

8.

Ekonomikas un finanšu padome pieņem sešu tiesību aktu projektu pakotni, kuras mērķis ir stingrāka ekonomikas pārvaldība ES. Tajā iekļauti noteikumi par banku atbildīgāku vadību.

11.

Grieķijā darbu sāk jauna koalīcijas valdība, kuru vada premjerministrs Lukass Papademoss.

16.

Jauna valdība Itālijā. Jaunais premjerministrs Mario Monti grasās īstenot krasas reformas ekonomikā.

23.

Komisija iepazīstina ar pasākumu kopumu, kurš sastāv no četrām daļām un kura mērķis ir uzlabot ES un eirozonas ekonomisko pārvaldību. Tajā ietilpst 2012. gada izaugsmes pētījums, kurā noteiktas ekonomikas prioritātes nākamajam gadam, divas regulas, lai pastiprinātu ekonomikas un budžeta uzraudzību eirozonā, un Zaļā grāmata par stabilitātes obligācijām.

Decembris

9.

Eiropadomes sanāksmē 17 eirozonas valstis un vairākas citas dalībvalstis piekrīt piedalīties jaunā fiskālās konsolidācijas projektā un ciešāk koordinēt savu ekonomikas politiku.

18.

Miris Vāclavs Havels, bijušais Čehoslovākijas un Čehijas prezidents, kurš cīnījās par brīvību komunisma režīma laikā. “Viņš bija īstens eiropietis un visu mūžu iestājās par brīvību un demokrātijas vērtībām. Vāclava Havela vārds uz visiem laikiem būs saistīts ar Eiropas atkalapvienošanos un tās vērtību izplatīšanos Viduseiropā un Austrumeiropā,” sacīja Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu.

19.

Lihtenšteina pievienojas Šengenas bezvīzu zonai.

 Skatīt arī

KONTAKTI

Ja jums ir vispārīgi jautājumi

Zvaniet pa tālr.
00 800 6 7 8 9 10 11 Sīkāk par šo pakalpojumu

Sūtiet jautājumus pa e-pastu

Iestāžu kontaktinformācija un ziņas par to apmeklējumiem, kontakti presei

Atsauksmes

Vai atradāt meklēto?

Ko jūs meklējāt?

Vai jums ir kādi ieteikumi?