2001. gada 11. septembrī nolaupīti aviolaineri ietriecas Pasaules tirdzniecības centra Dvīņu torņos Ņujorkā un Pentagona ēkā Vašingtonā. Mirst gandrīz 3000 cilvēku. ES stingri nostājas Savienoto Valstu pusē cīņā pret starptautisko terorismu.
2002. gada 1. janvāris
Parādās euro banknotes un monētas. To drukāšana, kalšana un izplatīšana 12 valstīs ir nozīmīgs pasākums. Runa ir par vairāk nekā 80 miljardiem monētu. Banknotes visās valstīs ir vienādas. Monētām ir kopīga viena puse, uz kuras norādīta tās vērtība, bet uz otras puses ir nacionālā emblēma. Tās visas ir brīvā apgrozībā. Tagad mēs uztveram kā pašu par sevi saprotamu, ka ar somu (vai jebkuru citu) euro monētu var nopirkt metro biļeti Madridē.
2003. gada 31. marts
Ārpolitikas un drošības politikas ietvaros ES uzņemas miera uzturēšanas operācijas Balkānos, pirmām kārtām Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā, pēc tam arī Bosnijā un Hercegovinā. Abos gadījumos ES vadītie spēki nomaina NATO vienības. ES valstis savā starpā vienojas līdz 2010. gadam izveidot brīvības, drošības un tiesiskuma zonu visiem pilsoņiem.
2004. gada 1. maijs
Astoņas Viduseiropas un Austrumeiropas valstis – Čehija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Slovākija, Slovēnija un Ungārija – iestājas ES, beidzot darot galu Eiropas sadalījumam, par kuru pirms 60 gadiem lielvaras lēma Jaltā. Par dalībvalstīm kļūst arī Kipra un Malta.
Dalībvalstis: Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Dānija, Francija, Grieķija, Īrija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Somija, Spānija, Vācija un Zviedrija.
Jaunas dalībvalstis: Čehija, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Slovākija, Slovēnija un Ungārija.
Kandidātvalstis: Bulgārija, Rumānija un Turcija.
2004. gada 29. oktobris
25 ES valstis paraksta Līgumu par Eiropas Konstitūcijas izveidošanu. Tā paredz racionalizēt demokrātisku lēmumu pieņemšanu un vadību ES, kura sastāv no 25 un vairāk valstīm. Ar to tiek izveidots arī Eiropas ārlietu ministra amats. Lai Konstitūcija stātos spēkā, tā ir jāratificē visām 25 valstīm.
2005. gada februārī stājas spēkā Kioto Protokols – starptautisks līgums par globālās sasilšanas ierobežošanu un siltumnīcas efekta gāzu izplūdes samazināšanu. ES konsekventi uzņemas vadību klimatisko izmaiņu ietekmes samazināšanas centienos. Amerikas Savienotās Valstis nav šā protokola dalībnieces.
Sakaru revolūcija turpinās. Tagad daudzās skolās un mājās ir ātrgaitas piekļuve internetam. Iecienīts jauniešu savstarpējas kontaktēšanās veids ir teksta ziņojumi un SMS. Mājas izklaidei kalpo platekrāna un plakanā ekrāna televizori un DVD.
2007. gada 1. janvāris
Vēl divas valstis no Austrumeiropas – Bulgārija un Rumānija pievienojas ES, tagad dalībvalstu skaitu palielinot līdz 27. Arī Horvātija, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika un Turcija ir nākamās kandidātes dalībai ES.
Dalībvalstis: Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Čehija, Dānija, Francija, Grieķija, Igaunija, Īrija, Itālija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija un Zviedrija.
Jaunas dalībvalstis: Bulgārija un Rumānija.
Kandidātvalstis: Horvātija , Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika un Turcija .
2007. gada 13.decembris
ES 27 valstu vadītāji paraksta Lisabonas līgumu, ar kuru veic labojumus iepriekšējos līgumos. Tā mērķis ir padarīt ES demokrātiskāku, efektīvāku un caurskatāmāku, lai tā varētu risināt tādas globālas problēmas kā klimata izmaiņas, drošība un ilgtspējīga attīstība. 2009. gada 1. decembrī stājas spēkā Lisabonas Līgums, ko ratificējušas visas ES dalībvalstis.
2008. gada septembris
Pasaules ekonomiku iedragā finanšu krīze, kuru aizsāk ASV hipotekāro kredītu nozares sabrukums. Arī daudzas Eiropas bankas piedzīvo grūtības. Krīzes iespaidā ES dalībvalstis nodibina ciešāku ekonomisko sadarbību.