Balkānos 1991. gadā sāk sadalīties Dienvidslāvija. Vispirms kaujas izceļas Horvātijā, pēc tam Bosnijā un Hercegovinā, kur serbi, horvāti un musulmaņi cīnās asiņainā pilsoņu karā.
1992. gada 7. februāris
Māstrihtā tiek parakstīts Līgums par Eiropas Savienību. Tas ir viens no lielākajiem ES pagrieziena punktiem, kas nosaka skaidrus noteikumus nākotnes vienotajai valūtai, kā arī ārpolitikai un drošības politikai, un noteikumus ciešākai sadarbībai tieslietu un iekšlietu jomā. Šajā līgumā nosaukums "Eiropas Kopiena" tiek oficiāli aizstāts ar nosaukumu "Eiropas Savienība".
1993. gada 1. janvāris
Tiek radīts vienotais tirgus un tā četras brīvības: brīva preču, pakalpojumu, personu un finanšu kustība kļūst par realitāti. Kopš 1986. gada ir saskaņoti vairāk nekā 200 likumu par nodokļu politiku, uzņēmējdarbības noteikumiem, profesionālo kvalifikāciju un citiem robežu atvēršanas šķēršļiem. Atsevišķu pakalpojumu brīva kustība kavējas.
1995. gada 1. janvāris
Austrija, Somija un Zviedrija pievienojas ES. Tagad ES 15 dalībvalstis aptver gandrīz visu Rietumeiropu. 1990. gada oktobrī Vācija apvienojās, tādējādi Austrumvācija kļuva par ES sastāvdaļu.
Dalībvalstis: Apvienotā Karaliste, Beļģija, Dānija, Francija, Grieķija, Īrija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Spānija un Vācija.
Jaunas dalībvalstis: Austrija, Somija un Zviedrija.
Saraksts, kurā norādītas visas ES dalībvalstis un to pievienošanās gadi
1995. gada 26. marts
Septiņās valstīs – Beļģijā, Luksemburgā, Nīderlandē, Portugālē, Spānijā un Vācijā – stājas spēkā Šengenas Līgums. Jebkuras tautības pilsoņi var ceļot starp šīm valstīm bez pasu kontroles pie robežām. Kopš tā laika Šengenas bezpasu zonai ir pievienojušās arī citas valstis.
1997. gada 17. jūnijs
Amsterdamas Līguma parakstīšana. Balstoties uz Māstrihtas Līguma 
sasniegumiem, tiek izstrādāti ES iestāžu pārveidošanas plāni, lai Eiropai piešķirtu spēcīgāku balsi pasaulē un koncentrētu lielākus resursus nodarbinātībai un pilsoņu tiesībām.
1997. gada 13. decembris
ES vadītāji vienojas par iestāšanās sarunu uzsākšanu ar 10 Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm: Bulgāriju, Čehiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Poliju, Rumāniju, Slovākiju un Slovēniju. Pie tām pieder arī Vidusjūras salas Kipra un Malta. 2000. gadā Nicā saskaņotie Līguma grozījumi maina ES balsošanas noteikumus un paver ceļu uz paplašināšanos.
1996. gadā zinātniekiem Skotijā izdodas no sešus gadus vecas avs vienas šūnas klonēt aitu; tas ir izrāviens gēnu inženierijā. Dollija ir identiska savas "mātes" kopija.
1999. gada 1. janvāris
Vienīgi komerciāliem un finansiāliem darījumiem 11 valstīs tiek ieviests euro (2001. gadā tām pievienojas Grieķija). Banknotes un monētas parādīsies vēlāk. Euro zonas valstis ir Austrija, Beļģija, Francija, Grieķija, Īrija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Somija, Spānija un Vācija. Dānija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste nolemj pagaidām palikt ārpus tās.
