1972. gada 24. aprīlis
Pirmais ES plāns par vienotu valūtu radies septiņdesmitajos gados. Lai saglabātu monetāro stabilitāti, ES dalībvalstis nolemj atļaut to valūtām svārstīties attiecībā citai pret citu tikai ļoti šaurās robežās. Šis 1972. gadā radītais valūtas kursa mehānisms (VKM) ir pirmais solis ceļā uz euro 
ieviešanu, kas notika 30 gadus vēlāk.
70.-os gados pastiprinās cīņa pret piesārņojumu. ES pieņem tiesību aktus, kas aizsargā vidi, pirmo reizi ieviešot jēdzienu "piesārņotājs maksā". Tiek nodibinātas tādas "spiediena grupas" kā “Greenpeace”.
1973. gada 1. janvāris
Dānijai, Īrijai un Apvienotajai Karalistei oficiāli iestājoties ES, "sešinieks" kļūst par "devītnieku".
Dalībvalstis: Beļģija, Francija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Vācija.
Jaunas dalībvalstis: Apvienotā Karaliste, Dānija, Īrija.
Saraksts, kurā norādītas visas ES dalībvalstis un to pievienošanās gadi
Pēc kara starp arābiem un izraēliešiem 1973. gada oktobrī Tuvo Austrumu naftas ieguvējvalstis ievērojami paaugstina cenu un ierobežo pārdošanu atsevišķām Eiropas valstīm. Tas rada ekonomiskas problēmas visā ES.
1974. gada 10. decembris
Lai apliecinātu savu solidaritāti, ES vadītāji izveido Eiropas Reģionālās attīstības fondu. Tā mērķis ir novirzīt naudu no bagātajiem uz nabadzīgajiem reģioniem, lai uzlabotu ceļus un sakarus, piesaistītu investīcijas un radītu darbavietas. Šāda veida darbībām vēlāk tiks paredzēta trešā daļa no ES izmaksām.
1979. gada 7.–10. jūnijs
ES pilsoņi pirmo reizi tieši ievēl Eiropas Parlamentu. Pirms tam tā deputātus deleģēja valstu parlamenti. Parlamenta deputāti pārstāv nevis valstu delegācijas, bet visas Eiropas politiskās grupas (sociālistus, konservatīvos, liberāļus, zaļos utt.). Parlamenta ietekme pastāvīgi pieaug.
Ar Salazāra režīma gāšanu Portugālē 1974. gadā un ģenerāļa Franko nāvi Spānijā 1975. gadā pienāk gals pēdējām labējā spārna diktatūrām Eiropā. Abas valstis apņemas veidot demokrātiskas valdības, kas ir svarīgs solis, lai pretendētu uz iestāšanos ES.
Bijušā Itālijas premjerministra Aldo Moro slepkavība 1978. gadā ir viens no daudzajiem terora aktiem, ko 70.-os gados veic ekstrēmistu grupas. Starp upuriem ir vadoši juristi, uzņēmēji un politiķi, kā arī 11 Izraēlas sportisti Minhenes olimpiskajās spēlēs (1972. gadā).
